Vārga ekonomika tuvākajos gados

Inflācija strauji atkāpjas – cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2–2,5% tuvākajos gados. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja.

Neviendabīga aina pasaulē

Pasaules ekonomikā ir būtiskas atšķirības starp valstīm, bet konverģence diemžēl notiks pavājināšanās virzienā. Labi sokas ASV ekonomikai, kura pārsteidz ar savu noturību. Gada vidus pagājis izaugsmes un ļoti spēcīga darba tirgus zīmē. Savukārt šā gada nogalē un nākamā gada sākumā līdz ar patēriņa vājināšanos gaidām ASV ekonomikas sarukumu.

Savukārt Ķīnas ekonomika, uz kuru pēc Covid pandēmijas ierobežojumu beigām tika liktas lielas cerības, ir likusi pamatīgi vilties. Patērētāju noskaņojums ir slikts, un mājokļu tirgus sektors, kas veido 30% no Ķīnas IKP, joprojām ir dziļā krīzē. Fiskālais un monetārais stimuls turpināsies, taču nebūs pietiekams, lai izrautu Ķīnas patērētāju no pesimisma un vēlmes drīzāk uzkrāt nekā tērēt.

Mums svarīgā Vācijas ekonomika, kurā būtiska loma ir apstrādes rūpniecībai, šogad saruks. Vācijas rūpniecība cieš no krituma energointensīvajā rūpniecībā, spēcīgas konkurences autorūpniecībā no Ķīnas puses, kā arī tādēļ, ka būtisks apstrādes rūpniecības produkcijas noieta tirgus ir vārgā Ķīna. Turklāt arī Vācijas celtniecības nozare ir manāmi sabremzējusies. Vācijā un Eiropā kopumā sācis buksēt arī iepriekš salīdzinoši spēcīgais pakalpojumu sektors. Eiropas ekonomika kopumā šogad un nākamgad būs tuvu stagnācijai.

Inflācija sarūk, un nākamgad saruks arī procentu likmes

Inflācijā aina ir patīkamāka – globālo izejvielu un pārvadājumu cenu krituma ietekmē redzam arvien būtiskāku inflācijas atkāpšanos. Piemēram, Ķīnā jūlijā pat tika novērota deflācija, bet Eiropā inflācija jau noslīdējusi tuvu 5%. Laikapstākļu, Krievijas rīcības un atsevišķu valstu lēmumu dēļ pēdējos mēnešos cenas ir augušas dažām pārtikas izejvielām, gāzei, naftai. Tomēr šis salīdzinoši nelielais kāpums seko ļoti būtiskam cenu krituma periodam, kā rezultātā cenas joprojām ir krietni zem pērnā gada līmeņiem.

Lai saprastu, cik spēcīgi cenas uz augšu virza ekonomikas iekšējie faktori, jāskatās uz mazāk svārstīgo pamatinflāciju. Eiropā pamatinflācija diemžēl joprojām ir augsta (5,5%), un arī algu kāpums ir vēsturiski augstā līmenī. Lai gan ECB jau savā komunikācijā kļuvusi pielaidīgāka, spītīgā pamatinflācija tai liks septembrī likmes celt vēl par 0,25pp, ECB noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4,0%. Aprīlī, redzot atkāpšanos pamatinflācijā, vārgu ekonomiku un, iespējams, darba tirgus situācijas pasliktināšanos, ECB likmes sāks mazināt. 2024. un 2025. gadā likmes saruks samērā strauji, un noguldījumu iespējas uz nakti likme nokritīs līdz 1,75%. Attiecīgi līdzīga dinamika gaidāma EURIBOR.

Augstas inflācijas laiks ir pagātnē, bet augstās cenas tik viegli neatkāpsies

Globālo izejvielu cenu ietekmē bremzējas arī Latvijas cenu kāpums. Straujš inflācijas sarukums redzams arī tādēļ, ka pērn ap šo laiku cenu līmenis jau bija ļoti augsts – cenu kāpuma temps pret pērno gadu ar katru mēnesi kļūst mazāk iespaidīgs.

Gada nogalē degvielas cena, kā arī maksa par siltumenerģiju un gāzi būs zemākas nekā pērn. Savukārt elektroenerģijas izmaksas visdrīzāk būs virs pērn vērotajām palielināto sadales un pārvades tīkla tarifu dēļ. Tikmēr cita situācija ir pakalpojumu sfērā – te inflācija neatkāpjas un cenas turpina augt nepatīkami strauji. Pakalpojumu cenu prognozēšanā būtiska ir algu dinamika. Savukārt algu kāpums šogad prognozēts ļoti straujš – par 11,5%. Nākamgad vēl kāps minimālā alga, turklāt joprojām augsts būs darbaspēka trūkums. 2024. un 2025. gadā algas turpinās augt par attiecīgi 8% un 7,5%.

Atsevišķos turpmākajos šā gada mēnešos, pateicoties enerģijas un pārtikas cenu kritumam, Swedbank gaida arī kopējā patēriņa cenu līmeņa lejupslīdi. 2023. gadā vidēji inflācija prognozēta 9,0% apmērā, bet gada beigās inflācija būs jau tuvu 2%. Arī nākamā gada pirmajā pusē vairāku preču cenas radīs lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, tomēr pakalpojumu cenas saglabās pieaugošu tendenci. Kopumā inflācija nākamgad būs 2,0%, bet 2025. gadā tā pakāpsies līdz 2,5%.

