Tas ir mīts, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj tikai lielās fabrikas, pa kuru skursteņiem kūp melni kā piķis dūmi. Mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ikdienā nodarbojas ar šķietami nekaitīgām papīra lietām vai pakalpojumiem, ir tik daudz, ka to ietekme uz vidi arī ir jūtama
Ilgtspējas indeksā starp sudraba uzņēmumiem iekļuvušās Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Latvijā Ivars Šmits stāsta par gadījumu pirms diviem gadiem. Pēkšņs zvans no Opel dīleriem Skanstes ielā aicināja tikties ar autokompānijas finanšu direktoru no Vācijas, kurš vēlējies runāt par sadarbības iespēju Baltijā. Laika maz, tikai divas stundas. Diena bija skaista, un Šmits ar kolēģi, ģērbušies uzvalkos un nospodrinātās kurpēs, kāpa uz Nordea baltajiem korporatīvajiem velosipēdiem un pusstundas laikā jau bija autosalonā. «Iestūmām velosipēdus iekšā un nolikām blakus mašīnām,» smejas baņķieris. Vācu kungs bijis pārsteigts par šādu ierašanos, Šmits saka – parādījām, ka esam ātri, elastīgi un citādi. Satikšanās rezultatīva, banka ar vāciešiem līgumu noslēdza. Šmits spriež, ka netradicionālā ierašanās pie klienta ir labs ice breaker jeb veids, kā pārvarēt iepazīšanās stīvumu.
Attieksme pret vidi ir viens no kritērijiem ilgtspējas indeksā, kurā lūko – cik lielā mērā kompānijas atbilst sociāli un ekonomiski atbildīga uzņēmuma standartiem. Estonian, Latvian&Lithuanian Environment vides speciāliste Olga Meļņičenko, kura vērtē dalībniekus, šogad priecājas: tās nepieciešamās lietas, kuras prasa dalība indeksā – gada mērķu saraksts, vides politika, atkritumu šķirošana, dabas resursu taupīšana, papīra nodošana pārstrādei -, cenšas ieviest visi dalībnieki. Mērķiem nav uzreiz jābūt lieliem, svarīgi, lai tie ir pārbaudāmi, piemēram, grāmatvedības pārskatos. Interesanti, ka arī pakalpojumu sektors sāk izvērtēt savu ietekmi uz vidi. Jaunās tendences rāda, ka ne tikai lielie uzņēmumi spēj pildīt prasības.
Meļņičenko slavē mazos kantorīšus – Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritumus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz, saka vides speciāliste. Apsveicami ir centieni vides aktivitātēs iesaistīt visus uzņēmuma darbiniekus, piemēram, atalgojot kolēģi par inovatīvāko ideju dabas saudzēšanai. Tā uzņēmumi arī izglīto savus darbiniekus, un cilvēki savā ikdienā sāk piedomāt par vides saudzēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.