Dace Zavadska
Saistībā ar respiratori sincitiālo vīrusu jeb RSV katru sezonu Latvijā mēs redzam vienu un to pašu ainu – piepildītas slimnīcu nodaļas un zīdaiņus ar smagas norises infekciju. Tā nav negaidīta krīze, bet prognozējama situācija, kurai mūsdienās ir pieejams efektīvs profilakses risinājums.
Dati ir skaidri. 44% smago RSV gadījumu skar zīdaiņus līdz divu mēnešu vecumam – bērnus, kuriem vēl nav nobriedusi imunitāte. Vienlaikus 79% hospitalizēto ir iepriekš veseli zīdaiņi un bērni. Tas nozīmē, ka pieeja, kas balstīta tikai uz šauru riska grupu aizsardzību, nespēj būtiski samazināt kopējo slimības slogu.
Starptautiskā pieredze pārliecinoši rāda, ka risinājums ir visaptveroša profilakse atbilstošajai vecuma grupai. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir ieviesta sezonāla jaundzimušo un zīdaiņu imunizācija ar ilgstošas iedarbības monoklonālajām antivielām. Šī pieeja būtiski samazina ne tikai hospitalizāciju skaitu, bet arī RSV radītu ambulatoro slogu (vizītes pie ģimenes ārsta, vecāku darba nespēju, ģimenes izdevumus, paša ārsta slodzi utt.), un vienlaikus ir ekonomiski pamatota – ieguldījums profilaksē ir mazāks nekā izmaksas smagu gadījumu ārstēšanai.
Vairākums valstu, kas šādu imunizāciju uzsāka pirmās nu jau pirms trim sezonām, redzot sasniegto un ietaupīto, nekavējās to ieviest arī šajā, aizejošajā, sezonā un īstenos to pašu nākamajā. Tikmēr mēs Latvijā tikai tērējam naudu par ārstēšanu, esam izmisumā, ka sistēma noslogota, un jau tā nedaudzie tūkstoši zīdaiņu, kas šeit piedzimst, kļūst pakļauti slimībai.
Latvijā nepieciešamie priekšnosacījumi ir labi zināmi. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dzimstības un epidemioloģiskajiem datiem, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, garas darbības antivielas būtu jāsaņem aptuveni 5000–6000 zīdaiņu gadā. Tas ietver visus sezonā dzimušos jaundzimušos, kā arī zīdaiņus ar smagām hroniskām slimībām līdz 19 mēnešu vecumam.
Nepieciešamais finansējums ir samērīgs, ņemot vērā ieguvumus gan zīdaiņu un bērnu veselībai, gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrībai kopumā. Aicinu nodrošināt profilaksi ar ilgstošas darbības antivielām visiem sezonā dzimušajiem, tam piešķirot nepieciešamo finansējumu, lai beidzot varētu uzsākt imunizāciju no 2026. gada novembra, atgādinot Veselības ministrijai par “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam”.
Nepieciešams uzsvērt arī ilgtermiņa ietekmi. Smaga RSV infekcija agrīnā vecumā ir saistīta ar paaugstinātu astmas un citu elpceļu slimību risku vēlāk bērnībā. Tādēļ profilakse nav tikai akūtu hospitalizāciju samazināšana – tas ir ieguldījums bērna veselībā ilgtermiņā.
Imunizācijas valsts padome jau 2023. gadā, atkārtoti to uzsverot turpmākajās sezonās, ir rekomendējusi Latvijā ieviest ilgstošas iedarbības antivielu izmantošanu RSV profilaksei. Šobrīd būtiskākais ir nodrošināt, lai šīs rekomendācijas tiktu īstenotas praksē. Lielākā daļa Eiropas valstu šādas pieejas izdevīgumu un nepieciešamību ir sapratušas un jau ieviesušas. Ietekmes dati bijuši tik pozitīvi, ka veselības aprūpes vadītāji, to ieraugot, nekavējās ar lēmumiem.
Tāpēc aicinājums politikas veidotājiem ir skaidrs – rast iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu un uzsākt RSV profilaksi jau 2026. gada sezonas sākumā. Savlaicīgs lēmums ļautu nodrošināt aizsardzību visneaizsargātākajiem pacientiem un vienlaikus mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai. Tas ir jo īpaši būtiski sabiedrībā ar kritiski zemiem demogrāfiskajiem rādītājiem, ņemot vērā, ka jaunie vecāki ir labi informēti par šādas profilakses pieejamību daudzās valstīs un labprāt to izmantotu arī Latvijā. Pretējā gadījumā mēs apzināti ieejam vēl vienā sezonā, kurā smagas saslimšanas un hospitalizācijas būs nevis neizbēgamas, bet gan politiskas neizlēmības sekas.
Vēl viena atlikta sezona nozīmētu saglabāt situāciju, kurā daļa smagu saslimšanas gadījumu ir novēršami, bet netiek novērsti. Mūsdienu medicīnā šādai izvēlei vairs nav pamatojuma.
Autore ir Imunizācijas Valsts padomes priekšsēdētāja.
