Jekaterinai Frolovai Emmas lomā ir visgrūtākā situācija — viņa ir kā spogulis savas dzīves vīriešiem, arī Maksima Busela impulsīvajam Džerijam. Foto — Kristaps Kalns
Harolda Pintera luga Nodevība Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā solīts, balansē starp Čehovu un absurdu
Par to esam brīdināti jau izrādes programmā. Tātad jārēķinās, ka Harolda Pintera luga eksistē telpā starp dramaturga Antona Čehova neizteikto zemtekstu drāmām un vispār neformulējamo realitāti absurda dramaturģijā. Gribētos piebilst — arī Rūdolfs Blaumanis un nekur citur kā Skroderdienās Silmačos ir ielicis to pašu jūtu un domu pārmēru Elīnas vārdos: «Neizsakāmi, neizsakāmi…»
Pintera lugas notikumi risinās deviņu gadu garumā, turklāt filma tinas atpakaļ: viss sākas, kad divi no trim galvenajiem varoņiem — Jekaterinas Frolovas atveidotā Emma un Maksima Busela spēlētais Džerijs (šajā lomā vēlāk būs arī Jevgenijs Proņins) jau pāris gadus kā pārstājuši krāpt vīru un draugu Robertu, ko spēlē Šamils Hamatovs. Nākamajās ainās notiek šķiršanās, uzzināšana, krāpšana un grasīšanās krāpt. Viss beidzas, kad vēl nemaz nav sācies.
