Sort of an addition to my previous post. Fiscal policy in Latvia is indeed procyclical i.e. it follows the economic cycle, right now with austerity at a time of recession/feeble growth.
Many (no links; too many to count) have raged against this without understanding that today’s procyclical fiscal policy is the result of procyclical fiscal policy during the ‘fat years’ (i.e. where fiscal policy consisted of splashing out in the good times, helping to exacerbate the boom).
Alas, the title: Today’s fiscal policy is an anti-Keynesian policy necessitated by anti-Keynesian mistakes in the past.
At first, in Figure 1, a reminder of the degree of procyclicality. I call it budget seasonality: As the very high growth rates of 2004-07 created avalanches of tax revenue, political fingers were itching with irresistible temptation to spend these windfalls – witness how fourth quarter spending massively exceeds spending earlier in the year. Spend, spend, spend! was the simple fiscal motto.
Source: Central Statistical Bureau
A slightly different way to portray the procyclicality is via Figure 2. Since expenditure displays such strong seasonal effects I have portrayed both spending and revenue with seasonal adjustment. The procyclical nature is seen by rapidly increasing tax revenue, the blue columns, being eagerly followed by the red columns of expenditure. The red ones were usually a little bit ahead of the blue ones, thereby creating relatively small actual budget deficits but that is not so important here. What matters is how expenditure tracks revenue.
Source: Central Statistical Bureau
Autumn 2008 and Lehman Brothers collapses, Parex Bank is nationalized, credit markets, that were driving so much of the Latvian boom, are frozen and the economy grinds to a halt. And with it, of course tax revenue – more unemployed people mean less income tax revenue, less shopping implies less VAT revenue etc. and the blue columns are in rapid decline, a completely normal appearance in an economy entering a crisis.
At the end of 2008 the world economy was in what Paul Krugman calls the ‘we’re all going to die!’ phase. Latvia was unable to borrow a single santim in those completely frozen financial markets and since it hadn’t chosen to save and create a fiscal buffer during the good times the ONLY way by which the red columns did not have to completely follow the blue columns on the way down was the IMF-EU package that allowed Latvia to run quite substantial budget deficits. If red had had to follow blue the economy wouldn’t have contracted 18% in 2009 – it would have been considerably more!
What should have been done was of course to have the red columns below the blue ones in the good years, either via less spending or, more realistically, higher taxes to at least hold back the overheating economy a bit. This would have implied a budget surplus which could have been used to soften the blow when the crisis struck (i.e. could have allowed red to remain somewhat above blue). In both cases this is text-book Keynesian countercyclical fiscal policy: When the private sector drives the economy, let the public sector be more passive; when the private sector is in the doldrums, let the government be more active.
But since Latvia did not choose countercyclicality in the good years there was no way to bring it about in the ensuing bad years. Current fiscal policy is a sad but unavoidable function of past fiscal policy.
Komentāri (36)
Una Grinberga 08.08.2011. 11.08
Morten, I would add Estonian example to illustrate how should sustainable anti-cyclical economic system works.
1
Dzintars > Una Grinberga 09.08.2011. 15.09
Yes, it provides a good contrast to the Latvian experience and helps explain why, fiscally, the Estonians emerged unscathed.
It would, however, also show that even the Estonians were a bit slippery with their fiscal policy at the end (2006-07). In addition, it would show that although the Estonian experience was one of relative prudence it still could not avoid a recession – public sector demand is simply too small compared to private sector demand – but it avoided an even deeper recession.
0
Dzintars Kalniņš 09.08.2011. 11.42
Morten, thanks for the Figure 1 – it clearly shows how the government operates! i.e. at year end (quarter 4) spending is way higher than in the other quarters. And why is that? It is because there is money in the accounts of various government offices and functions that MUST be spent before year-end. Simple and… stupid.
I think the only way forward for Latvia is that reform the system from the top down to its very roots. We must change the thinking of not only the government officials but also regular folks – government does not ‘produce’ money. Every single santim spent is our (tax payer) money. We must understand that and develop a small and efficient government that understands that all the people living in Latvia are their employers and clients. If that does not change, then we will continue to see increased spending in December each year and more and more unhappy people.
