Pēteris Strautiņš. Foto: Lauris Aizupietis
Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.
“Kapitālais remonts”, pandēmija, karš Ukrainā – pēdējie septiņi gadi Latvijas ekonomikai ir bijis vētrains laiks. Atšķirībā no Igaunijas šajā laikā IKP uz iedzīvotāju tomēr ir audzis, atšķirībā no Lietuvas, ārējo apstākļu ietekmi tik lielā mērā nekompensēja aktīva investīciju, darbaspēka piesaistes un nozaru attīstības politika. Kļūst labāk, bet varēja būt labāk. Var sevi mierināt ar domu, ka reālo algu kāpums šajā laikā ir bijis straujāks. Neto algu attiecība pret cenām no 2018. gada līdz 2024. gadam uzlabojās par 20%, tai skaitā attiecībā uz nepārtikas precēm par 25%, pakalpojumiem par 23%, bet attiecībā uz pārtiku par 8%. Šogad vidējās pirktspējas kāpumam varēs pieskaitīt vēl dažus procentus.
IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (0,6%) izskatās pieticīgs uz nozaru snieguma fona, bet vismaz tuvojamies ekonomikas praktiķiem saprotamai realitātei notiekošā atspoguļojumā. Pieaugums ceturkšņu griezumā, kaut brīžiem neliels, ir turpinājies septiņus periodus pēc kārtas.
Aplūkojot nozaru vēdekli IKP datos, gada laikā straujāk augošā nozare ir celtniecība jeb 9%, bet lielāko devumu radījusi apstrādes rūpniecība (+7,3%). Šie skaitļi nerada ne mazāko pārsteigumu. Likumsakarīgs arī komercpakalpojumu kāpums par 2,6%, šī nozare vēl tikai atgūstas no minikrīzes pērn. Eksporta dati ļāva cerēt uz drusku labāku sniegumu informācijas un sakaru pakalpojumos (arī +2,6%). Kritums (-2,4%) bija gaidāms medicīnā un sociālajos pakalpojumos, varbūt drusku mazāks. Savukārt drīzāk patīkami pārsteidz transporta kāpums par 0,4%, nozare iziet no gandrīz divus gadus ilgušas recesijas, kas brīžiem bija ļoti dziļa. Kritums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir ļoti mērens (-2,0%) uz apokaliptisko ziņu virsrakstu fona. Turklāt lauksaimniecībā gada griezumā bijis pat pieaugums par 1,1%.
Ir priekšnosacījumi tam, lai 4. ceturksnī IKP pieaugums vēl paātrinātos - gada griezumā tas visdrīzāk pārsniegs 3%. Līdz šim viegli noslēpumainu iemeslu dēļ ir kavējies patēriņa kāpums, par spīti spēcīgam reālo algu pieaugumam. Līdz ar IKP datiem pasauli ieraudzīja pirmie “cietie” dati par 4. ceturksni – par mazumtirdzniecības apgrozījumu oktobrī. Tas gada griezumā reālā izteiksmē pieauga par 4,8%, bet apjoms sasniedza augstāko punktu kopš 2022. gada marta, kad tas bija “apspiesta” patēriņa atbrīvošanas izpausme. Jau tikko aizvadītajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņa kāpums bija straujākais trīs gadu laikā.
Nozaru un patērētāju kopējais noskaņojuma rādītājs ESI jau divus mēnešus ir virs normas, kas notiek pēc ilga pārtraukuma jeb kopš 2022. gada februāra. Šajā gadsimtā ir bijuši vēl tikai pieci mēneši, kad patērētāju vērtējums par viņu finansiālās situācijas izmaiņām iepriekšējos 12 mēnešos ir bijis augstāks. Sarunās ar uzņēmējiem šobrīd izteikti dominējoša tēma ir darbaspēka piesaiste un noturēšana, par vāju pieprasījumu daudz nesūdzas. Atskaitot laika apstākļus, kā arī politisko lēmumu ietekmi uz daļu transporta nozares, ir grūti atrast kādu nozari, kurai šobrīd klātos slikti. Paātrinās kreditēšanas kāpums, un arvien vairāk jutīsim šī procesa makroekonomiskos efektus. Tāpēc ticams nākotnes scenārijs ne tikai šī gada nogalē, bet arī turpmāk ir attīstības paātrināšanās, nākamgad IKP kāpumam pārsniedzot 3%. Savukārt šajā, 2025. gadā kopumā kāpums visdrīzāk nedaudz pārsniegs 2%, gluži tā, kā bija rakstīts septembrī publicētajās Luminor prognozēs.
Autors ir bankas Luminor ekonomists.