Uzņēmums Latvijas pārtikas ražotājs ar zīmolu Latvijas labumi lielveikaliem piedāvā vairāk nekā 100 veidu kulinārijas produktus
Sastājušies rindā, gluži kā miesassargi, Latvijas pārtikas ražotāja birojā un ražotnē Stopiņos mani sagaida viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Kaspars Jankovskis, ražošanas nodaļas vadītājs Eduards Beļinskis un pārdošanas nodaļas vadītājs Arturs Knope. Un vedina uz konferenču telpu, kur gluži kā izstādē salikti dažādi ēdieni — siera salāti, karbonādes, plovs, gaļas salāti un vēl daudz garšīgu lietu. Mudina cienāties, un man no visas sirds žēl, ka tikko paēdu pusdienas. Par laimi, neesmu pirmo reizi ar pīpi uz jumta — šad tad lielveikalā mēdzu nopirkt Latvijas labumu siera salātus vai gatavās pusdienas. Ā, un vēl pankūkas! Manas iecienītākās ir spinātu ar dārzeņu pildījumu.
Esmu pārsteigta, kad uzzinu — miljonus apgrozošais uzņēmums savu darbību sācis pirms 13 gadiem, domājot par salīdzinoši nelielu biznesu. Jankovskis nodibinājis uzņēmumu ar cerību darboties gaļas pārstrādes virzienā: «Sākotnēji bija doma, ka tas būs neliels gaļas ražošanas cehs, kur tiks sadalīta gaļa un nogādāta klientiem — konkrētiem veikaliem.» Jau uzreiz bija skaidrs, ka gaļa, ko piedāvās uzņēmums, tiks iepirkta no vietējiem ražotājiem. Tā tas esot līdz pat šim brīdim.
Pirmā speciāli izbūvētā ražotne, kas bija paredzēta gaļas ceham, atradās Ādažos. Pirmais lielākais un joprojām nozīmīgākais klients bija Elvi lielveikali. «Protams, bijām cerējuši, ka ar laiku izdosies noslēgt līgumus ar «lielajām zivīm». Bet paši bijām pārsteigti, ka pirmais mūsu klients ir tik liels uzņēmums,» saka Jankovskis.
Jauniem uzņēmumiem mēdz gadīties klupšanas akmeņi, taču ne šim. «Ieklausoties padomos, ko deva pieredzējuši speciālisti, uzklausot sadarbības partnerus, viss ritēja kā pa diedziņu,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Sākotnēji gaļas piegāde tika nodrošināta 10—15 veikaliem un jau šķita, ka viss ir lieliski. Salīdzinājumam — tagad uzņēmums apgādā vairāk nekā 100 veikalus un plāno turpināt augt.
Kad ar gaļas pārdošanu veicās labi, sortimentu papildināja arī dažādiem salātiem. «Lai kvalitatīvi pagatavotu salātus uz vietas, veikalam jāveic milzīgas investīcijas — jābūt atbilstošam aprīkojumam, apmācītiem cilvēkiem. Turklāt šāds cehs jānodrošina katrā veikalā. Tās ir milzīgas izmaksas. Daudz lētāk salātus pasūtīt no viena ražotāja. Un kāpēc lai tie nebūtu mēs?» saka Jankovskis.
Šobrīd uzņēmums gatavo 18 veidu salātus. Izrādās, laiki mainās, bet gaume paliek nemainīga — tāpat kā pirms daudziem gadiem, arī šobrīd iecienītākie ir klasiskie salāti: rasols, siera salāti. «Cilvēkiem cenšamies dot to, ko pašiem savulaik gatavojušas omītes, mammas, krustmātes. Tāpēc sakām, ka piedāvājam cilvēkiem ēdienu ar mājas garšu,» uzsver uzņēmuma īpašnieks.
Ēdienu sortimentu ar laiku papildināja ar sezonai atbilstošām zupām, arī pamatēdieniem un sviestmaizēm. Lai gan vecāki sūdzas, ka bērni neēd zupas, uzņēmuma dati liecina pretējo — skolu tuvumā īpaši pieprasīta ir frikadeļu zupa, ziemā — soļanka un harčo, vasarā, protams, — aukstā zupa. Kādu laiku tika mēģināts gatavot gan sarkano, gan balto auksto zupu. Bet decembra sākumā pircējiem parasti piedāvā pelēkos zirņus ar kūpinātu gaļu. Pieprasījums gan nav ilgs, tūlīt pēc svētkiem tas arī beidzas.
