Ilgtspēja – ekonomikās izaugsmes stāsts

Vēsturē ir daudz stāstu par augstām “izmaksām”, slogu sabiedrībai un uzņēmumiem, kas izrādās lieliska investīcija un ekonomiskais dzinējs vairākus gadu desmitus. Piemēram, ASV Māršala plāns Otrā pasaules kara beigās. Māršala plāns bija nosaukts prezidenta Trūmena valsts sekretāra Džordža Māršala vārdā. Tā pamatā bija 12 miljardu ASV dolāru (aptuveni 173 miljardi ASV dolāru 2023. gada ekvivalentā) dotācija Eiropas atjaunošanai. Latvija, būdama Padomju Savienības okupācijā, šajā plānā netika iesaistīta. Māršala plāns bija sagatavots un īstenots brīdī, kad ASV budžeta deficīts sasniedza gandrīz 120%. Plāna kritiķi biedēja ar ilgstošu parāda slogu Amerikas iedzīvotājiem. Rezultāts bija pretējs.

Lielā mērā, pateicoties Māršala plānam, atbalstīto Eiropas valstu ekonomika pieredzēja strauju izaugsmi, kopā ar Ameriku veidojot jaunu, demokrātisku un atvērtu tirgu. Ne tikai Eiropas valstīm, bet arī pašai Amerikai šis plāns radīja augstu atdevi salīdzinoši īsā laikā, visas iesaistītās puses nostiprināja ekonomiku un sabiedrības labklājība strauji pieauga. ASV atmaksāja parādu un tās budžeta deficīts 1970. gadu vidū bija samazinājās līdz aptuveni 30% no IKP. ASV nostiprināja savu pozīciju kā pasaules spēcīgākā ekonomiskā lielvalsts. Pašlaik, 70 gadus vēlāk, atbalstītās valstis ir galvenie ASV tirdzniecības un militārie partneri.

Līdzīgs plāns tika realizēts pēckara Japānā un desmit gadus vēlāk – Dienvidkorejā lielā mērā ar to pašu rezultātu.

Ir, protams, arī citi piemēri, bet galvenais, ko svarīgi uzsvērt – ieguldījumu, kas atmaksājas, ir vienmēr vērts veikt, tā ir iespēja, ko nevar palaist garām.

Šodien visā pasaulē ir jāmaina pieeja vairumtirdzniecībai un patēriņam. Reformas centrā ir ilgtspēja. Pirmais uzdevums ir ierobežot globālo sasilšanu optimāli mazāk par diviem Celsija grādiem un jāpārtrauc iznīcināt augu un dzīvnieku sugas, no kurām ir atkarīgas pasaules ekosistēmas. Taču fokuss uz vidi un klimatu nav pietiekams.

Mums ir jāuzņemas līderība arī sociālajos aspektos – tādi sabiedrības satricinājumi kā kari un masveida migrācijas, kuru iemesli ir nekompetenta un korumpēta politiskā valdība un vides katastrofas, rada smagas sekas un liedz efektīvi risināt ar vidi saistītos aspektus. Lai šo paveiktu, ir nepieciešama laba pārvaldība – no uzņēmumiem līdz valdībām un to aģentūrām.

Šīs reformas izdevumi ir aprēķināti, nepieciešamo izmaksu apjoms pārsniedz vislielākās investīcijas cilvēces vēsturē. ANO aprēķins ir, ka šīs pārmaiņas maksās divarpus triljonu eiro gadā. Atkal kritiķi līdzīgi kā Māršala plāna gadījumā apgalvo, ka ilgtspējas reforma ir slogs sabiedrībai un ir fundamentāli neilgtspējīgas. Šo argumentu var atspēkot.

Pieņemsim, ka jums un mums pieder blakus esoši lauksaimniecības īpašumi. Un pieņemsim, ka mēs savā īpašumā audzējam produktus, kas ir invazīvi un bojā ražu, ko jūs audzējat savā īpašumā. Šajā situācijā bieži vien jums nav juridiskā ietvara, lai prasītu kompensāciju vai apturētu mūsu darbību. Mēs gūstam peļņu un jūs zaudējat. Kaitējums netiek ņemts vērā. Nav izstrādāts mehānisms, kas apspoguļo mūsu darbības negatīvo ietekmi uz jūsu lauksaimniecības produktu ražību.

Tagad paplašināsim šo piemēru uz visu planētu.

Tas, ka cilvēces ekonomiskā aktivitāte ir ietekmējušas ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, no kuras mūsu pašu dzīvotspēja ilgtermiņā ir atkarīga, ir pilnībā pierādīts. Vislielākos draudus rada klimata pārmaiņas globālās sasilšanas dēļ. Bet ir arī citi faktori. Šīs sekas vai izmaksas nav “iecenotas” produktos un pakalpojumos, tai pat laikā šīs izmaksas ir milzīgas.

