Ministrija: Dzintaru koncertzāles ekspluatācija ir “likuma normās”

Nepabeigtais koncertzāles rekonstrukcijas projekts neradot apdraudējumu koncertzāles apmeklētājiem un māksliniekiem

Dzintaru koncertzāles “ekspluatācija ir likuma normās” – tādu atbildi saņem Ir.lv no Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas uz jautājumu, vai var tikt ekspluatētas telpas, kurās nav pabeigta rekonstrukcija. Jūrmalas koncertzāles rekonstrukcija sākās 2012.gada beigās, un patlaban uz vasaras koncertsezonas laiku 1200 kvadrātmetru lielais pazemes pagrabstāvs, kur paredzēts pārcelt lielu daļu no līdzšinējās apmeklētāju un mākslinieku „dzīves”, ir slēgts un iekonservēts.

Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas darbi sākās 2012.gada rudenī, un toreiz Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) solīja, ka “pirmajā posmā [darbi] ilgs no šī gada septembra līdz 2013.gada maijam, bet otrs posms, tad atkal varētu notikt no nākama gada septembra līdz 2014.gada maijam”. Būvdarbu pārtraukšana projektā bija paredzēta 2013. un 2014.gada koncertsezonu laikā – orientējoši uz trim mēnešiem katrā gadā.

Savā ziņā par rekonstrukcijas pasteidzināšanu jāpateicas arī dažādu slavu ieguvušajam festivālam “Jaunais vilnis”, kura organizatori togad stingri pateica, ka “Jaunais vilnis” varētu Jūrmalā nenotikt, jo tieši koncertzāle esot viens no iemesliem, kāpēc izvērtēta iespēja konkursu rīkot citās pilsētās. Komponists Raimonds Pauls tolaik teica, ka festivāla organizatori un pilsētas dome būtu labāk iekārtojuši tualetes un grimētavas māksliniekiem, nevis Dzintaros krievu estrādes māksliniekiem veidojuši slavas aleju Holivudas stilā.

Arī tagad Paulam pilnīgas pārliecības, ka ar rekonstrukcijas palīdzību tiks novērstas visas koncertzāles problēmas, nav. „Koncertzālei rekonstrukciju vajadzēja kādus 15 – 20 gadus atpakaļ. Vienmēr bijis kauns noskatīties, kā mākslinieki pa desmit stāv rindā uz tualeti,” viņš saka Ir.lv.

Rekonstrukcijas darbu projekta autors ir arhitektu birojs „Jaunromāns un Ābele”, kas 2009.gadā, izstrādāja restaurācijas un rekonstrukcijas projektu. Arhitekts Mārtiņš Jaunromāns Ir.lv stāsta, ka „galvenais darbu uzdevums ir Mazās zāles pielāgošana, lai to varētu izmantot arī ziemas sezonā”. Pēc arhitekta teiktā, 11,5 miljonus eiro vērtais projekts ietver arī trīs mākslinieka Anša Cīruļa vēsturisko sienas gleznojumu, kas iepriekšējos gados nav pienācīgi kopti, atjaunošanu. Tomēr vērienīgākie darbi paredzēti tieši pazemē.

Izbūvējot pagrabstāvu zem vēsturiskās koncertzāles ēkas, tiks atrisinātas daudzas līdzšinējās Jūrmalas koncertzāles problēmas, saka Jaunromāns. 1200 kvadrātmetru lielajās telpās atradīsies grimētavas. Tiks atrisināta arī labierīcību problēma. Šajā ēkas daļā mākslinieki varēs izmantot mazu mēģinājumu zāli. Pagrabstāva tunelī, kas savienos jauno koncertzāles ieejas paviljonu ar Mazo zāli, izvietos garderobi, paredzot vietas 500 mēteļiem, kā arī virtuvi kafejnīcai, kas tiks iekārtota otrā no jaunajiem paviljoniem.

Lai arī objekts pilnībā nav nodots ekspluatācijā, Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vecākā būvinspektore Aina Birina apgalvo, ka pagrabstāvā pamatceltniecības darbi – nesošo sienu un drošības konstrukciju izbūve – ir pabeigti. Atlikuši vairs tikai apdares darbi. Pērn decembrī objektā padziļinātu pārbaudi veikusi gan Jūrmalas būvvalde, gan SIA „Jurevičs un partneri”, kas ēku atzinuši par drošu.

Arī būvobjektā apakšuzņēmēja SIA „Būve un forma” tehniskais direktors Māris Grāvītis teic, ka koncertu apmeklētājiem briesmas nedraudot: „Bijušas pārbaudes. Konstrukcijas darbi sen pabeigti, tiek veikti tikai daži restaurācijas un iekšdarbi.”

Lai pārliecinātos par paveikto koncertzāles rekonstrukcijā, Ir.lv gan bija jāpieliek lielākas pūles, jo žurnālistiem parādīt paveikto nevēlējās ne koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, ne pilsētas būvinspektore. Tikai pēc vairāku dienu pūliņiem, rakstot oficiālu pieprasījumu Jūrmalas domei, Ir.lv žurnālistam tika atdarītas pirms tam slēgtās pagrabstāva durvis.

Ir.lv “ekskursija” pagrabstāvā notiek būvdarbu vadītāja firmas „Re&Re” pārstāvja Ervīna Konceviča un Jūrmalas būvniecības nodaļas vadītāja Māra Demmes vadībā. Patlaban telpas pagrabstāvā atgādina tikko izbūvētu dzīvojamo istabu, kurā visapkārt valda betons. Vaicāts, vai uz pagraba varētu nosēdināt limašīnu „Boeing”, Koncevičs atbild, ka nevar gan, jo nepietiktu vietas, taču virs izbūvētām pagrabtelpām esot atradies pacēlājs, kā arī cita būvtehnika.

Te cita citai līdzās atradīsies piecas identiskas grimētavas, kurās būs vietas vairāk nekā 50 māksliniekiem. Pašreizējās pelēkās betona sienas nosegs lieli spoguļi. Koncevičs apgalvo, ka katrā telpā atradīsies arī duša un tualete. Savukārt koncerta apmeklētājiem pazemē būs izbūvētas atsevišķas tualešu telpas. Demme paredz, ka pazemes vestibilā atradīsies īpaša sabīdāma siena, kuru varēs noslēgt, lai labierīcības pagrabstāvā būtu pieejamas arī pludmales apmeklētājiem, taču ieeja koncertzālē būtu iespējama tikai pasākumu laikā.

Virszemē var uzkāpt pa kāpnēm, kas ved uz Mazo zāli. Paredzēts, ka tiks izbūvēts arī lifts.

Dažās no telpām ir novietoti būvniekiem nepieciešamie instrumenti un materiāli, kas tiek turēti aiz atslēgas.

Atgriežoties atpakaļ zālē, kur notiek rekonstrukcijas darbi, paveras plašs gaitenis ar koka sienām. Dažviet dēļi ir atšķirīgi, un to Koncevičs skaidro, ka daļa no izmantotajiem materiāliem ir “otrreizējās lietošanas materiāli”, lai saglabātu “telpas oriģinālo izskatu”.

Mazās zāles ieejas foajē pie sienām atrodas visi trīs Anša Cīruļa veidotie sienas gleznojumi – „Jūra”, „Latvija” un „Lielupe”, kurus tagad restauratori mēģina atjaunot. Tie ir tikpat veci kā koncertzāle, kura celta 1936.gadā. Demme teic, ka gleznojumi iepriekš nebija kopti, kā arī atklājies, ka dēļi gleznojumu aizmugurē satrunējuši. Dēļi gan neesot mainīti, bet apstrādāti ar ķimikālijām, lai tos saglabātu un nebojātu mākslas darbus.

Jau šonedēļ Dzintaru koncertzālē ieradīsies konkursa “Jaunais vilnis” dalībnieki, lai sāktu mēģinājumus, un Damme norāda, ka pagraba nesošās konstrukcijas – sienas, griesti, grīda – jau ir izbūvētas, tāpēc konstrukcija ir sasniegusi savu maksimālo drošību. Viņš piebilst, ka nesošās sienas esot izbūvētas jau pirms pagājušā gada koncertsezonas un arī pērn „Jaunā viļņa” laikā virs pagrabstāva bija izveidota dēļu grīda, uz kuras atradās koncerta mākslinieku izmantotās telpas.

Arī tagad mākslinieku ģērbtuves un grimētavas izvietotas Mazās zāles ekspluatācijai jau nodotajā daļā.

Lai arī projektā sākotnēji bija paredzēts, ka Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija jāpabeidz šogad, darbi iekavēsies, saka Koncevičs. Viņš domā, ka viss tiks pabeigts nākamā gada pavasarī, taču konkrētu datumu nenosauc.

Kavēšanos ar būvdarbiem Demme skaidro gan ar to, ka kopš 2008.gada nomainījušies divi koncertzāles vadītāji, gan ar to, ka projekta gaitā mainītas prasības, proti, iekļauti vēl papildus darbi – akustisko paneļu izbūve virs skatuves, Mazās zāles pilnīgas aptumšošanas nodrošināšana, videoprojektora un ekrāna risinājumu izstrāde zālē, tāpat paredzēts izveidot vēl vienu grimmētavu u.c. Damme teic – ja netiktu izmainītas prasības, koncertzāle tiktu pabeigta laikā.

Savukārt par jūrmalnieku un pilsētas viesu bažām, vai šāda nepabeigtas koncertzāles ekspluatācija ir droša, Demme atbild: „Objekts ir sadalīts divās daļās, nenodoto objektu var ekspluatēt, ja to paredz darba organizēšanas projekts.” Tajā ir paredzēta objekta izmantošana koncertsezonas laikā, bet Mazajā zālē un pagrabstāvā nepiederošas personas netiek ielaistas.

Ekonomikas ministrija, kas veic būvniecības pārraudzību valstī, uz Ir.lv jautājumu, cik likumīga ir šāda Dzintaru koncertzāles darbība, atbildēja: „Ekonomikas ministrijas rīcībā nav koncertzāles būvobjekta būvniecības ieceres dokumentācija.” Ministrija arī atbildē norāda, ka „būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas patstāvīgi un pati par to atbild”.

Ministrijas atbildē arī norādīts, ka Jūrmalas pilsētas dome ir informējusi par vasaras periodā paredzētajiem pasākumiem būvprojektā. Atbildē teikts, ka koncertzāles ekspluatācija notiek likuma normu ietvaros. Tāpat kā piemērs, kad ēka ir ekspluatēta, kamēr tās daļa vienlaikus rekonstruēta, minēta tirdzniecības centra „Galerija Centrs” rekonstrukcija, pārbūvējot noteiktas telpas veikala „H&M” vajadzībām.

Ministrijas pārstāve Urpena Ir.lv atsūtītajā atbildē arī norāda, ka jaunā Būvniecības likuma 21.panta trešajā punktā ir ietverts papildus regulējums, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Taču tas neattiecas uz šo būvprojektu, jo likums stāsies spēkā tikai šā gada 1.oktobrī.