Swimbe
Īsumā. Sociālais uzņēmums SIA Mans peldkostīms no Valmieras šuj personalizētus peldkostīmus pēc individuāla pasūtījuma no dabai draudzīga auduma. Mērķis. Uzņēmums darbojas ar mērķi samazināt plastmasas un tekstila atkritumu apjomu Latvijā un pasaulē, veicinot «lēnās modes» attīstību. Skaistākais. «Vislielāko prieku mums sagādā katrs laimīgais klients, kurš beidzot ir ieguvis savu sapņu peldkostīmu — tieši tādu, kādu viņš ir vēlējies, turklāt ar mazāku ietekmi uz vidi.» Grūtākais. «Ikdienā vislielākās grūtības ir saistītas ar līdzekļu piesaisti uzņēmuma attīstībai.»
Mentors. Mārtiņš Līsmanis, MINTprint.
Foto no privātā arhīva
MINTprint
Īsumā. Personalizētu apģērbu ražotne, kas kopš 2012. gada maketē, dizainē, apdrukā audumu un šuj apģērbu. Mērķis. Sasniegt procesu automatizācijas līmeni, kad «ātrā mode» būtu pieejama visiem, tajā skaitā plaša patēriņa preču veikaliem. Skaistākais. «Vislielāko gandarījumu dod klienti, kuri atgriežas ar nākamo apģērbu pasūtījumu.» Grūtākais. «Ģeneralizēt lielo informācijas apjomu ikdienas darbā.»
Pirms trim gadiem uzņēmēja Laura Žukovska-Supe vēlējās iegādāties peldkostīmu. Veikalos viņa kāroto neatrada, tāpēc nolēma pasūtīt pēc pašas vēlmēm un auguma aprisēm šūtu. Šādu pakalpojumu piedāvāja divi uzņēmumi Spānijā un Kanādā. Taču tie neizmantoja dabai draudzīgus materiālus.
Laura uzrunāja savas kolēģes meitu Elēnu Dmitrijevu — Rīgas Tehniskās universitātes Materiāltehnoloģiju un dizaina programmas studenti, kura aizrāvās ar apakšveļas radīšanu. Saprotot, ka abas ir uz viena viļņa un vēlas, lai ikviens varētu tikt pie sava ideālā peldkostīma no dabai draudzīga auduma, 2018. gadā viņas dibināja uzņēmumu Mans peldkostīms un zīmolu Swimbe. «Mūsu filozofija — lai katrs var iegūt savu sapņu peldkostīmu,» stāsta Elēna, kura konstruē individuālus, klienta figūrai un vēlmēm pielāgotus modeļus. Uzņēmums ir gatavs realizēt jebkuras ieceres, krāsu kombinācijas un rakstus, ko uz auduma uzdrukā sublimācijas tehnikā.
Turklāt peldkostīms būs dabai draudzīgs — Swimbe izmanto unikālus audumus, kas radīti no zvejas tīkliem, PET pudelēm un citiem pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Ražošanas procesā uzņēmums maksimāli ievēro zero waste principus un izvēlas ekoloģiskus iepakojumus. Latvijas Hidroekoloģijas institūtā ir testēts šo apģērbu mikroplastmasas piesārņojums, un pētījumos secināts, ka vislielāko mikroplastmasas apjomu tekstilizstrādājums izdala pirmajā mazgāšanas reizē. Tāpēc pirmreizējo skalošanu, izmantojot speciālas mikroplastmasas savākšanas metodes, veic Swimbe.
Laura un Elēna peldkostīmus vēlas piedāvāt arvien vairāk ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, un grib saprast, kā visefektīvāk organizēt uzņēmuma darbību. Tāpēc padomu lūdzam audumu apdrukas un personalizētu sporta un citu veidu apģērbu veidošanas uzņēmuma MINTprint radītājam Mārtiņam Līsmanim.
Kā tiek organizēts darbs jūsu uzņēmumā — vai viens cilvēks maketē, sublimē, šuj, iepako? Vai arī pienākumi tiek sadalīti?
Sadalīts posmos, kuros ir savs atbildīgais. Pašā sākumā noteikti visus šos procesus jāmāk apvienot un menedžēt vienam cilvēkam. Attīstoties var dalīt pienākumus, lai palielinātu ražošanas jaudu. Mūsu uzņēmumā šobrīd ir 20 darbinieku.
Kā ražošanas efektivitāti palielina darba dalīšana?
Tā palielina darba kvalitāti. Ja viens cilvēks veic vairākas darbības, viņš var veltīt ierobežotu laika posmu, domas un enerģiju katram procesam. Tas, kurš vienu dara visu dienu, visticamāk, to darīs vislabāk par visiem.
Vai šuvējs piedalās piegrieztnes un dizaina izstrādē?
Mūsu uzņēmumā ne, bet jums tā varētu būt ikdiena, lai tiktu uz priekšu. Šuvējai varētu būt šādas kompetences, bet es ieklausītos arī klientā, jo dienas beigās viņš būs tas, kurš maksās naudu. Svarīgi saprast, kādu materiālu konkrētajā situācijā izvēlēties un kādus var salikt kopā. Uz šo jautājumu šuvējs nekad neatbild, to nosaka lietotājs. Jūs varat uztaisīt vislieliskāko produktu, bet, ja klientam nepatiks, to nepirks.
