Vita Liberte. Publicitātes foto.
Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.
Pēdējie gadi – pandēmija un karš Ukrainā – ir izgaismojuši gan mūsu elastību, gan sistēmiskās nepilnības. Katrs vilcināšanās gads palielina risku iestrēgt zemās pievienotās vērtības ekonomikā. Šobrīd jau esam pēdējie starp Baltijas valstīm. Jautājums ir – vai spēsim pietiekami drosmīgi ieguldīt nākotnes konkurētspējā – gan savos darbiniekos, gan sistēmās, ka ļautu mūsu uzņēmumiem radīt augstāku vērtību?
Diemžēl jāsaka, ka drosme nav bijusi mūsu stiprākā puse līdz šim. Investīcijas pētniecībā un attīstībā veido vien 0,7% no IKP – tas ir četras reizes mazāk nekā OECD vidēji (2,9%). Tas nozīmē, ka Latvija sistemātiski nespēj radīt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kas būtu mūsu biļete uz globālo konkurenci. Tāpat mūsu kapitāla tirgus ir viens no mazākajiem eirozonā, banku sektors koncentrēts, bet kredītu izmaksas uzņēmumiem – vienas no augstākajām reģionā. Līdz ar to daudzi mazie un vidējie uzņēmumi izvēlas neriskēt ar jau esošo kapitālu un tā vietā izvēlas nogaidīt, kad iestāsies labāki laiki. Bet vai tiešām nogaidīšana un neinvestēšana varētu atmaksāties?
Uzņēmējiem jābūt ambīcijām attīstīties
Saprotams, ka ļoti svarīgs ir valsts atbalsts un vienots redzējums par to, kā attīstīt mūsu ekonomiku kopumā. Taču nevar arī teikt, ka privātajam sektoram nebūtu noteicošas lomas tajā, kā mēs uzņemam attīstības tempu. Kādu spiedienu izdarām uz lēmumpieņēmējiem? Diemžēl novērots, ka daudzi Latvijas uzņēmumi joprojām izvēlas palikt “mazo” uzņēmumu segmentā, turpinot daļēji darboties ēnu ekonomikā, un tādējādi saglabājot zemu produktivitāti un vāju vadības līmeni. Īstermiņā šādi risinājumi var nodrošināt uzņēmuma darbību, piemēram, viena vadītāja laikā. Bet ko šāda pieeja nozīmē ilgtermiņā? To, ka uzņēmumus pārdod citiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu vai tiek lemts par kompānijas likvidāciju. Pašiem uzņēmējiem jābūt krietni ambiciozākiem, lai īstenotu savus mērķus un arī nebaidītos atgādināt politiķiem – mums vajag drosmīgus lēmumus no valsts puses, lai mēs savukārt varētu pieņemt vēl drosmīgākus lēmumus savā biznesā.
Šobrīd, kad mūsu ekonomika attīstās lēni, bet mēreni, uzņēmumu vadītājam būtu jāizvirza MI risinājumu ieviešana un datu infrastruktūras stiprināšana savas attīstības priekšplānā – tas veicinās uzņēmumu noturību un sekmēs inovācijas, kā arī palīdzēs saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā biznesa vidē. Starptautiskais BDO pētījums “Techtonic States: The New Business Edge” atklāj, ka 73% vadītāju visā pasaulē uzskata – uzņēmumu vadībām jāspēj savās biznesa stratēģijās integrēt dažādus iespējamos nākotnes scenārijus. Arī Latvijas uzņēmumiem jāpadara riska domāšana par neatņemamu daļu no savas uzņēmējdarbības kultūras! Tas nozīmē savlaicīgi identificēt potenciālos riskus, izstrādāt to mazināšanas stratēģijas un ieguldīt tehnoloģijās, kas palīdz efektīvāk pārvaldīt un izvairīties no identificētajiem riskiem. Ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību un traucējumus globālajā tirgū, Latvijas uzņēmumiem ir būtiski veidot elastīgus biznesa modeļus ar mērķi spēt ātri pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus izmantojot jaunas iespējas. Elastīgums kļūst par galveno priekšrocību laikā, kad tirgus dinamika, tehnoloģiju attīstība un ģeopolitiskie riski maina ierasto uzņēmējdarbības vidi.