Vaicāju — kā tad ar veselīgo dzīvošanu, ko sludina uztura speciālisti? Diezin vai daudzie salātu veidi ar majonēzi atbilst veselīga uztura principiem… Sarunā iesaistās pārdošanas nodaļas vadītājs Arturs Knope: «Veselīgi ēst gatavi aptuveni 3% iedzīvotāju. Visi grib veselīgi ēst, bet, kad ierauga reālo cenu, tas aizmirstas.» Jā, Latvijas labumi piedāvā gan zaļos salātus, gan dažādus veģetāros ēdienus, taču «biznesa tur nav». Cilvēki vienkārši nepērk, priekšroku dodot tradicionālajiem ēdieniem.
Nerimstoša modernizācija
Arī pamatēdienu sortimentā populāra ir klasika: kartupeļu biezenis, makaroni, karbonāde un kotlete. «Sākumā piedāvājām jau gatavas porcijas, bet arvien populārāk kļūst tas, ka uzņēmumi, kafejnīcas lielajos iepakojumos iegādājas jau gatavu kartupeļu biezeni, karbonādes,» stāsta ražošanas nodaļas vadītājs.
Knope ar smaidu piebilst: ir kafejnīcas, kuras uzsilda biezeni un to pasniedz kā pašu gatavotu. Tāpat ar karbonādēm. Tās dažkārt tiekot papildinātas ar tomātiem, sieru vai ko citu un arī pasniegtas kā pašu gatavotas. «Bijuši gadījumi, kad braucu ciemos un paķeru līdzi mūsu karbonādes. Pārsvarā visiem garšo, bet vienmēr gadās kāds, kurš saka: «Mazliet pasausa. Lūk, tur un tur ir baigi labā!» Un tad man jāsmejas, jo zinu, ka pieminētajā vietā karbonādes iepērk no mūsu uzņēmuma un tās visas tiek gatavotas absolūti vienādi.»
Uzņēmuma produkciju iegādājas arī izbraukuma kafejnīcas. «Tas ir virziens, kurā šobrīd strādājam. Lielākais kompliments ir tad, ja cilvēki nevar atšķirt, vai ēdiens gatavots uz vietas kafejnīcā vai mūsu uzņēmumā,» piebilst Beļinskis. Tas panākts ar lielām investīcijām ražotnē, modernizējot visas iekārtas gan kulinārijas rūpnīcā Stopiņu novadā, gan konditorejas rūpnīcā Jelgavā.
Ādažos ražotne darbojās līdz 2015. gadam, bet tad kļuva skaidrs, ka jāpaplašinās, jābūvē jauna ēka. Taču notika citādāk — radās iespēja iegādāties ražošanas un biroja ēku Stopiņu novadā.
Šobrīd uzņēmums ražo aptuveni septiņas tonnas pārtikas dienā, tajā skaitā aptuveni 2000 kotlešu, nedaudz mazāk karbonāžu, gandrīz divas tonnas salātu. Jāpiebilst, ka darbinieku skaits, pat palielinot ražošanu, īpaši nemainās. «To panākam uz modernizācijas rēķina. Ar to pašu darbinieku skaitu, nepalielinot darba slodzi, spējam saražot arvien lielākus gatavā ēdiena apjomus,» uzsver īpašnieks. Kādreiz salātus maisīja milzīgās bļodās ar rokām, tagad to dara speciāli automātiskie maisītāji, kurus uzrauga darbinieki. Kādreiz salātus fasēja ar rokām, tagad to dara dozētāji. Pēc tam trauciņi aizbrauc pa konveijeru uz aizvalcēšanu. Kādreiz šādu līniju apkalpoja 10 cilvēki, tagad trīs. Kādreiz, gatavojot 500 karbonādes dienā, darbinieki tās klapēja ar roku, tagad 2000 karbonādes ar speciālu iekārtu izklapē viens cilvēks.
Rekordliels derīguma termiņš
«80% mūsu izejvielu ir vietējie produkti,» paskaidro ražošanas nodaļas vadītājs Beļinskis. Jankovskis piebilst — kvalitāte ir viens no uzņēmuma stūrakmeņiem. «Labi zinām: atliek reizi kļūdīties, lai uzņēmums ciestu. Pazaudēt klientu ir viegli, bet atgūt — gandrīz neiespējami.» Tāpēc šajā ziņā netiek dotas nekādas atlaides, gluži pretēji, kvalitātes latiņa visu laiku tiek celta.
