Var aizkavēties Rīgas pils un citu lielo būvobjektu pabeigšana

Būvniecības valsts kontroles birojs nav gatavs pārņemt projektu uzraudzību no 1.jūlija

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nav gatavs no 1.jūlija pieņemt ekspluatācijā un pārņemt uzraudzību lielajās sabiedriskajās būvēs, kā to paredz Būvniecības likums. Tas nozīmē, ka var aizkavēties Rīgas pils, Mākslas muzeja, Liepājas koncertzāles ”Lielais Dzintars”, izglītības iestāžu Valmierā, Ogrē, Jelgavā, Rīgā pabeigšana, brīdina Latvijas Būvinženieru savienība. (LBS).

Situācija un iespējamais risinājums šonedēļ apspriests LBS valdes sēdē ar Ekonomikas ministrijas (EM) un BVKB speciālistēm, kā arī Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju sarunā ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

BVKB direktors Pēteris Druķis skaidro, ka biroja speciālisti nevar ar 1.jūliju uzņemties atbildību par lielajiem objektiem, kuru būvniecības procesu nav uzraudzījuši visā garumā. Iepazīšanās ar dokumentāciju, piemēram, Rīgas pilij iepriekš ar to nesaistītam speciālistam aizņemtu vairākus mēnešus, turklāt ir posmi, kuru kvalitāti būvinspektors var noteikt tikai konkrētā būvniecības stadijā.

BVKB juridiskā departamenta direktore Liene Kristapsone informē, ka sadarbībā ar EM sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Būvniecības likumā, lai noteiktu pārejas posmu. Kā skaidro Druķis, iecerēts, ka pārejas posmā iepriekš iesāktos lielos sabiedriskos objektus turpinātu uzraudzīt pašvaldību būvvaldes, bet biroja speciālisti pakāpeniski pārņemtu lietas. BVKB būtu gatavs uzraudzību pilnībā uzņemties ar nākamo gadu. Likuma grozījumi būtu steidzami jāpieņem Saeimā.

LPS padomnieks Aino Salmiņš teic, ka šāds risinājums ir piekāpšanās no pašvaldību puses situācijā, kad likumdevējs pārvērtējis situāciju, un birojs nav gatavs pildīt savas funkcijas. Pašvaldības esot gatavas pusgadu turpināt uzraudzīt sāktos objektus, līdz kamēr BVKB pārņem lielo būvju uzraudzību, taču ”jāsaprot, ka jaunais būvniecības process radījis ievērojamu slodzi pašvaldību būvvaldēm, kam jātērē papildu resursi”.

”Pārejas periods ir vajadzīgs, bet nākamgad birojam jāsāk strādāt,” uzsver Salmiņš, ”pašvaldības ir ieinteresētas stiprā birojā, kas pilnībā uzņemas atbildību par būvniecības kontroli lielajos objektos, nodalot biroja un pašvaldību funkcijas. Pašlaik birojs nestrādā, tas tikai veidojas, bet mums ir bažas, ka tas ievilksies. Iebilstam pret to, ka birojs tikai uzraudzītu pašvaldību būvvaldes, un tam jāuzņemas arī atbildība par būvekspertīzēm un pašvaldību būvvalžu speciālistu apmācība.”

BVKB darbu apgrūtina apstāklis, ka tā rīcībā nav dokumentācijas par patlaban topošajiem lielajiem objektiem. Druķis norāda, ka pēc jaunā likuma objekta dokumentus gatavo divos eksemplāros – pašvaldības būvvaldei un birojam, bet iepriekš sāktajiem objektiem uzņēmējiem tas vēl nebija jādara. Kristapsone vēsta: ”Vairākas pašvaldību būvvaldes ir norādījušas uz administratīvās kapacitātes nepietiekamību, kādēļ tām nav iespējas dokumentus kopēt un iesniegt birojam, bet piedāvā mūsu speciālistiem pašiem kopēt dokumentus pašvaldību būvvalžu arhīvā.”

BVKB un pašvaldības pagaidām nevar vienoties par to, kuras būves nododamas valsts būvinspektoru pārziņā. ”Birojam informāciju ir sniegušas 72 pašvaldības, tomēr tā ir pretrunīga,” uz lūgumu nosaukt BVKB uzraugāmos objektus atbild Kristapsone. Savukārt Salmiņš atklāj – LPS radies iespaids, ka biroja pārstāvji nevēlas uzraudzīt jauktu funkciju objektus, piemēram, neklasificējot par lielu sabiedrisko būvi tādu, kurā apvienots lielveikals un dzīvojamā māja. Puses atzīst, ka būs jāvienojas par to, kādi objekti ir piekritīgi BVKB, jo līdz šim būvniecības procesā tie nebija jāšķiro.