Latvia is just too small to miss this opportunity to become one of the best small economies in Europe. And by saying this I am not pointing to one so called oligarch. I think it is time for new people to come and reform the system together with the former president Zatlers.
0
Atis Bille 08.08.2011. 16.02
“Current fiscal policy is a sad but unavoidable function of past fiscal policy.” Sad is only how certain right wing economists never learn the simple truth: repeating the old mistakes again and again will mess up your life.
Pro-cyclical fiscal policy is “unavoidable” only if sound economics is replaced with a corrupt ideology serving only the interests of privileged foreign creditors. Sound economics would care about how public sector compensates a lack of demand within private corporate and banking sector. Sound economics would care about compensating for external concussions and not letting them destroy the employment structure. But this article is not about sound economics, it’s about ideology, and a bankrupt one at that.
24
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@daks_klave > Atis Bille 09.08.2011. 21.51
Starp citu, vai ies esmu vienīgais, kuram liekas visnotaļ ačgārni vainot “ekonomiskos plānotājus” apskatot “neoliberālismu”? Cik man zināms, ar “ekonomisko plānošanu” vairāk aizraujas komunisti, sociāldemokrāti un tml., “neoliberālisti”, savukārt, atbalsta laissez faire…
Art
0
ArmL > Atis Bille 11.08.2011. 06.47
ECB buying Greek (and other) debt is not exactly “printing money”. It has effect similar to issuing common euro bonds.
0
Atis Bille > Atis Bille 10.08.2011. 17.17
What I find intellectually frustrating is that the argument advanced by the Central Bank that it dare not create credit for the Latvian government or for national development entities (even in Latvia’s own currency) has been discredited by the ECB itself.
Like Governor Rimsevics, I am not in favour of printing money – or using public credit to bail out private or foreign bankers for that matter – (and I do think Mr Greenspan should have the common decency to remain silent after his appalling efforts over the last 20 plus years) but, seriously, what on earth is wrong with funding productive investment and creating a domestic lats bill and bond market via the central bank to mobilize domestic savings for public works to improve the productivity and living standards of the country?
There is no fairy Euro godmother in the sky to save Latvia – they are all looking to save themselves and “devil take the hindmost” (or those silly enough to believe in fairy tales).
Latvia must look to herself for salvation – and she can do it, just as Hong Kong and Singapore rose from poverty in the 50s and 60s to become great and prosperous commercial centres.
Rather than being a prisoner of the past and being trapped by a history of German/Swedish/Russian/Soviet feudal overlordship or occupation, Latvia can become a prosperous middleman between East and West, using the skills, languages and ethnic connections of all her people to become a modern trading state with efficient public works and infrastructure and a skilled low-taxed labour force (funded through land value taxation and mobilization of public credit).
It is not that hard.
0
Dzintars > Atis Bille 10.08.2011. 14.53
I still think Article 36 is a very good thing to have but otherwise – believe it or not :-) – I think we agree. I am not happy with the ECB action either.
0
Atis Bille > Atis Bille 10.08.2011. 14.21
-> Morten Hansen
“But most funny is that you seem to be happy with the ECB buying Greek (and other) debt”
I am in no way happy, I am rather disgusted that EU tells Latvia that “printing money” is a no-go, but is now itself effectively “printing money” for Greece, Spain, Italy, you name it. This is a clear signal for countries like Latvia, which are using national currencies not to do how the EU tells, but how the EU does. Bank of Latvia article 36 should be considered null and void after these latest activities of EU/ECB.
0
Dzintars > Atis Bille 10.08.2011. 14.08
Interest rates on the IMF-EU loan are VERY low…..
Bank of Latvia does not buy Latvian government bonds because it is not allowed to do so:
http://www.bank.lv/en/about-the-bank-of-latvia/law-on-the-bank-of-latvia
See article 36 – this is to avoid the money-printing option.
But most funny is that you seem to be happy with the ECB buying Greek (and other) debt – this helps saving the banks (that you otherwise revile so much) that lent too much to Greece in the first place!