Kā jūs izdomājāt ieviest iespēju pasūtījumu aplūkot telpiski — 3D modelī?
3D modelis ir forma, kādā demonstrējam dizainu. Iesaku skatīties, kas notiek apkārt un ko dara citi. Arī citās nozarēs. Kas citiem labi strādā, iespējams, strādās arī jums. Produkta vizuālais atveidojums komunikācijai ar klientu ir svarīgs.
Kā atrodat audumus un piegādātājus?
Braucam uz izstādēm. Jau no pašiem pirmsākumiem daudz naudas esam tērējuši tam, lai klātienē varētu apskatīt un iztaustīt audumus un uzzināt par to funkcionalitāti no radītāja. Atkarībā no klienta vajadzības audumu pērkam konkrētai funkcijai. Piemēram, riteņbraukšanas šortiem ir viens audums, ko citur īsti nevar izmantot.
Sadarbojamies ar vairākiem ražotājiem no Eiropas. Pandēmijas apstākļos sazināmies digitāli.
Vai izmantojat arī no plastmasas atkritumiem veidotos poliesterus?
Jā, katru mēnesi šāda tipa izstrādājumus pieprasa arvien vairāk. Latvijas klientu vidū interese par tiem nav liela, bet eksportā tas ir viens no galvenajiem kritērijiem.
Vai pircēji Latvijā saprot, ka dabai draudzīgs materiāls un personalizēts dizains maksā vairāk?
Tas ir atkarīgs no pārdošanas. Ja spējat pārliecināt, ka tas ir īpašs, cilvēks ir gatavs maksāt. Pārdošanas veids ir ļoti būtisks un nosaka daudz vairāk nekā pats produkts.
Vai jūs redzat atšķirības sublimācijā — auduma īpašībās, krāsu intensitātē un kvalitātē — starp parastu audumu un tādu, kas ražots no pārstrādātiem materiāliem?
Nē! Taču tas nozīmē arī to, ka tā ir liela ražotāja atbildība, vai patiešām izmantots šāds materiāls. Uz birkas var būt rakstīts «eko», un klients nemaz nevar noteikt, vai tā tik tiešām ir.
Vai klientam lūdzat apģērbu uzmērīt, lai būtu droši, ka tas der?
Ja sporta formas pasūta komanda, aizsūtām vai nu pielaikošanas komplektu, vai arī izmēru tabulu. Klients uzņemas atbildību par savu izmēru un saņem tieši to, ko izvēlējies vai pielaikojis. Protams, ir bijis arī tā, ka cilvēks domā, ka vēl arvien atbilst M izmēram, bet sen ir XL. Pēdējo reizi, kad gadījās šāda situācija, taisījām no jauna. Bet pārsvarā lūdzam uzmērīt paraugu, lai ir skaidrs patiesais izmērs.
Lai risinātu problēmu, ka cilvēks neatbilst apģērba izmēram, iesaku modeļos iestrādāt elastīgos slāņus, piemēram, tīkliņa audumu, ko iešuj legingos.
Vai, attīstot uzņēmumu, visu esat sasnieguši ar pašu līdzekļiem, vai arī esat piesaistījuši citus finanšu kanālus?
Ar bankas kredītu un darbu — visu, ko nopelni, atliec atpakaļ. Ja izaugsmei un attīstībai nepieciešamas jaunas iekārtas, turklāt vajag jau šodien, nevis pēc gada, tad iegādājamies ar kredīta palīdzību.
Es jums ieteiktu neierobežot sevi tāpēc, ka jums trūkst finanšu līdzekļu, konkrētu darbarīku. Jebkuram no procesiem — dizaina izveidei, maketēšanai, drukai, šūšanai — varat piesaistīt ārpakalpojumu. Ja Valmierā piemērota šuvēja nav, tad, iespējams, Liepājā ir.
Mēs esam meklējuši, taču apakšveļas šūšana ir ļoti specifiska niša. Turklāt visi uzņēmumi vēlas ražot konkrētu modeli lielākā apjomā, nevis tikai vienu — unikālu — vienību.
Kā es to darīju? Kaut kur redzēju sarakstu ar uzņēmumiem, tur bija norādītas adreses, un vienkārši tās apbraukāju. Būsit pārsteigti, cik daudz un dažādu uzņēmumu ir! Arī tādi, kas ražo sieviešu apakšveļu. Neticu, ka visas durvis būs ciet.
Kurā brīdī uzņēmums ir gatavs eksportam, un kā ieguvāt klientus ārzemēs?
Tajā brīdī, kad esat drošs par savu produktu. Sadarbības partneri pārsvarā atrod mūs, tikai pēdējos gados paši uzrunājam potenciālos klientus, kam nepieciešamas specifiskas lietas, kas mums labi padodas. Eksportējam uz Vāciju, Norvēģiju, Zviedriju, Somiju un citām Eiropas valstīm.
Vai jūsu pasūtījumu apjomu ietekmē sezonalitāte?
Esam mērķtiecīgi radījuši vairāk nekā 250 dažādu sporta apģērbu, lai mūs neietekmētu dažādo sporta veidu sezonalitāte. Tajā pašā laikā jāatceras, ka peldkostīms arī ziemā ir nepieciešams, piemēram, Jaunzēlandē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2021
Pagaidām nav neviena komentāra