Dace Tavare. Publicitātes foto.
Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.
Tas ļauj secināt, ka šobrīd ir īstais brīdis domāt par pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. Par to atbildība jāuzņemas ne tikai katram individuāli, arī organizāciju līmenī var domāt par to, kā radīt vidi, kurā cilvēki var augt un pielāgoties?
Ikviena profesionālā izaugsme sākas ar atbalstošu vidi, tāpēc svarīgi, lai organizācijas domātu ilgtermiņā un veidotu tādu kultūru, kurā ikviena darbinieka izaugsme tiek uztverta kā kopīgais mērķis. Darbinieki un uzņēmums vislabāk var augt tieši kopīgiem spēkiem, iedvesmojot un atbalstot viens otru. Tas nozīmē ne tikai piedāvāt dalību dažādos kursos un apmācībās, kas arī ir svarīgi, bet sniegt iespēju dalīties pieredzē, mācīties vienam no otra un domāt par labbūtību kopumā.
Prasmes, kas noderēs ikvienā situācijā
Ja reiz nākotnes darba tirgus ir tik mainīgs un grūti prognozēt, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc pieciem vai desmit gadiem, rodas pamatots jautājums – ko šobrīd apgūt, kādā virzienā pilnveidoties? Lai vai kādas profesijas būs aktuālas nākotnē, ir virkne prasmju, kas noderēs ikvienā situācijā - sākot no biznesa un līderības prasmēm līdz digitālajām iemaņām. Īpašs uzsvars šobrīd ir uz mākslīgā intelekta un automatizācijas prasmēm, ko ikdienas darbā var izmantot jau tagad. Līdztekus profesionālajai attīstībai jādomā arī par labbūtību - psiholoģisko atbalstu, mentoringa programmām, veselības veicināšanas iniciatīvām, jo bez labbūtības nav iedomājama ilgtermiņa izaugsme.
Jaunu prasmju apguve palīdz pārvarēt arī nozaru robežas. Piemēram, daudziem šķiet, ka ceļš uz IT nozari iespējams tikai pēc atbilstošas studiju programmas absolvēšanas vai iepriekšējas pieredzes radniecīgā jomā, taču patiesībā galvenais ir interese un vēlme mācīties. Mūsu uzņēmumā daudzi kolēģi sākuši kā klientu atbalsta speciālisti vai datu ievades operatori un, pateicoties vēlmei mācīties, nonākuši tehniskos vai vadošos amatos. Tas vēlreiz apliecina, ka vēlme mācīties un iespējas mainīt profesiju ikvienā karjeras posmā, nav tikai sauklis, bet realitāte ikvienam, kurš to patiešām vēlas. Izšķirošais nav iepriekšēja pieredze, bet atvērtība jaunai pieredzei un izpratne, ka kļūdas ir daļa no izaugsmes procesa. Šāda pieeja ir īpaši svarīga laikā, kad sagaidāms straujš pieprasījuma pieaugums pēc mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās speciālistiem, datu analītiķiem un programmatūras izstrādātājiem. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš gatavs mācīties, var atrast savu vietu IT nozarē.
Kā ikvienā nozarē arī IT jomā, lai droši veidotu karjeru, jāapzinās, ka sākumā visu zināt nav iespējams. Patiesībā, IT nozarē tas izpaužas īpaši spilgti, jo tā nepārtraukti mainās un attīstās. Panākumus gūst tie, kuri ir augsti motivēti un nebaidās jautāt, izmēģināt un meklēt risinājumus. Lai pirmie soļi būtu drošāki, nozīmīgs atbalsts var būt arī dažādas iniciatīvas un apmācību iespējas, ko sniedz nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrības “Riga TechGirls” programma “Iepazīsti tehnoloģijas”, kas piedāvā lekcijas un darbnīcas latviešu valodā un sniedz vispārīgu ieskatu tehnoloģijās, laužot stereotipu, ka IT ir tikai programmēšana. Šādas programmas ne tikai palīdz piesaistīt talantus, bet arī padara nozari elastīgāku un gatavu nākotnes izaicinājumiem.
Tehnoloģiju laikmetā izaugsme un pārmaiņas ir kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Un IT nozare nav slēgts klubs, tai nepieciešami dažādi talanti un prasmes. Neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes un tehnoloģiju zināšanas līmeņa, būtiskākā ir attieksme, gatavība mācīties un vēlme iesaistīties. Uzņēmumi, kas rada atbalstošu vidi, mācīšanās kultūru un motivē savus darbiniekus piedalīties dažādās apmācībās, ne tikai piesaista un notur darbiniekus, bet arī palīdz sabiedrībai kopumā sagatavoties digitalizācijas izaicinājumiem.
Autore ir Atea Global Services personāldaļas vadītāja.