Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo īpaši pamatskolas posmā, kur skolēnu skaits atsevišķās klasēs var būt ļoti neliels.

Gandrīz katram ir bijusi tā reize. Gribi izņemt naudu vai veikt lielāku pārskaitījumu, un pēkšņi banka lūdz paskaidrot, no kurienes nauda nākusi, kam tā domāta un kāpēc tieši tagad. Pirmā doma parasti ir dusmīga: tā taču ir mana nauda, kāpēc man kādam jāatskaitās?

Par algu izmaiņām 2026. gada 2. ceturksnī

Pēc diviem mēnešiem, 3. novembrī, kas būs jaunā Saeimas sasaukuma pirmā darbadiena, pār simts tautas priekšstāvju lūpām atkal izskanēs neskaitāmas reizes dzirdētie, iedvesmojošie vārdi: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus».

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos rāda ļoti fragmentētu parlamentu: “Apvienotajam sarakstam” (AS) ap 29 vietām, “Suverēnajai varai” ap 21, “Progresīvajiem” (PRO) ap 18, “Latvijai pirmajā vietā” (LPV) ap 15, “Jaunajai vienotībai” (JV) ap deviņām un Nacionālajai apvienībai (NA) ap astoņām vietām. ZZS šādā scenārijā paliktu ārpus Saeimas. Tā ir projekcija, nevis prognoze, taču uzņēmējiem svarīgākais jautājums nav, kurš uzvarēs. Svarīgāk ir, vai ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nākamajā četrgadē beidzot kļūs par principu, pēc kura tiek vērtēti politikas lēmumi, nevis tikai par nodaļu valdības deklarācijā.

Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.

Ar vienu puķu dobi, kuras izmaksas izpildu dokumentācijā, kādā no Katastrofu pārvaldības centra realizētajiem objektiem, iespējams, uzrādītas EUR 3500 vērtībā, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava radījis neviltotu ažiotāžu ap minēto centru būvniecības norisi.

Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši izmanto dažādus digitālos risinājumus un uzkrātā pieredze un pētījumi ļauj vērtēt, vai un ko no tā iegūst skolēni. Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījumā “Digitalizācijas ietekme uz mācīšanos, prasmēm un labbūtību” secināts, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša nozīme ir tam, kā, kad un kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas. Arī Latvijā katram lielākam digitālam ieguldījumam jānosaka konkrēts mācību mērķis un veids, kā pēc ieviešanas pārbaudīs skolēnu rezultātu – mūsdienīgu skolu un mācību kvalitāti raksturo pamatota drukāto un digitālo līdzekļu izvēle, nevis ierīču skaits.

Paroles digitālajā pasaulē dzīvo jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās neticamā ātrumā, ikdienā izmantojam biometriskos risinājumus, daudzfaktoru autentifikāciju un digitālās identitātes tehnoloģijas. Arī lietotāju paradumi un, jāatzīst, krāpnieku prasmes un stratēģijas ir attīstījušās tikpat ātri. Neskatoties uz šo progresu un iespējām, būtiska daļa pakalpojumu digitālā vidē joprojām balstās uz vienkāršu lietotājvārda un paroles kombināciju.

Par pensiju mēs joprojām pārāk bieži domājam kā par kaut ko tādu, ko nākotnē mums maksās valsts. Taču Latvijas pensiju sistēma jau šobrīd darbojas citādi. Daļa no mūsu sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, un nākotnes pensiju veido ne tikai tas, cik esam iemaksājuši, bet arī tas, cik mūsu nauda ir nopelnījusi.