Pieci jūras konteineri ar minerālmēsliem no Baltkrievijas. Foto — Kristīne Madjare
Kamēr Ukrainā piekto gadu plosās karš, joprojām ir uzņēmēji, kas peļņas dēļ nav gatavi saraut tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Cik efektīvi Latvija spēj tikt galā ar ES sankciju pārkāpumiem?
Moldovas tirgum domāti ekskluzīvi paklāji no Krievijas. Pieci jūras konteineri ar minerālmēsliem no Baltkrievijas. 24 paletes «Lukašenko vīna». Dārgi dušu paneļi, auto rezerves daļas un pat mašīneļļa dzelzs bunduļos — tādu ainu ieraugu Nodrošinājuma valsts aģentūras glabātavā Rīgā. Visas šīs mantas muitnieki ir konfiscējuši kā sankcijām pakļautas preces, kuras aizliegts no Eiropas Savienības eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju vai importēt no šīm valstīm.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES sankciju sarakstos pakāpeniski iekļauj aizvien jaunas preces un pakalpojumus. Nodrošinājuma valsts aģentūrai četru gadu laikā izdevies izsolēs pārdot aptuveni trešdaļu no tās glabāšanā nodotajām konfiscētajām mantām, valsts budžetu papildinot ar 2,4 miljoniem eiro. Taču lielākā daļa preču joprojām gaida realizāciju, un aģentūras pārstāvis Jānis Nebars neslēpj, ka noliktavu telpas jau kļūst par šauru.
Aizliegtu preču eksports ir visbiežākais sankciju pārkāpums, skaidro prokurors Salvis Skaistais no Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas. Pārkāpēji zaudē konfiscētās preces un saņem bargus naudas sodus, kuru kopējā summa pašlaik pārsniegusi trīs miljonus eiro. Taču aptuveni 10% sankciju pārkāpšanas gadījumu ir daudz nopietnāki — sniegti pakalpojumi Krievijas uzņēmumiem vai piegādātas preces militāriem mērķiem. Par to draud cietumsods līdz pat 12 gadiem.
36 auto stundā
Pērn Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde fiksējusi 4356 pārkāpumus saistībā ar Krievijai vai Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu un 1460 gadījumos ir liegta kravu izvešana vai ievešana. No tiem 1340 bijuši tieši neatļauta eksporta gadījumi. Taču vēl 2024. gadā neatļauto kravu bija divreiz vairāk. Ar ko skaidrojams tik straujš kritums?
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls min pērn veiktās izmaiņas likumos, kas ļauj vainīgos sodīt administratīvi ar naudas sodu, ja sankcijām pakļautās preces vērtība nepārsniedz 10 tūkstošus eiro — iepriekš bija paredzēta tikai kriminālatbildība. Kriminālprocesi ir laikietilpīgi un prasa būtiskus valsts resursus, bet administratīvā pārkāpuma process ir efektīvāks un nodrošina tūlītēju sodīšanu. Turklāt naudas sodi ir bargi — fiziskai personai līdz 10 tūkstošiem eiro, bet juridiskai no 10 līdz 30 tūkstošiem eiro, un tieši tas atturot pārkāpējus. «Mēģinājums pārvest 500 eiro vērtus rūterus var izvērsties, kā minimums, par 10 tūkstošu eiro lielu naudas sodu,» Zukuls min piemēru. Pamatā pārkāpēji ir juridiskas personas.
ES preču klasifikācijas sistēmā jeb kombinētajā nomenklatūrā ir aptuveni 15 000 preču. No tām aptuveni 6500 ir pakļautas sankcijām, un ar katru nākamo sankciju kārtu to skaits turpina pieaugt. «Mērķis ir ierobežot, lai viņi neiegūtu tās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, kas viņiem var kaut kādā veidā palielināt jaudu, tajā skaitā militāro. Savukārt importa aizlieguma mērķis ir ierobežot viņiem naudas saņemšanu,» Zukuls atgādina sankciju mērķi. Patlaban ES ir sagatavojusi 20. sankciju kārtu pret Krieviju, ar kuru plānots pastiprināt ierobežojumus Krievijas bankām un naftas uzņēmumiem, taču sankciju pieņemšanu bloķē Ungārija.
Sankcijām pakļautās preces, kuras visbiežāk pāri Latvijas robežai mēģina eksportēt no ES, ir dažādas transportlīdzekļu rezerves daļas — amortizatori, sajūgi, zobratu mehānismi, arī automašīnas, to dzinēji. Vēl liela grupa ir elektroierīces un iekārtas. «Vairāk nekā 80% no visa eksporta, ko mēs noslēdzam uz ārējās robežas, ir sākts kaut kur citur ES,» norāda Zukuls. Tas ir saprotams, jo vairumam ES valstu nav ārējās robežas ar Krieviju. «Arī Centrālāzijas valstu pārvadātājiem no loģistikas viedokļa ir izdevīgāk braukt caur Latviju, jo tīri ģeogrāfiski esam taisnākais ceļš uz Maskavu,» saka Zukuls.
Pamatā preces nāk no Lietuvas, Vācijas, arī no Itālijas, Polijas, Lielbritānijas, Francijas. Lietuvai, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, nav robežas ar Krieviju, bet došanās caur Baltkrieviju nozīmē papildu izmaksas. Savukārt Igaunijas robežu izmanto valstis, kuras interesē Sanktpēterburgas virziens.
Arī importam aizliegto preču sarakstā muitnieki visbiežāk fiksējuši mēģinājumus ievest dažādas mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļas un piederumus, degvīnu un citu veidu alkoholu, koka mēbeles, saplāksni, finieri, karbamītu, ko galvenokārt izmanto kā slāpekļa mēslojumu lauksaimniecībā.
Sankcijām pakļautās preces galvenokārt pārvieto ar autotransportu un dzelzceļu. Zukuls stāsta, ka, pēc muitas aprēķiniem, katru stundu mūsu austrumu robežu šķērso 36 automašīnas, gan vieglās, gan smagās kopā ņemot. Ja pērn muitnieki liedza kravu izvešanu gandrīz pusotru tūkstoti reižu, sanāk vidēji četras aizliegtas kravas diennaktī.
Taču problēmas konstatētas arī ostās un lidostās. Arī pasta sūtījumos dažkārt atrod aizliegtās preces, piemēram, kosmētiku un dārgmetālus. Skaidru naudu no ES drīkst vest tikai tādā apjomā, kas nepieciešams ceļotāja personīgajām vajadzībām brauciena un uzturēšanās laikā.
Vilto dokumentus
Biežākais sankciju apiešanas paņēmiens — kravā ar precēm, kas nav pakļautas sankcijām, ieliek arī tādas, kas ir sankciju sarakstos, bet deklarācijā norāda tikai atļautās. Katrai precei ir piešķirts savs kods, pēc kura nosaka, kādi muitas nodokļi un citi importa vai eksporta pasākumi tai jāpiemēro. «Tad, protams, kombinētās nomenklatūras kodi tiek mainīti — norāda, ka tā ir cita prece, kaut ko tuvu piemeklējot,» stāsta Zukuls.
Piemēram, aizliegtās koksnes granulas kravas dokumentos norāda kā atļauto koksnes papīra masu. Arī prokurors Skaistais pēc krimināllietu materiāliem redz, ka izplatītākie ir tieši šādi sankciju apiešanas mēģinājumi. Piemēram, pēc dokumentiem naglas pēkšņi vairs nav naglas, bet metāla izstrādājumi.
