Vai būs Pireneju pussalas mācība enerģētikā?

  • Aleksandrs Lielmežs
  • 02.05.2025
Foto - Zane Bitere, LETA

Foto - Zane Bitere, LETA

Enerģētiskā krīze Spānijā un Portugālē lika aizdomāties par iespējamiem krīzes cēloņiem. Domāju, ka Spānijas enerģētiķiem viss ir skaidrs, jo enerģētiskā sistēma ir vienota, digitalizēta un viss operatoriem ir redzams.

Tikai - vai to, kas ir redzams, drīkst publiski izpaust? Tas vien, ka tiek pieļauti vairāki iespējamie krīzes cēloņi, liek domāt, ka tiek saskaņots viedoklis, kā sabiedrībai “maigāk” izskaidrot tās cēloņus. 

Tiek pieļauta arī versija, ka cēlonis ir straujas izmaiņas starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Tas ir pilnīgi iespējams, jo tieši tas var izraisīt strāvas frekvences izmaiņas virs pieļaujamā (ne mazāk kā 49,5 Hz un ne vairāk kā 50,5 Hz, atkarībā no ražošanas jaudas), un tad sāk darboties automātiskā ražotāju atslēgšana no tīkla, kas notiek gandrīz uzreiz, tas ir sekunžu jautājums. Tas izraisa tā saucamo frekvences atjaunošanas “lavīnveida efektu”, kad tiek automātiski atslēgti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, līdz tiek kādā teritorijas apgabalā atrasts līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, un atjaunota 50 Hz frekvence.