Praktiski tas nozīmētu pievērst lielāku uzmanību piegādes ķēžu dažādošanai (nepaļauties tikai un vienīgi uz esošajiem partneriem), investēt digitālajā transformācijā un veidot elastīgākus darbaspēka modeļus, kas ļauj uzņēmumiem reaģēt uz pārmaiņām bez būtiskiem zaudējumiem. Uzņēmumi, kas spēj ātri pielāgoties un pārstrukturēt savu darbību, iegūst ne tikai noturību, bet arī ilgtermiņa konkurences priekšrocības.
Ja uzņēmumu vadītāji tam neatvēlēs savus resursus, Latvija turpinās arvien smagāk iepalikt konkurences cīņā, īpaši ņemot vērā pieaugošo darbaspēka trūkumu, demogrāfiskās izmaiņas un globālās tehnoloģiju tendences. Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais Latvijas iedzīvotāja vecums ir 43,5 gadi. Pieaugot vidējam vecumam un samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, uzņēmumiem neizbēgami ir jāspēj pielāgoties jaunajai demogrāfiskajai realitātei. Tāpat kā mazākās, augsti attīstītās valstīs redzams, ka uzņēmumi, kas savlaicīgi pārskata savas struktūras, procesus un stratēģijas, spēj saglabāt noturību un konkurētspēju pat strauji mainīgā vidē. Ja mēs gribam iet šajā virzienā, tad šobrīd ir pēdējais brīdis sākt pārskatīt savus biznesa modeļus – pretējā gadījumā mūsu biznesa vide drīzumā var sākt līdzināties trešās pasaules valstu situācijai.
Uz tehnoloģijām nav jālūkojas kā uz luksusu
Digitālajā jomā situācija joprojām ir satraucoša. Lai gan Latvijā uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieejami labi digitalizēti publiskie pakalpojumi, digitālās infrastruktūras pārklājums joprojām ir zem ES vidējā līmeņa, īpaši ļoti lielas ietilpības tīklos (VHCN), optiskajos tīklos līdz mājsaimniecībām (FTTP) un 5G jomā. Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes arī atpaliek no ES vidējā rādītāja – tikai 45,34% iedzīvotāju ir pamata digitālās prasmes, salīdzinot ar 55,56% Eiropā.
Tomēr tehnoloģija vairs nav luksuss – tā ir būtisks produktivitātes un konkurētspējas reizinātājs, kas nosaka uzņēmuma elastību, ātrumu un spēju pielāgoties. Digitālās prasmes ir tieši saistītas ar uzņēmēju motivāciju ieguldīt gan sevī, gan savos darbiniekos. Lēnā digitālās infrastruktūras attīstību kavē ne tikai valsts pārmērīgā birokrātija, bet arī privātā sektora kūtrums – ja nav pieprasījuma pēc kompetencēm un infrastruktūras, nebūs arī atbilstoša piedāvājuma. Šeit privātajam sektoram ir izšķiroša loma – uzņēmumu vadītājiem jāizdara spiediens uz valsti, radot nepieciešamību pēc daudz plašākas un attīstītākas digitālās infrastruktūras. Ja infrastruktūra un digitālās prasmes atpaliek, atpaliek arī visa ekonomika.
Arī iepriekšminētais starptautiskais BDO pētījums papildina šo ainu, norādot, ka galvenais šķērslis uzņēmumiem, kas vēlas izmantot digitālās tehnoloģijas un MI, ir dati, kas glabājas izolētās sistēmās un nav savstarpēji savienoti. Citiem vārdiem sakot, dati bieži vien atrodas “dažādos pulciņos” jeb sistēmās, kas nedalās ar informāciju, un tas kavē gan inovāciju ieviešanu, gan arī lēmumu pieņemšanu. 42% no pētījumā aptaujātajiem vadītāju visā pasaulē atzinuši, ka viņu organizācijai trūkst nepieciešamo prasmju un infrastruktūras, lai varētu efektīvi izmantot jaunākās tehnoloģijas sava biznesa labā. Savukārt tikai 55% vadītāju jūtas pārliecināti, ka viņu organizācijas vadībai ir skaidra izpratne par MI saistītajiem riskiem. Lai tehnoloģiju ieguldījumi dotu reālu rezultātu, uzņēmumiem vispirms jāizveido stabili pamati – sākot no skaidras un integrētas stratēģijas, labi strukturētiem un pārvaldītiem datiem, līdz pat kompetentam darbaspēkam. Un tikpat svarīgi uzņēmumiem ir ieviest stingru pārvaldību, daudzslāņu kiberdrošību un spēcīgu atbildību visos tehnoloģiju ieviešanas posmos. Te valsts var nākt talkā ar dažādām atbalsta programmām un cita veida pakalpojumiem, taču ja paši uzņēmēji nesaskatīs vajadzību ko mainīt un nesāks interesēties par iespējām – nekas nenotiks.