0
Atis Bille > Atis Bille 10.08.2011. 13.23
-> Morten Hansen
“Latvia would be unable to borrow at acceptable interest rates to finance a fiscal expansion. Sad indeed, but true.”
Not true at all. The difference between Latvia and Greece is that “irresponsible” Greece receives much better borrowing conditions (lower interest rates, longer repayment terms) than the “responsible” Latvia. AND the ECB buys it’s governemt bonds (and those of Italy, and Spain!) which is clearly breaking the self-defined European taboo.
Why is Latvia’s central bank not buying the Latvian government bonds? The time to act would be NOW! The only logic of the EU is to gauge: who endangers the “stability” of euro more. Obviously it’s Greece. So Greece receives better conditions. Latvia could also receive better conditions if it postponed the entrance into the euro zone. But Latvia prefers to be “responsible” and poor to being “irresponsible” (like Poland, Czech Republic, etc.) and rich.
0
Dzintars > Atis Bille 10.08.2011. 11.57
Krugman, Wolf et al argue for more fiscal action – but not in Latvia. The US government, despite its downgrading can still borrow very cheaply and I think they should do so.
Greece can not – interest rates are forbiddingly high as markets don’t see Greeks being ever able to repay. As such current Greek fiscal policy is much constrained by past fiscal policy.
Question: Does Latvia, being in an IMF-EU rescue programme look more like the US or like Greece, according to the markets?
The simple answer to this question tells us that Latvia would be unable to borrow at acceptable interest rates to finance a fiscal expansion. Sad indeed, but true.
0
Atis Bille > Atis Bille 10.08.2011. 10.37
1) Eksporta lielmeistars Vācija, bet arī Zviedrija, kas stimulēja savu ekonomiku krīzes laikā, tāpat kā Ķīna, pamanījās pat nopelnīt uz citu valstu jostu savilkšanas rēķina. Amerika ir īpašs gadījums – tik ilgi, kamēr dolārs ir pasaules rezerves valūta, tai “ārējos tirgos” aizņemties nekādu problēmu nebūs, jo arī tur viņi aizņemas dolārus, kurus paši drukā.
2) “lai kļūtu konkurētspējīgāki, Latvija to nevarēja izdarīt (lielo EUR kredītu dēļ)”
Starptautiskā likumdošana šādos gadījumos pieļauj parādu redenominēšanu nacionālajā valūtā. Par laimi Latvijai tāda ir! Par nelaimi Latvijas vara ir pārāk neattapīga un/vai korumpēta, lai varētu/gribētu to izdarīt.
3) Ja valsts rada stimulu/pieprasījumu laikā, kad privātais sektors ir vājš, un bankas atsakās/baidās kreditēt, tad galvenais ieguvējs ir tieši privātais sektors, jo tas tiek pasargāts no likviditātes bada. Veiksmīgās valstīs jauktā ekonomika darbojas tieši tādā veidā, ka valsts atbalsta privatās ekonomikas kapacitātes veidošanos. Abas nekonkurē, bet viena otru papildina. Latvijai jādara tieši tāpat.
0
daks_klave > Atis Bille 10.08.2011. 08.45
Armands Strazds ->
“Ideālā gadījumā plānošana seko valsts ilgtermiņa industriālajai politikai.”
Kāpēc tikai industriālajai?