«Mūsu produkcija ir bez konservantiem, stabilizētājiem, garšas uzlabotājiem. Kvalitāte ir panākta ar lieliskām receptēm, ar jaunām fasēšanas iekārtām un, protams, ar pārtikas gāzes izmantošanu, kas ļauj noturēt salīdzinoši ilgu derīguma termiņu,» turpina Beļinskis. Attiecīgo pārtikas gāzu proporciju derīguma termiņa pagarināšanai eksperimentējot izstrādā ražošanas nodaļas vadītājs un viņa kolēģi. Tā tiek turēta stingrā noslēpumā. Derīguma termiņš Latvijas labumu ražotajai pārtikai ir 7—11 dienas. Tas esot rekords, salīdzinot ar konkurentiem.
Protams, daudz kas esot atkarīgs no veikaliem un pārvadātājiem. Uzņēmuma ražošanas process ir sertificēts ar starptautisku pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 22000:2018, kas apliecina, ka ražošanas procesā ievēroti starptautiski atzīti pārtikas nekaitīguma standarti un produkcijai garantēta augsta kvalitāte. «Šobrīd ejam uz ISO FSSC, kas ir nākamais līmenis, vēl augstāks. Tāpēc patlaban sadarbojamies tikai ar vienu loģistikas kompāniju, kas spēj nodrošināt mūsu prasībām atbilstošu pārvadājumu kvalitāti,» uzsver Beļinskis.
Komplekso pusdienu veiksme
Kā top jaunie ēdieni? Kolēģu skatieni vēršas Beļinska virzienā. Jūtams, ka viņam ēdiena gatavošana nav vienkārši darbs, bet kaislība. Pēdējā gada laikā tapis 51 jauns produkts.
Beļinska īpašā aizraušanās ir austrumu ēdieni. «Kad top jauni ēdieni, tos izsniedzam darbiniekiem kopā ar vērtēšanas tabulu, noskaidrojam plusus, mīnusus. Tad ēdienus degustē vēlreiz. Tiek arī izvērtēts, cik viegli vai grūti produktu ražot, uzglabāt, nogādāt uz veikaliem. Tikai tad, kad visās minētajās kategorijās ir plusiņi, jauno produktu nosūta uz analīzēm laboratorijā un vēl pēc laika palaiž ražošanā. Nekad ražošanu nesasteidzam, simtreiz nomērām, tikai tad griežam,» saka Knope. Dažkārt šis process aizņem pat gadu. Jā, ir bijuši produkti, kas «neaiziet». Piemēram, vegānā tomātu zupa ar zirņiem, arī kuskuss. Ēdiens garšīgs, bet pircēju maz. «Sortimentā ir bijuši 150 produkti, tagad to ir 105. Piespiedu kārtā uzturēt garu piedāvājuma listi nav jēgas. Labāk samazinām sortimentu, bet palielinām ražošanu,» uzsver pārdošanas nodaļas vadītājs.
Par uzņēmuma veiksmes stāstu vadītājs sauc tā dēvētās kompleksās pusdienas. «Ir vecāki un uzņēmumu vadītāji, kuri tās iepērk veselai nedēļai. Bērnam vai darbiniekam tikai jāizņem no ledusskapja un jāuzsilda,» uzsver Jankovskis. Plānots, ka gatavo ēdienu sortiments palielināsies. «Mūsu mērķis — lai Latvijas labumu produkcija ir katrā mājā, katrā ledusskapī,» piebilst uzņēmuma līdzīpašnieks.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Vēlme kļūt par vadošo svaigās kulinārijas ražotāju Latvijā. Īpašs gandarījums ir tad, ja dzirdam: mūsu produkcija garšo gluži kā mājās gatavota.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Ikviena kļūda ir bijusi mācība, kas likusi rīkoties citādi. Ļoti uzmanīgi jāizvēlas cilvēki, ar kuriem kopā strādāt.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Tici tam, ko dari! Svarīgi arī atrast komandu, kas deg par vienu un to pašu mērķi. Ja kaut ko nezini, prasi padomu un mācies!»
Uzņēmums ražo aptuveni septiņas tonnas pārtikas dienā, tajā skaitā aptuveni 2000 kotlešu, nedaudz mazāk karbonāžu, gandrīz divas tonnas salātu. Foto – Reinis Hofmanis
Pagaidām nav neviena komentāra