Žurnāls: Kas kavē ABLV bankas likvidāciju?

Pirms trim gadiem Latviju satricināja ASV finanšu uzrauga FinCEN paziņojums par ABLV bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, un drīz vien trešā lielākā kredītiestāde izlēma pašlikvidēties. Kāpēc likvidācija virzās tik gausi, un kā likumsargiem sokas ar gandrīz 200 kriminālprocesu izmeklēšanu, skaidro žurnāls Ir.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa teic, ka kavēšanās pēdējā laikā bijusi tieši bankas likvidatoru pusē, turklāt bijuši gadījumi, kas vedina domāt par neatbilstošu darbu.

Cik lielā mērā izdevies gūt apstiprinājumu FinCEN smagajām aizdomām? Znotiņa atbild — daļēji tām nav izdevies atrast pierādījumus. Piemēram, ziņojumā minēto Latvijas amatpersonu korumpēšanas faktu naudas plūsmas pārbaudēs vienkārši nav iespējams konstatēt. «Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu,» saka Znotiņa.

Znotiņas ieskatā, ņemot vērā procesā iesaistītos milzīgos valsts resursus, šobrīd būtu nepieciešams skaidrs politisks vēstījums par to, «ka esam mācījušies no šīs situācijas». Būtu jādefinē, ka šāda mēroga jautājums «jārisina stingri, ātri — tam jābūt terminētam pasākumam» ar skaidru atbildības sadalījumu.

Znotiņa novērojusi — līdzko Finanšu darījumu darba grupas (FATF) spiediens pret Latviju mazinājies un esam izsprukuši no neuzticamo valstu pelēkā saraksta, tā «atdzīvojušies visādi procesi», tajā skaitā viņas nomelnošanas kampaņa. Znotiņa aiz tās saskata dažādas intereses, cita starpā centienus ietekmēt darbu pie kādas ļoti apjomīgas lietas ar iespējami starptautisku rezonansi.

Aktīvi darbojas arī tiesībsargi daudzo kriminālprocesu izmeklēšanā. Prokurors Dainis Šteinbergs, kura vadībā prokuroru grupa strādā ar vienu no pamatlietām (to, kurā iesaistīti Krievijas, Baltkrievijas un Šveices pārstāvji), stāsta, ka līdz šā gada beigām izmeklēšanu varētu pabeigt un sākt kriminālvajāšanu. Šajā lietā aizdomas ir par noziedzīgi iegūtu 64 miljonu eiro legalizāciju. Tiesības uz aizstāvību šajā procesā ir 17 personām, viņu vidū ir arī vairāki bankas darbinieki. Šajā lietā statuss ir arī ABLV akcionāram Ernestam Bernim.

Rezultāti šogad gaidāmi arī lielā daļā kriminālprocesu, kuros figurē aizdomas par bankas klientu darbībām saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. No pērnā gada otrās puses šīs lietas Ģenerālprokuratūrā «virsuzrauga» prokurors Juris Juriss.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.