Es to vairāk redzu nevis kā plānošanu, bet gan kā mūsu sabiedrībai pieejamo ierobežoto resursu pārvaldīšanu laikā (aizdodot/aizņemoties) un izvietošanu starp dažādām investīciju iespējām. Mūsdienās šo funkciju veic pārsvarā valsts (piem. Ķīna), pārsvarā bankas vai akciju tirgus (piem. ASV vai UK), vai abi kopā. Senāk bija lielāka proporcija citu grupu vai cilvēku, kam bija pieejams ievērojams kapitāls kuru tie novirzīja tiešā veidā noteiktos projektos/industrijās. Mūsdienās visbiežāk nauda tiek ielikta bankā depozītā, ieguldīta ieguldījumu fondā vai iemesta indeksu fondā – tādējādi uzticot kapitāla ieguldīšanu, attiecīgi, bankai, ieguldījumu sabiedrībai vai akciju tirgum. Ar visiem to trūkumiem, kas daudziem gan atklājās tikai šajā krīzē, es uzskatu, ka bankas, ja tās tiek pietiekami uzraudzītas, ir ļoti gudrs mehānisms, kā valsts var efektīvi pārvaldīt kapitāla novirzīšanu pa dažādām investīciju iespējām – protams, pieņemot, ka sliktākie novirzītāji tiek sodīti nevis glābti, kas gan šajā krīzē bieži vien nenotika. Alternatīvā ir valstij pašai nodarboties ar šo funkciju, bet no tā izriet kaudze problēmu – bieži vien trūkst stimulu ieguldīt kapitālu visefektīvākajā veidā, bieži vien ar to nodarbojas ne šajā jomā visprofesionālākie cilvēki, bieži vien kapitāls tiek novirzīts “savējiem”, bieži vien tas tiek novirzīts neefektīvi, ja tas ļauj uzvarēt nākamajās vēlēšanās, utt.
Es redzu vairākus objektīvus pamatus, kāpēc mēs neesam, un tuvākajā laikā nebūsim šviece – infrastruktūra, cilvēkkapitāls, institūcijas, demogrāfija. Lielāko daļu no šiem neizdosies radikāli izmainīt tuvāko 10-20 gadu laikā – visdrīzāk tas pat neizdotos, ja valsts parādā vietā mums būtu 200% surplus.
Vēlos arī atgādināt, ka ir vairākas valstis, kurās privātais sektors attīstās labi neskatoties uz pilnīgu valsts nespēju, iesaku papētīt šajā sakarā pēdējā laika tendences Āfrikas valstīs.
Un ir arī valstis, kuras piemērojot Jūsu ieteikto recepti, tā arī ilgākā laika posmā nav “izaugušas” līdz neoliberālismam, vismaz bez iepriekšēja bankrota un revolūcijas – iesaku šajā sakarā papētīt notiekošo Baltkrievijā.
IMHO,
Art
0
kadrija > Atis Bille 10.08.2011. 01.05
-Par Šveici šaubos, bet priekš skandināvijas mēs varētu ražot. To sakot, Art norādija (gan pirmā, gan otrā rindkopa), ka fiskālais stimuls LV ir problemātisks nesaimnieciska līdzekļu izlietojuma dēļ. Piemēram, pat pēc 3 gadu krīzes perioda, atlikušais, gluži niecīgais finansējums publiskā sektorā ietvaros -piemēram A. izglītības sistēmā -tiek tērēts šaubīgos veidos. Vai uzskatāt, ka šādu apsvērumu varam neievērot?
0
Atis Bille > Atis Bille 09.08.2011. 22.40
-> Art
Ekonomika vienmēr tiek plānota. Jautājums tikai, kurš to dara. Ja to nedara valsts, tad to dara bankas. Ja nedara bankas, dara mafija. Bet plānots tiek vienmēr. Ideālā gadījumā plānošana seko valsts ilgtermiņa industriālajai politikai.
Par valsts lomu:
Latvijai nav nekāda objektīva pamata būt mazāk attīstītai nekā, piemēram, Šveicei. Ģeogrāfiskais stāvoklis un klimats ir ekselenti. Resursus ir iespējams piesaistīt radot resursu attīstībai draudzīgu vidi: attīstot sabiedrisko infrastruktūru, kvalitatīvu izglītības, veselības aprūpes sistēmu. Industrializācijas programma + lielo algu ekonomika + sabalansēta nodokļu sistēma ir sen parbaudīta recepte, kā salīdzinoši īsā laikā attīstīt pilnvērtīgu ekonomiku. Darbaspēka nodokļi nedrīkst būt visaugstākie pasaulē, pie tam plakani (īstenībā regresīvi). Nodokļu bāzei jāveidojas no valsts teritorijas (zemes, dabas resursu) produktīvas izmantošanas. Nodokļi ir jāmaksā no izaugsmes un labklājības, nevis no nabadzības. Kad valsts ir sagatavojusi pareizu vidi un infrastruktūru, radījusi un garantējusi pilnu nodarbinatību, arī privātajai uzņēmējdarbībai rodas pamats sākt attīstīties. Parasti, lai attīstītos pietiekami spēcīgs privātais sektors, ir nepieciešami 20 līdz 40 gadi. Tikai PĒC šīs valsts dominētās fāzes ir iespējams sākt domāt par neoliberālu sistēmu, t.i. privatizēt, deregulēt un liberalizēt. Tie ir ekonomikas attīstības pamatprincipi, kuri darbojas nekļūdīgi un ir vienmēr veiksmīgi. Taču, ja šos principus neievēro, un neoliberālu sistēmu uzspiež neattīstītām ekonomikām, tad rezultāts ir “konservēta mazattīstība”, stagnācija un resursu aizplūšana.
