Kāpēc labas lietas tiek tikai tiem cilvēkiem, kam ir nauda? Izpētot cenas Rīgas ekoveikalos, Zanei Ruģēnai-Bojārei radās doma veidot draugu kopu, kas produktus iepērk pa tiešo no bioloģiskajiem zemniekiem
Oktobra pirmdienas pēcpusdienā kafejnīcā Taka Miera ielas sākumā rosība kā pirms Ziemassvētkiem. Pie durvīm piestāj automašīnas, tumšā palīgtelpa, kas dekorēta ar elektrisko spuldzīšu virtenēm, pildās ar dažādu izmēru kastēm, maisiem, saiņiem, burkām un pudelēm. «Vēl pēdējo reizi atvedām gurķus un brokoļus, paprika varbūt būs arī nākamreiz,» meitenei, kas sagaida kravu, lietišķi saka lauku saimniece, kuras dēls nes iekšā vislielākos maisus. «Ķirbji, divu šķirņu kartupeļi – miltaini un nemiltaini, kabači, sarkanie un baltie sīpoli, kāļi, rutki, ķiploki, burkāni, fenheļi, bietes, pētersīļi, selerijas, sīpolloki…,» viņa ziņo par saturu.
Kvalitāte kā Vincentā
Sertificēto bioloģisko zemnieku Hercbergu līdz jumtam pielādētais vieglais auto no Dobeles novada Penkules tajā dienā ripoja arī uz citām Rīgas iestādēm, arī uz restorānu Vincents. «Jā, jā, arī Mārtiņam vajag visu ko! Audzējam viņam baklažānus, fenheļus,» Rīgas elites šefpavāru Rītiņu vārdā sauc Laima Hercberga, kura savos Vizbuļos saimnieko kopā ar dēlu Jāni un vīru Andi. «Tagad viņam, piemēram, vajag šitādus divlatu lieluma kālīšus,» viņa saliec aplītī sastrādātos pirkstus. «Visus, kas bija paredzēti govīm, vedam uz Vincentu! Katru reizi tur vedam arī kartupeļus, ķiplokus, sīpolus, burkānus, kabačus, kāļus. Vasarā viņi ņem daudz paprikas. Jā, ir arī citi, kas audzē papriku, bet mums tā acīmredzot ir laba.»
Miera ielas klienti saņem līdzvērtīgas kvalitātes produkciju kā Vincents, Laima saka bez lielīšanās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.