Lielāki nodokļi vidi tīrāku nedarīs

Dabas resursu nodoklis graus poligrāfistu eksportētāju konkurētspēju

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA), kas pārstāv Latvijas iespiedindustrijas intereses, vēlas pievērst uzmanību negatīvajām sekām, ko radīs Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās izmaiņas dabas resursu nodokļa (DRN) aplikšanā.

Cēls mērķis
VARAM vēlas ieviest DRN reklāmas izdevumiem un materiāliem 0,91 lats par 1 kilogramu. Iecerēto grozījumu Dabas resursu nodokļa likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā pausts: ”Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam ražotāju atbildības princips un princips ”piesārņotājs maksā” attiecināms arī uz reklāmas izdevumiem un materiāliem, kas ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts iespiests paziņojums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu, arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. DRN subjektam šajā gadījumā, līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, jābūt personai, kura pirmā valsts teritorijā izplata šādus izdevumus un materiālus.”

VARAM domā, ka ar papildu nodokli reklāmas materiālus veidos un izplatīs pārdomāti, samazinot apjomu, kas regulāri nonāk iedzīvotāju pastkastēs, tiek izplatīts dažādos pasākumos, uz ielas un līdzīgā veidā.

Ierēdņi norāda – ”bieži šīs reklāmas netiek izlasītas un turpat arī tuvumā tiek izmestas, bet ir patērēti apjomīgi resursi un radīta neapmierinātība cilvēkos”.

Objekti, kas tiks aplikti ar DRN nodokli, būs uzlīmes, ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu, skrejlapas, bukleti un brošūras, kas satur jebkāda veida reklāmu, ielūguma kartītes, kā arī pasākumu reklāmas plakāti. VARAM plānotie papildu nodokļa ieņēmumi: 2014.gadā – 2 192 748 LVL, 2015.gadā – 2 375 478 LVL, 2016.gadā – 2 558 207 LVL.

Pretrunas un populisms
LPUA kategoriski ir pret šāda nodokļa ieviešanu, un varam savu viedokli pamatot ar konkrētiem argumentiem. Likumprojekta mērķa formulējumā ir norādītā vēlme samazināt vides piesārņojumu, respektīvi, samazināt ražošanu un produkcijas daudzumu, taču prognozētajā ietekmē uz valsts budžetu tiek plānota nodokļa ieņēmumu palielināšanās katru sekojošo gadu, kas ir acīmredzama pretruna.

Poligrāfijas nozares dalībnieki ir konsultējušies ar vides nevalstiskajām organizācijām un kategoriski nepiekrīt VARAM viedoklim par papīra produkcijas vides ietekmes analīzi un tās salīdzinājumu ar it kā ”videi draudzīgāko” elektronisko vidi.

Jau šobrīd vairāk nekā 70% no papīra produkcijas nokļūst otrreizējā pārstrādē, un nozare pamatā ražošanā izmanto atjaunojamos resursus.

Papīrs ir biodegradējams un viegli pārstrādājams materiāls. Ministrijai nevajadzētu savā mājas lapā un presē populistiski izplatīt paziņojumus par 30 000 ”izglābtiem” kokiem, jo papīra ražošanā pārsvarā tiek izmantoti ilgtspējīgā mežsaimniecībā iegūti izejmateriāli, ko apliecina FSC, PEFC un citi sertifikāti, kā arī otrreizējās pārstrādes resursi. Ja ir vēlme rūpēties par vidi, jāveicina atbildīga atkritumu šķirošana un viss mājsaimniecībās izmantotais papīrs jānodod pārstrādei.

Vairāk birokrātijas, mazāka konkurētspēja
Nodokļa subjekts būtu persona – gan juridiska, gan fiziska, kas pirmā valsts teritorijā izplata izdevumus un materiālus. Respektīvi, jebkurš komersants, fiziska persona vai individuālais uzņēmums, kurš pasūtīs izgatavošanai un nodos klientiem, patērētājiem, mērķa auditorijai jebkāda veida reklāmas materiālu, maksās ļoti augsto DRN un būs spiests noformēt pārskatus, kas radīs papildu izdevumus un birokrātisko slogu.

Uzliekot nodokli vienam reklāmas un informācijas nesēja veidam, tiek diskriminēta viena atsevišķa nozare un veidoti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi pret citiem reklāmas veidiem – elektroniskās vides reklāma, reklāma televīzijā utt. Noteikti jārēķinās ar to, ka, mazinot drukātās reklāmas izplatību, tiks ievērojami ierobežota sabiedrības sociāli neaizsargātākā slāņa tiesības un iespēja saņemt informāciju.

Šādā apmērā ar DRN papīrs netiek aplikts nevienā ES dalībvalstī, līdz ar to eksportējošie Latvijas poligrāfijas uzņēmumi tiek diskriminēti starptautiskajā konkurences cīņā.

LPUA aplēses liecina, ka dažādiem produkcijas veidiem nodoklis būs no 10% līdz pat 100% no izgatavošanas vērtības. Ar nodokli plānots aplikt ražošanas uzņēmumu preču katalogus, pasākumu reklāmas un informatīvos materiālus, teātru afišas un citus produktus. Sadārdzināti vienlaikus tiks gan reklāmas materiāli pastkastītēs, gan ražošanas uzņēmumu un dažādu kultūras iestāžu, gan valsts un pašvaldību pasūtītie un izgatavotie materiāli.

Aplēses pārspīlētas
Tā kā papīrs ir viens no būtiskākajiem informācijas nesējiem gan lielai sabiedrības daļai vietējā, gan Latvijas eksporta tirgū, plānotais reklāmas materiālu sadārdzinājums un tam sekojošais apjoma samazinājums būtiski mazinās iespējas novadīt informāciju par precēm un pakalpojumiem līdz patērētājam, tādejādi ietekmējot arī citu ražojošo uzņēmumu mārketinga aktivitātes un pārdošanas spējas.

DRN papīram radīs negatīvu efektu gan uz iespiedindustriju, gan tās patērētāju, gan valsts budžeta ieņēmumu līmeni.

LPUA apstrīd ministrijas veiktos valsts budžeta ieņēmumu aprēķinus. Saskaņā ar LPUA aplēsēm kopējais šādu reklāmas materiālu gada apjoms Latvijā ir 25 milj. LVL jeb 15% no nozares kopējā apgrozījuma. Nozares dalībnieki uzskata, ka pēc šāda nodokļa ieviešanas reklāmas produkcijas izgatavošanas apjomi samazināsies pirmajā gadā par 40%, katru nākamo gadu – vēl vismaz par 10%.

Rezultātā pēc mūsu aprēķiniem valsts budžeta ieņēmumi no DRN būtu: 2014.gadā – 1 315 649 LVL, 2015.gadā – 1 096 374 LVL, 2016.gadā – 877 099 LVL.

Paredzam, ka ir iespējama būtiska ražošanas apjomu samazināšana vai pat bankroti uzņēmumos, kas ražo galvenokārt reklāmas produkciju. Tas ietekmēs šo uzņēmumu kredītsaistību kārtošanas spēju, valsts rezultātā zaudēs ieņēmumus no pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Slogs budžetam, neuzticība valstij
Pēc PLUA aplēsēm reklāmas materiālu izgatavošanā šobrīd ir nodarbināti vismaz 700 darbinieki. Kopējais nozarē strādājošo skaits pēc mūsu datiem ir 3000 cilvēku. Pēc jauna nodokļa ieviešanas pastāv risks, ka darba vietu skaits reklāmas izgatavošanā saruks vismaz par 40%. Nozares vidējā bruto darba samaksa pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gadā bija 467 lati. Zaudētās 280 darba vietas valstij radīs zaudējumus nesaņemto nodokļu veidā vismaz 0,85 milj. LVL apmērā. Pieņemot, ka viena bez darba palikušā cilvēka bezdarbnieka pabalsts valstij izmaksā 1700 LVL un bezdarbnieka statusu varētu prasīt vismaz 200 cilvēku, valsts budžetam radītais zaudējums papildus būs vēl 0,34 milj. LVL.

Valsts, pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un valsts finansēto kultūras iestāžu kopējais pasūtījumu apjoms šajā jomā ir aptuveni 20% no kopējā reklāmas materiālu daudzuma. Turpmāk, pateicoties jaunajam DRN, šo pasūtījumu izgatavošanas kopējās izmaksas pieaugs vismaz par 10-30%, kas radīs papildu slogu valsts un pašvaldību budžetam jeb ieņēmumu zaudējumus 0,5-1,5 milj. LVL apmērā.

Reklāmas materiālu izplatīšanā ir iesaistīti daudzi komersanti, tai skaitā valsts uzņēmums ”Latvijas pasts”. LPUA aplēses liecina, ka iespējamais reklāmas materiālu izplatīšanas ieņēmumu apjoms ir 1-1,5 milj. LVL gadā. Tam samazinoties par pusi, virkne komersantu piedzīvos maksātnespēju un papildināsies bezdarbnieku rindas.

Aprēķini un piemēri skaidri parāda, ka plānotais fiskālais ieguvums pēc nodokļa ieviešanas ir vērtējams ar negatīvu, nevis pozitīvu zīmi.

Likumdošanas iniciatīva tika saskaņota Ministru kabineta sēdē 2013.gada 20.augustā un jau 4.septembrī tiek plānota likuma apstiprināšana un virzīšana apspriešanai Saeimā. Tik straujas izmaiņas nodokļu likumdošanā, nesaskaņojot tās ar sociālajiem partneriem, norāda uz valdības nevēlēšanos veidot kvalitatīvu dialogu ar uzņēmēju organizācijām, neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi un būtiski mazina uzņēmēju vēlmi veidot un attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā.

Aicinām apzināties lielo negatīvo ietekmi, ko izmaiņas DRN likumā atstās uz iespiedindustriju un citām tautsaimniecības nozarēm. Lūdzam izpratni un atbalstu, lai tās nepieļautu. Informējam, ka 2013.gada 4.septembrī notiks Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvju tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, no kura sagaidām mūsu uzskaitīto argumentu izpratni un atbilstīgu rīcību.

LPUA vēstījums adresēts Ekonomikas, Finanšu, Kultūras ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

Visvaldis Trokša ir LPUA valdes priekšsēdētājs.