Rīgas sociālā dienesta modernizācija – solis, kas bija jāveic jau vakar

  • Inese Andersone
  • 04.12.2025.
Inese Andersone. Publicitātes foto.

Inese Andersone. Publicitātes foto.

Rīgā ir sākusies ilgi gaidīta un faktiski neizbēgama sociālo pakalpojumu sistēmas reforma. Sociālā joma galvaspilsētā daudzus gadus darbojās pēc sen izveidotiem principiem — struktūra bija sarežģīta, birokrātija apgrūtinoša, darbinieki pārslogoti, bet klienti nereti nonāca rindās, kas neatbilda mūsdienu pakalpojumu standartam. Tāpēc šodien, kad Rīgas Sociālais dienests uzsāk modernizāciju un restrukturizāciju, tas nav tikai administratīvs solis — tā ir sistēmas dzīvotspējas prasība.

Pieprasījums mainās, sabiedrība attīstās

Pēdējos gados Rīgā vērojama būtiska tendence — mazinās nepieciešamība pēc sociālās palīdzības, taču pieaug pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem. 2024. gadā tos saņēma jau 34 889 rīdzinieki, kas ir divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tas apliecina, ka iedzīvotāju vajadzības kļūst daudzveidīgākas: cilvēkiem vairs nepietiek tikai ar finansiālu palīdzību — nepieciešamas konsultācijas, sociālā rehabilitācija, aprūpe un citi pakalpojumi, kas nodrošina stabilitāti ilgtermiņā. Rīga ir solidāra un nāk palīgā, risinot sarežģītas dzīves situācijas, kurās var nonākt ikviens no mums. 

Pieprasījuma maiņa skaidri parāda — arī pakalpojumu organizēšanai jāmainās.

Darbinieku trūkums – problēma, kuru ignorēt vairs nevar

Rīgas Sociālais dienests saskaras ar realitāti, kas jau sen virmoja fonā: ceturtā daļa darbinieku tuvākajos gados sasniegs pensijas vecumu. Dažās struktūrvienībās darbinieki ir pārslogoti, citviet noslodze ir mazāka, radot nevienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un garākas rindas. Šī nav tikai Rīgas problēma — visā Eiropā sociālā joma cieš no darbaspēka trūkuma.

Reorganizācija šajā kontekstā nav taupīšanas pasākums. Tā ir iespēja pārdomāti pārdalīt resursus un nodrošināt, ka tie strādā iedzīvotāju labā. 

Attālinātās konsultācijas – beidzot 21. gadsimts

No 2026. gada vidus rīdziniekiem būs pieejamas pirmreizējās attālinātās konsultācijas — būtisks pavērsiens pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. Tas palīdzēs tiem, kuri strādā, rūpējas par bērniem, dzīvo ar kustību traucējumiem vai vienkārši vēlas ātrāku un skaidrāku pakalpojuma saņemšanu, negaidot rindās.

Attālinātās konsultācijas ļaus samazināt rindas, paātrināt izvērtēšanas procesu un nodrošināt profesionālu atbalstu bez liekas birokrātijas. Tas ir solis mūsdienīgā, iedzīvotājam draudzīgā sociālajā politikā.

Mūsdienīga vide un koncentrēti pakalpojumi

Tuvāko gadu laikā sociālā dienesta klientu apkalpošana tiks koncentrēta trīs mūsdienīgos centros - līdzīgi kā esam pieraduši banku sektorā, kurā ir cilvēki, kas apkalpo uzreiz un pēc vajadzības padziļināti, pieacinot speciālistus. Centrā arī būs brīvpieejas datori, kurus klienti varēs izmantot, lai uzreiz atrastu vajadzīgās izdrukas. Pārdaugavā Baldones ielā 2 jau norit būvdarbi, un tieši tur durvis vērs pirmais šāds jaunā tipa pakalpojumu centrs. Labajā krastā plānoti vēl divi. Šāda pieeja ļaus nodrošināt vienotu kvalitāti, efektīvāk izmantot speciālistu resursus un ievērojami uzlabot klientu pieredzi.

Reforma nebūs vienkārša — bet tā ir nepieciešama

Jebkuras pārmaiņas sociālajā jomā rada jautājumus un diskusijas. Tas ir saprotami — šie pakalpojumi skar cilvēku dzīves visjutīgākajās situācijās. Taču šī reforma ir ne tikai laikmeta prasība — tā ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu profesionālu, cilvēcīgu un efektīvu sociālo atbalstu gan šodien, gan nākotnē. Pārmaiņas sociālajā dienestā pozitīvi ietekmēs visu sociālo nozari Rīgā.

Ja vēlamies sociālo sistēmu, kas patiesi spēj reaģēt uz rīdzinieku vajadzībām, modernizācija ir vienīgais ceļš. Ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir jājūtas drošam, zinot, ka, ja kaut kas atgadīsies, Rīga palīdzēs.

Autore ir Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā.