Ukrainas vidienes Uspenskas ciematā Pavļenko ģimeni pazīst ikviens. Raisa un Mikola jau 45 gadus strādā vietējā skolā, viņa ir ukraiņu valodas skolotāja, vīrs — matemātikas skolotājs, bijušais direktors un mācību daļas pārzinis. Paralēli ikdienas darbam ģimene iekopusi arī lielu dārzu, audzē vistas un trušus, kopj bites.
Līdz pagājušā gada februārim Raisa un Mikola savā saimniecībā pavadīja īpaši daudz laika, dārza veltes audzējot arī savām divām meitām un trim mazbērniem. Taču kara dēļ viņi ir palikuši vieni. Raisa ar rūgtumu stāsta, ka vecākā meita ar mazbērniem pārcēlusies uz Poliju, bet jaunāko meitu Oļu nogalināja Krievijas raķete.
Arī Oļu Uspenskā pazina daudzi. Bērnībā viņai patika zīmēt un daudz laika pavadīt virtuvē, gatavojot cepumus, konfektes un citus gardumus, kas 90. gados parastos veikalos vēl nebija pieejami. Pēc skolas beigšanas Oļa kļuva par zīmēšanas skolotāju jaunāko klašu audzēkņiem, bet vēlāk apguva ar vācu filologa profesiju. Pārcēlās uz netālo Kremenčukas pilsētu, kur vispirms strādāja vietējās fabrikas kadru daļā, tad laikrakstā un galu galā nodibināja savu mākslas studiju bērniem.
«Ja jūs zinātu, kādi talantīgi bērni bija Oļas studijā! Es pat izgatavoju viņu zīmējumu fotokopijas un izmantoju tās savās stundās skolā,» stāsta Raisa. «Oļa rīkoja bērnu zīmējumu izstādes, mācīja viņiem gatavot ēst. Bērni bija ļoti laimīgi — atceros, ka viņi pašu gatavotos ēdienus iesaiņoja un nesa mājās ar lepnumu, it kā tie būtu mākslas darbi. Mana meita pat mēģināja atvērt savu kafejnīcu, taču bez pamatīga starta kapitāla ideja neizdevās.»
Paralēli tam Oļa brauca kulinārijas ekspedīcijās, meklējot autentiskas ukraiņu receptes. Savus pētījumus apkopoja unikālā grāmatā DZUK: Dzīvā ukraiņu virtuve. Šis izdevums bija īsta mākslas grāmata — ādas vākos un pašrocīgiem zīmējumiem. Līdz Krievijas iebrukumam Oļa paspēja izgatavot 500 eksemplārus, kas glabājās viņas mājās.
Pagājušā gada 24. februārī Oļai un viņas 17 gadus vecajai meitai Sofijai bija jālido uz ASV — abas bija ieguvušas imigrācijas vīzu, lai pārceltos uz dzīvi viņpus okeānam. Lidojums tika atcelts. Māte un meita caur Ļvivu sasniedza Polijas robežu, to šķērsoja, kājām ejot 20 kilometrus. No Varšavas aizlidoja uz Orlando Floridā. Jaunajā mītnes zemē ātri atrada mājokli, darbu un pat paspēja uzgleznot darbus Ukrainas pretkara izstādei — vienu no tām paņēma kāda galerija Ņujorkā.
Viņas vecāki lūdzās, lai meita un mazmeita paliek drošībā ASV, taču jau 2022. gada aprīlī Oļa piezvanīja no Ļvivas — ar milzīgiem koferiem, kuros bija medikamenti, zābaki, ķiveres un pat droni, ko ukraiņu diaspora bija saziedojusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Oļa teica, ka esot atgriezusies mājās, lai pabeigtu savas recepšu grāmatas otro sējumu.
«Oļa pie mums atbrauca tieši pirms Lieldienām, kad krievi sabombardēja Kremenčukas naftas pārstrādes rūpnīcu. Redzi, es teicu, kur esi atbraukusi! Bet viņa domāja tikai par grāmatu — viņai priekšā bija vairāki mēneši darba. Pasūtīja aviobiļetes uz 20. augustu. Bet neko nepaspēja…» Raisa apklust.
Oļai negaidīti sāka niķoties automašīna un telefons. Viņa pasūtīja jaunu mobilo tālruni un 27. jūnijā devās uz tirdzniecības centru Amstor Kremenčukā, lai to saņemtu. Tieši tobrīd veikalam trāpīja krievu raķete, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku.
Izmisušie Oļas vecāki apbraukāja visas pilsētas slimnīcas, cerot atrast savu meitu dzīvu. Taču sagrautajā tirdzniecības centrā pamanīja zaļu matu šķipsnu — tieši tā bija Oļas īpašā krāsa. 38 gadus vecās meitas nāve tika apstiprināta ar DNS testa palīdzību.
Četrdesmit dienas pēc bērēm Oļas meita Sofija palūdza nosūtīt piecus DZUK grāmatas restorānu biznesā iesaistītajam Ņikitam Virčenko. Pēc kāda laika viņš lūdza nosūtīt vēl vairākus eksemplārus. Izrādījās, ka viņš sācis izplatīt šīs mākslas grāmatas saviem kolēģiem, kurus ieinteresēja unikālā kulinārijas enciklopēdija. Vēlāk par DZUK uzzināja ukraiņu kultūras aktīviste Oksana Ļevkova un sāka to popularizēt.
Tagad visi DZUK eksemplāri ir pārdoti — tie aizceļojuši uz Ameriku, Eiropu un visiem Ukrainas reģioniem. Visi ieņēmumi nodoti Oļas meitai Sofijai, kur sākusi studēt ASV.
Oļas pētījums ir kļuvis tik nozīmīgs, ka šodien, 27. jūlijā, Ļvivā septiņi slaveni ukraiņu pavāri pēc šīm receptēm gatavos labdarības vakariņas vienā no pilsētas labākajiem restorāniem.
«Mēs kaut ko īpaši novērtējam tikai tad, kad esam to zaudējuši. Es pat neapzinājos, cik talantīga ir mūsu meita. Tagad mēs darām visu iespējamo, lai turpinātu Oļas un viņas grāmatas dzīvi,» saka Raisa. «Mums ir trīs mazbērni, kas palīdz noturēties kājās. Esmu ļoti pateicīga visiem labajiem cilvēkiem, kas palīdz gan Sofijai, gan mums.»
-
- Oļa Pavļenko vada ēdienu gatavošanas nodarbību bērniem pašas izveidotajā studijā
-
- Katram unikālās grāmatas DZUK: Dzīvā ukraiņu virtuve eksemplāram ilustrācijas zīmētas ar roku
Foto — Scanpix un The New York Times
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra