ASV ievēlēs Kongresu un daļu senatoru

Pēc aptauju datiem, šajās vēlēšanās labas izredzes ir Obamas pārstāvētās partijas konkurentiem – republikāņiem

Otrdien ASV notiks Kongresa vēlēšanas, kurās republikāņiem ir labas izredzes pārņemt savā kontrolē Senātu. ASV Kongresa vēlēšanās tiks pārvēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, kā arī 33 no 100 ASV senatoriem, ziņo LETA/AFP.

Patlaban Senātā vairākums ir ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvētajiem demokrātiem, bet Pārstāvju palātu kontrolē republikāņi, kuri, spriežot pēc aptauju rezultātiem, savu vairākumu palielinās.

Vairums amerikāņu uzskata, ka pašreiz valsts virzās pa nepareizajām sliedēm un nepieciešamas pārmaiņas, liecina sabiedriskās domas aptaujas. “Mēs pašreiz atrodamies krustcelēs. Vai nu mēs paliekam uz ceļa, ko mums nospraudusi Vašingtona, vai arī veicam pagriezienu un sākam kustēties pareizajā virzienā,” piektdien norādīja republikāņu politiķe Džonija Ērnsta, kura kandidē uz senatoru vietu Aiovā.

Ērnstu un citus republikāņu kandidātus priekšvēlēšanu kampaņā vada republikāņu senators Džons Makeins un galvenais Obamas sāncensis ASV prezidenta vēlēšanās 2012.gadā republikānis Mits Romnijs.

Tikmēr demokrātiem par priekšvēlēšanu kampaņas politiskajām superzvaigznēm kļuvis eksprezidents Bils Klintons, bijusī ASV valsts sekretāre un potenciālā prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone un ASV pirmā lēdija Mišela Obama.

Prezidents, kura popularitāte noslīdējusi līdz 43%, lielākoties izvairījies aktīvi iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tā vietā koncentrējoties uz līdzekļu vākšanu demokrātu kandidātiem slēgtos pasākumos. Tomēr nedēļas nogalē prezidents apmeklēja trīs štatus.

Viesojoties Detroitā, Mičiganas štatā, Obama norādīja, ka, nododot savu balsi, vēlētāji ne tikai izdara izvēli starp kandidātiem un partijām, bet par divām atšķirīgām Amerikas nākotnes vīzijām. Obama brīdināja, ka demokrātu atbalstītāju zema vēlēšanu aktivitāte var novest pie republikāņu uzvaras līdzīgi kā 2010.gada vēlēšanās. “Šīs vēlēšanas ir pārāk svarīgas, lai paliktu mājās. Neļaujiet citiem izvēlēties jūsu nākotni. Kad mēs balsojam, mēs uzvaram,” uzsvēra Obama.

Republikāņi tiekušies pārvērst šīs vēlēšanas par vērtējumu Obamas prezidentūrai, atkārtojot, ka balss par demokrātiem ir balss par Obamu. Prezidenta politika, tai skaitā veselības aprūpes reformas, pasākumi ogļskābās gāzes emisijas samazināšanai un tūkstošiem nelegāli ASV dzīvojošo jauniešu legalizācija, ir izraisījusi nepatiku daudzos vēlētājos, kas noteiks vēlēšanu iznākumu.

Obama šomēnes paziņoja, ka vēlēšanas, kurās viņš gan nepiedalās, noteiks šo politiku nākotni, tādējādi sagraujot demokrātu centienus distancēties no Obamas. Tomēr demokrāti to arvien mēģina darīt.

Aļaskas demokrātu senators Marks Begihs uzsvēra, ka “prezidents nav būtisks” un pēc diviem gadiem būs prom.

Tikmēr Obama iknedēļas uzrunā radio atgādināja amerikāņiem par gūtajiem panākumiem, arī ekonomikā, kuras pieauguma temps tagad ir straujākais kopš 2003.gada.

Tomēr republikāņi apgalvo, ka šie sasniegumi nav pietiekami un prezidents lielā mērā ir zaudējis kontroli pār notikumiem iekšpolitikā un ārpolitikā.

Ja republikāņi iegūs kontroli pār abām Kongresa palātām, vairākas Obamas un demokrātu prioritārās ieceres, visticamāk, tiks atbīdītas otrajā plānā, tai skaitā minimālās algas palielināšana, vides aizsardzības jautājumi un kampaņa par vienlīdzīgu samaksu sievietēm. Republikāņi arī centīsies atcelt Obamas veselības aprūpes reformas un enerģētikas nozari regulējošos noteikumus.