Nereti šaubas rada dokumentos norādītā preces izcelsmes vai galamērķa valsts. Piemēram, preču eksports uz Centrālāziju — Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu ir atļauts, bet kontroles laikā muitnieki secina, ka, ļoti iespējams, preces nonāks Krievijā. Šādas aizdomas bija par pamatu 2024. gada augustā liegt it kā Kazahstānas tirgum domātu 15 luksusa automašīnu Porsche eksportu, bet pērnvasar astoņu luksusa motociklu izvešanu uz Uzbekistānu. Gadās, ka muitas kontroles laikā muitnieki pat atrod kravas auto kabīnē otru dokumentu komplektu, kur īstais preču saņēmējs norādīts Krievijā. Saglabājas arī tendences, kad uzrādītais maršruts ir neloģisks. «Piemēram, galamērķis ir Turcija, bet viņš nez kāpēc ir uz Latvijas austrumu robežas un saka, ka pa apli brauks apkārt uz Turciju,» stāsta Zukuls.
Prokuroru priekšrakstos par sodiem atrodami vairāki šādi piemēri, kuros parādās Kazahstānas iesaiste. Piemēram, 2022. gada martā kāds Igaunijas uzņēmums noslēdzis līgumu par grunts izstrādājumu pārdošanu uzņēmumam Sanktpēterburgā gandrīz 68 tūkstošu eiro vērtībā. Taču aprīlī ES šīs preces aizliedza eksportēt. Neraugoties uz to, jūlijā uzņēmuma pārstāvis mēģināja kravu ievest Krievijā, taču muitnieki to liedza. Tad, lai sankcijas apietu, Igaunijas uzņēmums noslēdza fiktīvu līgumu ar Kazahstānā reģistrētu firmu un Latvijas muitā iesniedza viltotus kravas pavaddokumentus. Muita šo kravu konfiscēja, uzņēmuma pārstāvim piemēroja 9360 eiro sodu, bet uzņēmumam 17 160 eiro piedziņu, kā arī segt preces glabāšanas izdevumus 4890 eiro apmērā.
«Protams, skatoties uz preci, tu nepateiksi, uz kurieni tā aizbrauks,» Zukuls neslēpj, ka pārkāpumu atklāšana ir izaicinoša. «Pārbaudām visus dokumentus, skatāmies ražotāju, saņēmēju, gan atvērtos resursus internetā, piemēram, dokumentos norādīto preces galamērķi Google Maps. Ja ieraugām šķūnīti, skaidrs, ka tas mums ir sarkanais karogs,» viņš stāsta. Uzteic sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu, ar ko jau no paša sākuma izveidojusies ļoti cieša informācijas apmaiņa, lai liktu kopā fizisku preču plūsmu pāri robežai kopā ar naudas plūsmu, kas to pamato.
Piemēram, Finanšu izlūkošanas dienests saņem ziņojumu no bankas, ka Latvijas uzņēmumam ir parādījies jauns sadarbības partneris Kazahstānā. Darījums ir aizdomīgs, netipisks, neatbilst klienta profilam, bet pierādījumu, ka preces patiešām pēc tam nonāk Krievijā, nav. Dienests padziļinātāk izpēta finanšu plūsmu un, pat ja nav pamata uzreiz sākt kriminālprocesu, informāciju nodod muitai, kas šo uzņēmumu iekļauj riska grupā. «Tajā brīdī, kad šāds uzņēmums piesaka muitas procedūru, tas uzreiz parādās augstākā līmenī, un viņi paņem to uz kontroli. Tieši tāpat muita brīdī, kad noraida preci uz robežas, visu šo informāciju sūta mums,» abu iestāžu sadarbību ilustrē Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Viņš gan atzīst, ka pēdējā laikā šādu shēmu pārraudzība no rietumvalstu iestādēm ir apgrūtināta, jo maksājumi tiek veikti caur mazāk uzraudzītu valstu finanšu sistēmām, izmantojot kriptoaktīvus.
Ja dienests redz, ka kaut kur sankcijas tiek apietas vai nestrādā, vēršas pie Ārlietu ministrijas, lai tā problēmu risina Briselē. «Gan mēs, gan muita cēlām trauksmi par to, ka sankciju nesalāgotība starp Krieviju un Baltkrieviju rada milzīgus sankcionēšanas riskus. Redzējām gadījumus, kad brauc krava, uz Krievijas robežas mūsu muitnieki pasaka, ka nedrīkst vest, bet viņš aizbrauc uz Baltkrieviju,» Iļjenkovs stāsta. Ar Ārlietu ministrijas spēkiem 14. sankciju kārtā 2024. gada jūnijā sankcijas starp Krieviju un Baltkrieviju būtiski salāgotas. Latvijas tirdzniecības dati ar Baltkrieviju uzreiz nokritušies.