Analizējot uzņēmējdarbības ilgtspējību, ir svarīgi atrast mehānismu, kā aprēķināt visas ar to darbību saistītās izmaksas, pašlaik atspoguļotā uzņēmumu peļņa ir maldinoša. Un uzņēmējdarbības patiesais labums sabiedrībai kopumā ir stipri zemāks.

Tad ir otrs iemesls.

Ne visām aktivitātēm ir vienkārši aprēķināma ekonomiskā vērtība. Dažas aktivitātes sniedz ekonomisko vērtību galvenokārt to nodrošinātājiem, piemēram, izklaides industrija. Tomēr citas aktivitātes dod lielāku pienesumu. Tās rada tiešu ekonomisko vērtību saviem nodrošinātājiem un bieži vien augstu pievienoto vērtību arī pārējai sabiedrībai.

Labākais nesenais piemērs ir jaunās mRNS vakcīnas, kas tika izstrādātas cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Šo vakcīnu ražotāji finansiāli guva panākumus no tās neparasti ātrās attīstības, pārbaudes un ieviešanas. Pārējai sabiedrībai ieguvums bija vēl lielāks; vakcīnas ļāva sabiedrībai atkal atvērties un atgriezties normālas dzīves apstākļos. Jāatzīmē vēl arī citi vērtīgi ieguvumi. Straujie tehnoloģiskie sasniegumi šo vakcīnu izstrādes rezultātā ir izraisījuši jaunu izstrādņu eksploziju. Izmantojot šo tehnoloģiju, paveras iespējas ārstēt plašu klāstu dzīvībai bīstamu slimību, piemēram, ģenētiskos traucējumus un vēzi.

Šis otrais ekonomiskās darbības veids nodrošina ne tikai nozīmīgu tiešo ieguldījuma atdevi nozares uzņēmumiem, bet rada arī ieguvumus visai sabiedrībai. Pilnīgi pretēji augstāk aprakstītam lauksaimnieku piemēram.

Virzība uz globāla mēroga vides un sociālo ilgtspējību ir kustība, kam piemīt šī otrā veida ekonomiskās aktivitātes kvalitātes. Tā palielina ekonomisko izaugsmi, rada kvalificētas darbavietas, nodrošina augstas algas, kā arī rada sekundārus ieguvumus, piemēram, nodrošina kvalitatīvu un uzticamu pārtikas piegādi un rada cilvēku eksistencei un ikdienas laimei piemērotus dzīves apstākļus.

Tikko aprakstītais parāda, ka ilgtspēja ir aizraujošs izaugsmes stāsts.

Vissvarīgākais ir rast risinājumus vides ietekmes un klimata pārmaiņu bremzēšanai. Risinājumi ir pieejami – vienkāršākais un ātrākais būtu centralizēti ieviest plaša mēroga oglekļa cenu noteikšanas shēmas un piemērot bez izņēmumiem. Patlaban tas nav politiski iespējams. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās ieviest struktūru, kas pazīstama kā ESG ietvars vides, sociālo un pārvaldības jautājumu sakārtošanai. Diemžēl tālu no ideāla, tomēr tas ir pirmais solis augošas globālās ekonomikas transformācijai uz ilgtspējību.

Kāds sakars ilgtspējībai ar mūsu mazo Latviju? Mums kā mazai, bet izglītotai tautai jābūt veikliem, gudriem un pārdomāti jāpiemēro vēstures mācības mūsdienu izaicinājumiem. Uztveram Eiropas dotācijas un aizdevumus infrastruktūrā un atjaunojamās enerģijas ražošanā kā “investīcijas” un ekonomikas stimulēšanas līdzekli. Mums nepieciešama drosmīga, bet pārdomāta pieeja projektiem. Mums ir iespēja pozitīvi ietekmēt vietējo ekonomiku lielā mērogā – Latvijai pietiek ar vienu uz ilgtspējības risinājumiem vērstu uzņēmumu ar izaugsmes stāstu kā Microsoft, Samsung vai Siemens, lai būtiski paceltu labklājību visā valstī.

Vēsturē ir daudz  stāstu par apgalvotajām pārmērīgajām izmaksām, kas izrādījās stabilas investīcijas. Interesantākais stāsts mums visiem ir vēl priekšā. Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka infrastruktūras, pētniecības un attīstības un atjaunojamo energoresursu investīcijām ir multiplikatora efekts uz ekonomiku starp pusotru un divarpus reizēm. Salīdzinājumā – Māršala plāns bija sīkums.

 

Autores ir Inese Dosē, ilgtspējas un ESG eksperte, Vita Balode-Andrūsa,  valdes locekle VAS Latvijas dzelzceļš un Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle