Kannu kinofestivāla atskats — filmas un politika
Mūsu mērķis bija izveidot amerikāņu kalniņu pieaugušajiem, joko aizvadītā Kannu kinofestivāla laureāts, zviedru režisors Rūbens Estlunds, stāstot par savu jaunāko darbu — narcisisma, hēdonisma un patērnieciskuma dziņas kariķējošo drāmu Skumju trijstūris (Triangle of Sadness). Tā saņēma festivāla galveno godalgu — Zelta palmas zaru, piepulcējot Estlundu tiem nedaudzajiem režisoriem, kuri šo prestižo apbalvojumu ieguvuši divreiz, viņa traģikomēdija Kvadrāts (The Square) bija 2017. gada Kannu kinofestivāla uzvarētāja.
Līdzīgi kā Estlunda iepriekšējās filmas, arī Skumju trijstūris pēta cilvēku rīcību neordinārās situācijās, ironizējot par patmīlību un frivolitāti. Filmā, kas lielākoties noris uz luksusa jahtas klāja — kā uz neparasta Noasa šķirsta —, ir sastapušies dažādi «sabiedrības krējuma» pārstāvji: paštīksmīgs influenceru pāris, krievu oligarhs, kurš, paša vārdiem izsakoties, «tirgo sūdus» (mēslojumu), pensionēts pāris, kas savu pārticību pelnījuši, ražojot «smalkās inženierijas risinājumus demokrātiju uzturēšanai». Ar «inženierijas risinājumiem», protams, domāti ieroči, konkrēti — rokasgranātas. Filmas nosaukums savukārt apzīmē rūpju rieviņas, kas gadu gaitā iegulst starp cilvēka uzacīm.
Kinodarba ideja radusies no režisora sarunām ar sievu — modes fotogrāfi. Abi apsprieduši modes pasauli un tās īpatnības, kurā, tāpat kā mūsdienu pasaulē, ārējais skaistums tiek uztverts kā valūta. Šīs komiskās sabiedrības netikumu hiperbolas uzvara Kannās šķiet absolūti adekvāta «grāmatzīme», ar ko atminēties 2022. gadu: laiku, kad pasaule, šķiet, jo dienas, jo vairāk jūk prātā. Filma uz ekrāniem Latvijā nonāks rudenī.
Cilvēcība prasa drosmi
Sabiedrības dažādā apkārt notiekošo procesu interpretācija — lai arī ne tuvu tik lielā mērā kā Estlunda Skumju trijstūrī — pavadīja visu Kannu kinofestivālu (šogad jau 75.!). Aktiera un žūrijas priekšsēdētāja Vensāna Landona runa par kultūras nozīmīgo, pat fundamentālo lomu sabiedrībā, tāpat kā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tiešsaistes uzruna radīja ilūziju, ka šis nozīmīgais kinopasākums ir skaidri formulējis savu nostāju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tomēr pēc pāris dienām festivāls laipni kalpoja par platformu krievu režisora Kirila Serebreņņikova paziņojumiem, kuros viņš aicināja atcelt sankcijas oligarham Romānam Abramovičam, kas finansējis Serebreņņikova Kannu programmā iekļauto filmu Čaikovska sieva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.