0
Dzintars > Atis Bille 11.08.2011. 14.48
Yep, but this was not envisaged when the eurozone was initiated. It is a bit like opening the door for a fiscal union, which is anathema to many, myself included.
0
ArmL > Atis Bille 12.08.2011. 06.21
Yes, I know and I tend to agree. But price stability and fair competition needs to be ensured.
0
Atis Bille > Atis Bille 09.08.2011. 21.13
Dear Professor Hansen, if you are saying that “the hands of policy makers are tied due to poor past fiscal policy” then you are spreading a message of outright neoliberal ideology, of course. Joe Stiglitz, Paul Krugman, Martin Wolf from FT, even Dominique Strauss-Kahn directly before his arrest, all were arguing for stronger fiscal policy. The hands of policy makers WERE tied indeed, and NOT due to “poor past fiscal policy”, but due to plain ideology stating that all money creation have to be privatized AND done exclusively by the foreign commercial banks. The problem is that there is no evidence at all in the last 5000 years of economic history that any state could be successfully developed under this kind of ideology. However, there is a plenty of evidence (e.g. Sweden of late 19th century, Finland after the WWII, four Asian tigers, the USA, China, etc.) that money created by the state and directed into the productive economy (industrialization!) can and will create welfare for the society.
0
Atis Bille > Atis Bille 09.08.2011. 20.44
Atbildot diviem iepriekšējiem komentētājiem: ekonomikas krituma laiks NAV pareizais laiks darba vietu “optimizācijai”, “konsolidācijai” un “strukturālām reformām”. Krituma laikā valstij cilvēki ir jāatbalsta VAIRĀK nekā citos laikos. Pretējā gadījumā cilvēkiem nav citas izejas kā masveidīgi emigrēt, kas arī notika un vēl aizvien notiek. Krīzes laikā svītrot darbavietas vai samazināt algas ir ekonomiskais genocīds, kuru starptautiskie baņķieri ar viņiem padevīgas valdības rokām veic pret “bezatbildīgo valsti”. Bet to, ka krīze ir viņu pašu bezatbildīgā spekulāciju burbuļa plīšanas rezultāts, viņi izliekas nezinām, un, tieši otrādi, uzveļ visu vainu “bezatbildīgajai sabiedrībai”. Vienīgie tiešām “labie un atbildīgie” ekonomikas plānotāji, protams, gribētu būt viņi paši, t.i. ārvalstu baņķieri. Diemžēl, līdzšinējās neoliberālās Latvijas valdības to viņiem vienmēr ir labprāt ļāvušas darīt. Latvijā visiem ir zināmas un jūtamas šīs “atbildīgās plānošanas” sekas – ātrākais un dziļākais ekonomikas kritums pasaulē + 400 tūkstoši zudušu iedzīvotāju.
0
liene.dz > Atis Bille 09.08.2011. 17.51
>>> Un – pārvaldes izdevumu samazināšana būtu pēdējais, par ko atbildīga valdība krīzes laikā domātu. Pirmais būtu darba vietu un darba attiecību saglabāšana.
Lieliska doma, nudien. Tikai tādā gadījumā jāsauc lietas īstajos vārdos – nevis valsts pārvalde, bet sociālās palīdzības nodrošinājums. Lai nevienam nenāk prātā iedomāties ko citu.
Un attiecīgi, šajā “valsts pārvaldē” tad jāizvēlas atbilstoši darbinieki – bezdarbnieki, bezpajumtnieki, maznodrošinātie, daudzbērnu ģimeņu vecāki utt utjp. Lai šī palīdzība tad tiek tiem, kam tā visvairāk nepieciešama :))
0
Dzintars > Atis Bille 09.08.2011. 15.06
Hmmm…. I have to say that it is complete nonsense that this piece should be about ideology. Rather, it shows how the hands of policy makers are tied due to poor past fiscal policy.
No ideology here, pure economics instead.
0
Atis Bille > Atis Bille 08.08.2011. 18.56
1) Rīgai, finansistu izpratnē, ir nevis milzīgs, bet neticami niecīgs parāda līmenis. Par relatīvi “milzīgu” valdības parādu var sākt runāt tad, ja tas pārsniedz 150%, ar tendenci nekontrolēti pieaugt. Un uztraukumam, ka Rīga varētu bankrotēt, nav pamata, ja izpildās divi nosacījumi: a) saglabājas sociāldemokrātu vadība, un b) valstī saglabājas nacionālā valūta.
2) Piekrītu, ka skolniekiem un studentiem, ja tas vēl nav izdarīts, būtu jāievieš atlaides sabiedriskajā transportā.
3) Cīnīties ar ēnu ekonomiku iespējams tikai tad, ja valstī ir sabalansēta nodokļu sistēma. Šobrīd Latvijā darbaspēka nodokļu summa ir ap 58 procentiem. Tik naidīgā nodokļu vidē legāli uzņēmumi (baltajā ekonomikā) nevar pastāvēt. Darbaspēka izmaksas ir pārāk lielas, aplokšņu algas un PVN “atmazgāšanas” shēmas – vienīgais veids, kā uzņēmumiem izdzīvot. Ēnu ekonomikas apkarošanas centrālais uzdevums ir: samazināt darbaspēka nodokļus un padarīt kopējo nodokļu slogu progresīvu. Par šo esmu gatavs iestāties asi un skaidri. Bet, uzņēmumu vardarbīgu piespiešanu nest nepanesamu slogu es, protams, neatbalstu, un vienmēr argumentēju pret to.
4) Reģioniem un pilsētām Eiropā ir labā prakse definēt individuālu attīstības politiku. Ja valstīm paveicas, un nacionalā mērogā valsts politika ir stimulēt attīstību un radīt pieprasījumu (kā, piemēram, Vācijā), tad rodas lieliskas sinerģijas. Pretējā gadījumā (kā, piemēram, Latvijā) reģioni un pilsētu utt. pašvaldības ir labāk pasargāti no valsts kopējās negatīvās tendences. Un – pārvaldes izdevumu samazināšana būtu pēdējais, par ko atbildīga valdība krīzes laikā domātu. Pirmais būtu darba vietu un darba attiecību saglabāšana. Optimizēt laika būs pietiekoši tad, kad krīze būs beigusies un mājsaimniecības un uzņēmumi vairs nebūs finansiāli apdraudēti.
0
daks_klave > Atis Bille 09.08.2011. 21.45
Armands Strazds ->
Cik man ir zināms par Keinēzisko fiskālās stimulācijas pieeju, tā tiek lielākoties uzskatīta par efektīvu veidu kā ātrāk un ar mazākiem zudumiem atgriezt ekonomiku tās līdzsvara stāvoklī (vai optimālajā līdzsvarā stāvoklī, ja pieņem vairāku līdzsvara stāvokļu eksistenci) gadījumos, kad pirms tam ekonomiskās izaugsmes laikā ir uzkrātas rezerves, vai vismaz valsts (gan publiskais, gan privātais sektors) jau nav būtiski iegrimusi parādos, kā arī kad ir paredzams pietiekami straujš (reālais) izaugsmes temps nākotnē (demogrāfija, “catch-up”, un tml.). Citos gadījumos (t. sk. Latvijas situācijā) par šādas pieejas efektivitāti daudziem ir lielas šaubas, tajā skaitā man. Šeit es pieņemu, ka vidējā termiņa Latvijas ekonomikas līdzsvara stāvoklis ir zemāks kā straujās izaugsmes gados (jo mums ir augsts dabīgais bezdarbs), bet augstāks kā šobrīd – tas tādēļ, ka nācies saskarties ar uzskatu, ka jāmēģina “atgriezt” ekonomikas izaugsmi un bezdarbu uz 2006-2007 gada līmeni.
Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka fiskālais stimuls, neatkarīgi no paredzamās ekonomiskās efektivitātes, nospiedošā vairākumā gadījumu ir ļoti populārs vēlētāju vidū, neatkarīgi no ekonomiskā cikla – atkal t.sk Latvijā. Tādēļ, manuprāt, ir pietiekami racionāli katru šādas politikas aizstāvi sākotnēji uztvert nedaudz skeptiski, apzinoties iespēju, ka aiz skanīgām frāzēm stāv lēts populisms.
Vēlos arī piebilst, ka pat ASV (kur situācija nākotnē izskatās ievērojami rožaināk kā mums, kaut vai tikai demogrāfisko tendenču dēļ), kur valstij šobrīd ir iespēja aizņemties ar negatīvu reālo procentu likmi, ļoti daudzi apšauba fiskālā stimula efektivitāti, jo pat ieguldījumiem infrastruktūrā reālā atdeve ļoti bieži ir zemāka, kā pirms tam plānots. Kādā veidā “fiskālais stimuls”, jūsuprāt, tiktu realizēts Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu institūciju kvalitāte ir ievērojami zemāka kā ASV, kur valstij lielākoties jāatskaitās par katru iztērēto centu – vai mēs šī stimula vajadzībām aizņemto naudu neiztērētu būvējot jaunus pasaulē dārgākos tiltus vai stikla pilis antiņiem? Varbūt pirms nākamajām vēlēšanām izdalītu “noēšanai” pensionāriem – līdzīgi kā Zīgerista kungs 90-ajos gados dalīja banānus? Vai arī sagrūstu šo “fiskālo stimulu” pusbeigtās valstij pilnībā/daļēji piederošajās zombijkompānijās (airbaltic, rīgas satiksme, utt.) (tā vietā lai reāli ķertos klāt to problēmām)?
Varbūt esmu pārāk skeptisks, bet neticu, ka “fiskālais stimuls” mūsu politiskajos apstākļos spēs dot pietiekamu atdevi (ņemot vērā, kādu procentu likmi mums nāksies maksāt, lai finanšu tirgos iegūtu tam līdzekļus) – un pat ja dos, tad neproporcionāli liela daļa šīs atdeves tiks politikai pietuvinātām personām.
Art
0
Una Grinberga > Atis Bille 10.08.2011. 10.19
@Armands Strazds
…ekonomikas krituma laiks NAV pareizais laiks darba vietu “optimizācijai”, “konsolidācijai” un “strukturālām reformām”.
—–
1) Tīri no pieredzes tas tagad ir redzams ASV, Lielbritānijā, Vācijā un virknē citu valstu, kas izvēlējās anti-ciklisko rīcības plānu – palielināt publiskos tēriņus krīzes laikā. Tagad ārējie parādi ir sasniguši kritiskus līmeņus, ka ir grūti aizņemties ārējos tirgos. Līdz ar to šī metode ir izgāzusies, jo publisko tēriņu atdeve ir bijusi ļoti zema, lai radītu pietiekoši lielu izaugsmi, kas kompensētu izdevumus. Tas tikai pierāda, ka anti-cikliskā teorija nestrādā ne īstermiņā, ne ilgtermiņā.
