NA līdzpriekšsēdētājs secina, ka ZZS vēlas pārņemt ar struktūrfondiem bagātākās ministrijas
Viens no iemesliem, kādēļ ieilgušas koalīcijas partiju sarunas par jaunās valdības veidošanu, ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītās nesamērīgi augstās prasības par sfērām, kuras tā vēlētos pārraudzīt, tā šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, citē aģentūra LETA.
Bērziņš gaidījis, ka valdības veidošana pēc 12.Saeimas vēlēšanām notiks ātrāk, bet tagad ZZS dēļ sarunas nonākušas neparedzētā strupceļā. Viena no NA prioritātēm ir saglabāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli, taču to sev vēlas ZZS, kura vienlaikus grib pārraudzīt arī Satiksmes ministriju (SM). “Šajā gadījumā runa ir par ministrijām, kuras, manuprāt, ir ļoti būtiskas attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu nākamo periodu,” secināja Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka NA jau pirms vēlēšanām bija skaidri un nepārprotami definējusi savas prioritātes, par kurām kolēģi valdošajā koalīcijā tika laikus informēti. “Esam iesākuši darbus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kurus vēlamies turpināt,” skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.
Viņš atgādināja, ka NA virzītie ministri jaunajā valdībā vēlētos turpināt vadīt Kultūras ministriju (KM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Tieslietu ministriju (TM), turklāt apvienība ir gatava no “Vienotības” pārņemt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadīšanu. Tā pašlaik uzticēta Inai Druvietei, taču viņa jau paziņojusi, ka amatu atstās, jo nav ievēlēta 12.Saeimā.
Jautāts, vai valdības veidošanas sarunās ir jūtams, ka “Vienotības” iekšienē izveidojušās nesaskaņas, Bērziņš atklāja – “tikko iestājas kādi jautājumi, kas būtu diskutējami turpat koalīcijas iekšienē, sarunas aptrūkstas un ir jāsāk viss no jauna, ja tā varētu teikt”. Kā sapratis Bērziņš, šādās reizēs Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) “mēģina informāciju aiznest tālāk uz savu frakciju, savu valdi, un tad ir jautājums, kādu mandātu un cik ilgā laikā Ministru prezidente iegūst tālākām sarunām”.
Vaicāts, kāpēc NA tik dedzīgi iestājas par Latvijas Reģionālās apvienības (LRA) ņemšanu koalīcijā, Bērziņš neslēpa, ka abiem politiskajiem spēkiem daudzos jautājumos viedokļi saskan, turklāt koalīcijas paplašināšanas gadījumā valdībā tiktu pārstāvētas lielākas vēlētāju daļas intereses un daudzskaitlīgāks Saeimas vairākums. Šodien pēc tikšanās ar LRA pārstāvjiem NA pārstāvji Latvijas Radio pauda, ka mēģinās pārliecināt partnerus par jaunā polistiskā spēka iekļaušanu koalīcijā, tomēr bloku ar LRA neveidos.
Kā atgādina LETA, pašreizējie koalīcijas partneri – “Vienotība”, ZZS un NA – atzīst, ka pēdējo dienu laikā valdības veidošanas process nav būtiski pavirzījies uz priekšu un joprojām nav skaidrības par atsevišķu tā dēvēto resursu bloka ministriju sadalījumu. Lielākās domstarpības ir par to, kas pārraudzīs SM, vairākas partijas vēlas uzņemties atbildību par VARAM. Vēl nav panākta vienošanās, kurš uzņemsies Ekonomikas ministrijas vadību. Vienojoties par šīm ministrijām, būs iespējamas raitākas sarunas gan par citām atbildības jomām, gan par vietu sadalījumu Saeimas prezidijā.
Nedēļas sākumā koalīcijas partijas vienojušās, ka “Vienotībai” jaunajā valdībā varētu būt sešas atbildības jomas, ZZS – piecas, NA – četras. Starp šīm atbildības jomām ir ministriju vadīšana, kā arī premjerministra un Saeimas priekšsēdētāja amats. Koalīcijas partneri oficiāli pauduši, ka “Vienotībai” jaunajā valdībā varētu būt premjerministra, finanšu ministra un ārlietu ministra amats, ZZS varētu turpināt vadīt Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Aizsardzības ministriju, NA – KM.
Līdzās neoficiāli izskanējušajiem kandidātiem – Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) kā satiksmes ministri un Māri Kučinski (ZZS) kā VARAM vadītāju – izskan arvien jauni iespējamo ministru kandidātu vārdi, piemēram, Uldis Augulis kā satiksmes ministrs un Kaspars Gerhards (NA) kā VARAM vai ekonomikas ministrs. ZZS pārstāvis, uzņēmējs Guntis Belēvičs ir gatavs ieņemt veselības ministra posteni. Līdz šim tika prognozēts, ka veselības ministrijas vadību vajadzētu ieņemt premjerministra partijai, kurai parasti pienākas arī inanšu ministra postenis.
Pašlaik politiķi vēl nav vienojušies par jauno Saeimas Prezidiju, tomēr kuluāros tiek pieļauts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats varētu tikt ZZS. Varētu palikt divi līdzšinējie priekšsēdētājas biedri – Inese Lībiņa-Egnere (V) un Andrejs Klementjevs (SC), savukārt sekretāra amats tiktu NA. Sekretāra biedra amatu varētu uzņemties LRA pārstāve Inga Bite, ja viņa, pieņemot lēmumu par iešanu dekrēta atvaļinājumā, izvēlēsies nenolikt mandātu.
Līdz šim izskanējušie pieļāvumi, ka 12.Saeimā neievēlētā “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) varētu ieņemt amatu izpildvarā, ir mazticamas. Tiek prognozēts, ka Āboltiņa atgriezīsies Saeimā, kādam no Kurzemes apgabala ievēlētajam deputātam uz laiku vai pilnībā noliekot mandātu.
Komentāri (24)