Kā būtu jārīkojas?
Globālā tendence rāda, ka biznesa noturība vairs netiek uztverta tikai kā aizsardzība pret risku, bet kā aktīva uzbrukuma stratēģija. BDO dati apliecina, ka 61% pasaules uzņēmumu vadītāju uzskata – noturība ir galvenā nākotnes biznesa kvalitāte, taču to vairs nepanākt ar taupību, bet gan ar drosmīgām investīcijām tehnoloģijās un darba spēkā. Tas nozīmē spēju izmantot digitālos rīkus kā spēka reizinātāju, kas vienlaikus samazina riskus un rada jaunas iespējas. Mūsu konkurenti jau to dara. Ja mēs turpināsim spēlēt aizsardzību, tirgus daļas zaudēšana būs nevis drauds, bet gan realitāte. Lai veiksmīgi darboties nenoteiktā vidē, uzņēmumiem jābūt gataviem vairākiem iespējamajiem nākotnes scenārijiem un spējīgiem uzņemties risku pašiem, nevis gaidīt, kamēr to uzspiež apstākļi.
Ko šobrīd būtu jādara Latvijas uzņēmējiem un augstākā līmeņa vadītājiem? Pirmkārt, jāatzīst, ka mūsu lielākais klupšanas akmens ir nesakārtoti liela apjoma dati un infrastruktūra, kas darbojas izolēti, bez savstarpējās sasaistes. Bez sakārtotiem datiem MI risinājumi paliks tikai kā skaists lozungs. Tikai uzņēmumi, kas iegulda datu transformācijā, spēj izmantot MI priekšrocības pilnā apmērā. Otrkārt, jāsāk pārskatīt esošie biznesa modeļi un nopietni jāpievēršas biznesa stratēģijas pielāgošanai, kurā iekļauti dažādi potenciāli attīstības virzieni. Jābūt gataviem – ja neizdodas šis virziens, mūsu rīcības plānā ir skaidri soļi citā virzienā. Treškārt, uzņēmējiem ir pēdējais laiks veidot nopietnu un argumentētu dialogu ar lēmumu pieņēmējiem par to, ka jāmaina nodokļu un kapitāla vide. Nodokļu slogs Latvijā joprojām ir smagnējs darba ņēmējiem, bet kapitāla tirgus – sekls. Pārliekot akcentu no darbaspēka uz citiem ienākumu avotiem, mēs ne tikai mazinātu ēnu ekonomiku, bet arī dotu spēku uzņēmumiem un iedzīvotājiem uzņemties risku, kas var būtiski ietekmēt valsts kopējo ekonomiku un strauju izaugsmi.
Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs jauns attīstības stāsts. Tas nevar būt balstīts vien taupībā un pielāgošanās spēju slavināšanā. Mums ir jāuzdrošinās investēt, jāpieņem, ka digitālā transformācija nozīmē riskus, bet tieši riskos slēpjas izaugsme. Mūsu izaicinājums ir pārvērst vājās vietas par priekšrocībām – izmantot digitālo potenciālu kā iespēju straujam lēcienam, nevis pakāpeniskai vilkšanai līdzi citiem. Šobrīd jautājums ir tikai viens: vai mēs izvēlēsimies turpināt dzīvot aizsardzībā, vai arī spēsim pāriet uz izaugsmi, kuras pamatā ir drosme un mērķtiecīgas investīcijas?
Avoti:
OECD. (2024). OECD Economic Surveys: Latvia 2024.
European Commission. (2025). State of the Digital Decade 2025: Keep building the EU's sovereignty and digital future – Short Country Reports 2025 (Latvia).
BDO. (2025). Techtonic States: The New Business Edge.
Autore ir BDO Latvia vadošā partnere.