Jaunajam Vidzemes Augstskolas rektoram Gatim Krūmiņam vēsture ir sirdslieta, bet viņš nedomā, ka būtu jāmācās no cara laika mācību grāmatām
Daudziem cilvēkiem 1.septembris nāk ar jauniem izaicinājumiem, tomēr reti kuram tie būs tik lieli kā vēsturniekam Gatim Krūmiņam, kurš kļuvis par Vidzemes Augstskolas rektoru. Pēdējos gados viņš ne tikai piesaistījis sabiedrības uzmanību ar atklājumiem par Kārļa Ulmaņa lomu 1940.gada okupācijas sākumā un par to, ka Latvija vairāk iemaksāja padomju budžetā, nekā no tā saņēma, bet aktīvi darbojies arī Jauno zinātnieku apvienībā, Zinātnes padomē un piedalījies augstākās izglītības vērtēšanā. Tagad nolēmis no teorētiķa kļūt par praktiķi.
Augstākās izglītības kvalitāte ir viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem pēdējos divos gados, un ir priekšstats, ka tā nav sevišķi laba. Vai šis ir pareizais karjeras ceļš – pārņemt augstskolu brīdī, kad daudzi šaubās par augstāko izglītību Latvijā?
Riskus ļoti labi apzinos. Augstākajai izglītībai slava vairs nav tik spoža – pateicoties [ministrijas] komunikācijai, kas bijusi krietni pārspīlēta. Ja mēģinām eksportēt un vienlaikus sakām, ka puse no produkcijas ir sapelējusi – kurš to preci pirks? Ja esam ierakstījuši Nacionālajā attīstības plānā, ka mums vajag 10% ārzemju studentu, tad visu nodzīt uz grunti…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.