Latvijā stagnācija un atšķirības starp sektoriem

Latvijas ekonomikā gada otrajā ceturksnī iezagās mīnusi, taču arī pie mums situācija nav viendabīga. Patēriņš, kas bija ļoti noturīgs pērnā gada nogalē, šogad redzami bremzējas – dzīves dārdzība un vairāk nekā gadu vērotā pirktspējas mazināšanās dara savu. Pozitīvi, ka jau kopš jūnija pirktspēja sāk atgūties – Swedbank klientu dati liecina, ka algas jau atkal aug straujāk nekā cenas. Tomēr līdz iepriekšējam pirktspējas līmenim vēl tāls ceļš ejams. Darba tirgus ir bijis noturīgs – bezdarba līmenis gada sākumā strauji saruka, 2. ceturksnī saglabājies stabils – bet pēdējā laikā dati par reģistrēto bezdarbu uzrāda nelielu kāpumu. Prognozējam, ka 2023. gada otrajā pusē un 2024. gada sākumā uz vārgās ekonomikas fona darba meklētāju īpatsvars varētu nedaudz pieaugt. Bezdarba līmenis kopumā šogad būs 6,5% apmērā, bet 2024. gadā pakāpsies līdz 6,6%. Tas viss liek domāt, ka patēriņa attīstība saglabāsies vāja vismaz tuvākajos ceturkšņos.

Eksportā redzam jau prognozēto lejupslīdi. To nosaka preču eksports, kas cieš krītošā būvniecības tirgus un vispārējā partnervalstu ekonomikas vārguma dēļ. Savukārt pakalpojumu eksportā joprojām redzam pat divciparu pieauguma tempus. Šeit pēc Covid pandēmijas atkopšanās gaisa transportā un tūrismā, kā arī biznesa pakalpojumu kāpums varētu vēl turpināties, taču pieauguma tempi kļūs lēnāki. Pakalpojumu eksports veido tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā eksporta, kas nozīmē, ka tas nespēs atsvērt prognozēto vārgumu preču eksportā. Straujāks uzrāviens eksportā gaidāms tikai nākamā gada vidū, kad, procentu likmēm sarūkot, atgūsies ekonomiskā aktivitāte mūsu partnervalstīs.

Pozitīvas vēsmas nāk no investīciju puses, kur beidzot redzams straujāks kāpums. Izlaide būvniecības nozarē strauji augusi gada pirmajā pusē, kas visdrīzāk saistāms ar ilgi gaidīto Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi ekonomikā. Stimuls no ES fondu puses arī turpmāk balstīs investīcijas. Privātās investīcijas gan būtiskāk atkopsies tikai nākamajā gadā, kad ECB sāks mazināt procentu likmes.

Pēdējā laika notikumi valdībā ekonomikai nepalīdz. Ilgstošs jaunās valdības izveides process kavētu budžeta pieņemšanu un palielinātu jau tā augsto neskaidrību. Valdības krīze var būt papildus iemesls lēnākai ekonomikas attīstībai.

Risks, ka būs sliktāk

Skats uz ekonomiku jau tā nav rožains, bet ir risks, ka būs vēl sliktāk. Pasaules ekonomikas joprojām nav izjutušas pilno ietekmi no procentu likmju straujās celšanas. Vājo posmu netrūkst. Negatīvs impulss var nākt no ASV banku vai komercīpašuma segmenta. Mājokļu tirgus daudzās mūsu partnervalstīs jau ir recesijā, un nav izslēdzama tālāka pasliktināšanās īpaši, ja darba tirgū, kas līdz šim turējies labi, sākam redzēt straujāku bezdarba kāpumu.

Augstas inflācijas apstākļos uzņēmumi spēja pārnest izmaksu kāpumu uz patērētāju. Turklāt apgrozījuma un peļņas rādītāji nominālā izteiksmē pēdējos gados strauji auga, kamēr darbaspēka izmaksas uz šī fona palielinājās salīdzinoši lēnāk, radot sajūtu, ka uzņēmums var atļauties lielāku darbinieku skaitu. Pašlaik pieprasījums ir vājš, bet daudzi uzņēmumi darbiniekus vēl spējuši paturēt tādēļ, ka uzkrātas rezerves iepriekšējos gados. Taču, ja pieprasījums neatjaunosies, pārdošanas cenas celt nevarēs, bet darbinieki, mēģinot atgūt zaudēto pirktspējas līmeni, prasīs algu pieaugumu, uzņēmumiem var nākties no daudziem darbiniekiem šķirties. Tas varētu nozīmēt lielāku bezdarba kāpumu un būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā patlaban prognozējam. Ja ieejam dziļākā ekonomikas lejupslīdē, tad centrālajām bankām nāksies procentu likmes mazināt straujāk un, iespējams, agrāk nekā tagad prognozējam.

Savukārt, ja pieprasījums atjaunojas ātrāk, bet darba tirgus noturas labāk, nekā prognozējam, tad lielais risks saistīts ar inflācijas atgriešanos. Pamatinflācija jau tā ir nevēlami augsta, ja seko vēl globālo enerģijas vai pārtikas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu vai laikapstākļu dēl, varam visai ātri atgriezties pie ļoti augstas inflācijas. Šādā situācijā centrālajām bankām likmes būs jāturpina celt un jātur augstas ilgāku laiku. Tas nozīmēs, ka ekonomikas krīze norisināsies nedaudz vēlāk, un kritiens sāksies no vēl lielāka augstuma.

Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.

 

Autore ir Swedbank Latvija galvenā ekonomiste