2) “Konsolidācija”, “optimizācija” un “strukturālās reformas” ir vērstas uz konkurētspējas paaugstināšanu. Kamēr Zviedrija, Krievija, Polija, Ukraina u.c. tirgi, ar kuriem mēs konkurējam, devalvēja savas valūtas, lai kļūtu konkurētspējīgāki, Latvija to nevarēja izdarīt (lielo EUR kredītu dēļ). Ja citu valstu ražotāji kļūst konkurētspējīgāki, tad Latvijai tas arī ir jādara, jo uz izaugsmi tad var necerēt, bet gan uz nebeidzamu kritumu un ārējā parāda pieaugumu, kas rezultējas ar defoltu (piem. Grieķija)
3) Publiskā sektora “saudzēšana” kropļo darba tirgu, jo padara privāto sektoru īpaši nekonkurētspējīgu, jo privātie algas samazina līdz ar tirgus cenu samazināšanos. Un tas tikai veicina emigrāciju, jo sabiedriskie pakalpojumi ir neadekvāti dārgi, bet privātais sektors ir proporcionāli mazāks (privātajam sektoram ar zemākiem ieņēmumiem ir jāuztur lielāks sabiedriskais sektors).
0
Una Grinberga > Atis Bille 09.08.2011. 15.34
@Armands Strazds
Un – pārvaldes izdevumu samazināšana būtu pēdējais, par ko atbildīga valdība krīzes laikā domātu. Pirmais būtu darba vietu un darba attiecību saglabāšana.
—-
Arī birokrātiski “uzpūstā” un neefektīvā pārvaldē, kāda tā ir gan valsts centrālajā aparātā un it īpaši pašvaldībās? Vai tas ir saimnieciski gudri un vai tas nedemotivē pārvaldes struktūras, jo darba intensitāte ir zema un par to tomēr maksā algu? Vai tas nekropļo arī darba tirgu kā tādu?
0
Ivars Anševics > Atis Bille 08.08.2011. 18.26
Atvainojos, ka iejaucos, bet negribētu palaist garām iespēju iegūt atbildi uz saviem jautājumiem no SC ekonomikas eksperta.
1) Ko Jūs (SC) taisāties darīt ar milzīgo Rīgas deficītu (14%) un vai Jums nav žēl bērnu un mazbērnu, kuriem šīs Jūsu izšķērdības būs jāapmaksā. Vai nebaidaties, ka Rīga pēc 2-3 gadiem varētu bankrotēt?
2) Vai Jums kā ekonomistam šķiet pareiza situācija, ka Rīgā pensionāriem (objektīvi- braukšana nepieciešama 2-3 reizes nedēļā) braukšana sabiedriskajā transportā ir par brīvu, bet skolēniem un studentiem (kuriem jābrauc katru dienau) ir jāmaksā. Vai Jūs atbalstītu ideju pīķa stundās noteikt pensionāriem braukšanas maksu, lai dotu nelielu prioritāti šajā laikā naudas pelnītājiem un skolēniem, nevis pensionāriem, kas brauc uz tirgu pēc desas,
3) Vai Jūs atbalstāt asu cīņu pret ēnu ekonomiku un vai nebaidāties, ka Jūsu atbalstītāji (Latvijas biznesā dominē krievvalodīgie uzņēmēji) to nesapratīs un vai tas ir iemesls, kāpēc Jūs esat atsevišķās intervijās aizstāvējis ēnu ekonomiku. Ja asu cīņu neatbalstāt, kā Jūs pie esošās demogrāfiskās situācijas domājat nodrošināt pienācīgas pensijas 1. pensiju līmenī? Kāds, jūsuprāt ir ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā un kāds tas būtu vēlamais (visu nekad nevar izskaust),
4) Ja valsts līmenī tiek atbalstīta viena veida ekonomiskā politika (deficīta samazināšana, efektivizēšanās), vai Jums šķiet efektīvi kādā atsevišķā pilsētā pielietot citu (deficīta saglabāšana, parāda audzēšana). Vai Jūs Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana par 50% dažu gadu laikā uzskatāt par labu sasniegumu?
0
Ivars Anševics > Atis Bille 08.08.2011. 20.01
Paldies par atbildēm.
Tātad arī SC, tāpat kā V un ZRP, iestājas par ievērojamu darbspēka nodokļu samazinājumu. Ņemot vērā visu trīs partiju potenciālo īpatsvaru nākamajā Saeimā, ceru, ka tas nepaliks tikai projekta un vēlamības līmenī un novēlu visām trijām partijām atrast kopsaucēju šajā jautājumā.
0