Filma Lūkojoties saulē aptver četras paaudzes. Publicitātes foto
Jauna režijas zvaigzne Eiropas kino izplatījumā — vāciete Maša Šilinska
Var domāt, ka gadsimts ir pietiekami ilgs laiks, lai mainītos cilvēku paradumi. Taču vācu režisores Mašas Šilinskas izcilajā filmā Lūkojoties saulē (In die Sonne schauen) aptvertais laikposms no aptuveni 1910. līdz 2020. gadam rāda, ka fundamentālas lietas — varas dinamika starp sievietēm un vīriešiem un nereti pašdestruktīva dzīves jēgas un iederēšanās meklēšana — mainās gaužām lēni. Izteiktāks paliek tikai laikmeta deldējums uz cilvēku būvētajām struktūrām.
Četras paaudzes
Mašas Šilinskas — vācu kino veidotājas un franču celtnieka atvases — režisores karjera sākās salīdzinoši nesen, 2015. gadā, ar īsfilmu Kaķis (Die Katze) par mokoši komplicētām mātes un meitas attiecībām. Savukārt Lūkojoties saulē ir viņas otrā pilnmetrāžas filma, kas aizvadītajā Kannu kinofestivālā saņēma žūrijas balvu un vēlāk tika izvirzīta kā Vācijas kandidāte Oskaram labākās ārvalstu filmas kategorijā. Taču diemžēl netika nominēta, jo droši vien ASV pamatplūsmas filmu apritei bija pārlieku konceptuāla.
