Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijas sporta sabiedrība šoruden saņēmusi nepatīkamu signālu no valdības - 2026. gada valsts budžeta projektā sportam tiek paredzēts būtisks samazinājums. Tas notiek brīdī, kad mūsu sportisti turpina gūt izcilus panākumus, kad sporta pasākumi piesaista tūkstošiem bērnu, ģimeņu un skatītāju, un kad Latvija pasaulē tiek pieminēta ar lepnumu. Diemžēl šis lepnums nav pārtapis konsekventā politikā, solījumi paliek uz papīra, bet lēmumi tiek pieņemti bez dialoga ar nozari.

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Latvijas pasažieru pārvadājumu nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Oktobrī Saeima beidzot pieņēma grozījumus likumā, kas paredz, ka sabiedriskā transporta komercpārvadātāji (autobusi, dzelzceļš) turpmāk varēs saņemt kompensāciju no valsts par pasažieriem, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi. Šī jautājuma sakārtošana ir priekšnosacījums sabiedriskā transporta tālākai attīstībai, lai tirgus principi arī šajā nozarē tiktu ieviesti centrā liekot pasažieru, nevis valsts dotēto maršrutu pārvadātāju, intereses.

Viens no precīzākajiem Latvijas ekonomiskās veselības barometriem ir industriālā būvniecība – rūpnīcu, noliktavu, loģistikas centru un agrārās infrastruktūras attīstība. Šie objekti netop impulsīvi. Tie top tikai tad, ja attīstītāji - uzņēmēji - jūtas droši un stabili ilgtermiņā. Šādi projekti prasa ilgu plānošanu, apjomīgas investīcijas un pārliecību, ka biznesa attīstība būs stabila ne tikai šodien, bet arī pēc 3 un 5 gadiem.

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.