Atsevišķs stāsts ir par luksusa precēm, kuru eksporta aizliegums sākas no noteiktas vērtības. Piemēram, uz Krieviju nedrīkst vest šampanieti, kas maksā vairāk nekā 300 eiro par pudeli. Taču nav nekā vienkāršāka, kā apiet šo sankciju veidu — «pavadzīmē norāda, ka pudele maksā 290 eiro, un ieceno atšķirību pārvadāšanas izmaksās, pasaka, ka pārvadāšana maksāja par 10% dārgāk». «Kā pēc tam muitniekiem pierādīt, ka tā nav?» Vietā esot arī jautājums, cik daudz cilvēku Krievijā var atļauties šādu dārgu alkoholu. Viņaprāt, alkohola eksports uz Krieviju un Baltkrieviju būtu jāaizliedz pavisam, netērējot tam valsts darbinieku resursus. Bet tam nepieciešami politiskie kompromisi ES līmenī.
Sankciju pārkāpēji veikli cenšas izmantot arī brīdi, kad tiek pieņemts jauns sankciju regulējums. Tam tiek noteikts pārejas periods, lai uzņēmumi var pabeigt esošos darījumus. «Tad bieži vien esam konstatējuši, ka līgumi, kas pēc tam tiek iesniegti, visticamāk, speciāli sagatavoti ar atpakaļejošu datumu,» stāsta Zukuls. Tālāk ar iespējamo sankciju pārkāpumu izmeklēšanu nodarbojas Nodokļu un muitas policija un Valsts drošības dienests.
Cilvēki nevar apstāties
Četros gados ir ierosināti 696 kriminālprocesi par sankciju pārkāpumiem, un tie veido aptuveni 90% no kopējā kriminālprocesu skaita, kas ierosināti par noziegumiem pret valsti. Lielākoties tās ir lietas, ko izmeklē Nodokļu un muitas policija, — «ekonomiskie noziegumi, tautas valodā runājot, aizliegtu preču pārvietošana pāri robežai», situāciju raksturo prokurors Salvis Skaistais. Turklāt šo sankcijām pakļauto preču eksports 80% gadījumu tiek sākts kādā citā ES valstī, nevis Latvijā. «Visticamāk, vecie tirdzniecības sakari — cilvēki vienkārši nevar apstāties,» prokurors pieļauj. Tādēļ izmeklēšanā nepieciešama starptautiska sadarbība.
Ja preces nāk no ES dalībvalsts, Latvijas izmeklētāji var pieprasīt kolēģiem veikt izmeklēšanas darbības vai iegūt pierādījumus ar Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, kas aizņem vismaz četrus mēnešus. Taču nav garantijas, ka pierādījumus tiešām izdosies iegūt. Vēl drūmāka ir aina, kad sankcijām pakļautās preces eksportētas no trešajām valstīm, kas nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju un Baltkrieviju vai to ievērošanu uzrauga nepilnīgi. Tad atbildes uz starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumiem nākas gaidīt vēl ilgāk un izmeklēšana ir sarežģītāka. «Tā ir sarakste ar Kirgizstānu, Tadžikistānu, visa tā puse,» prokurors skaidro. «Būtībā šajās lietās lielākais jautājums ir izlemt ātri, ko darīt ar tām precēm, personas ir pakārtots jautājums,» prokurors skaidro.
Kā ir ar Latvijas uzņēmumiem, vai arī tie turpina aizliegto preču tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju? «Ir absolūti skaidrs, ka runājam par precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos. Bet tā situācija arī mainās. Redzam, ka uzņēmēji iet prom no tā tirgus,» par vietējo firmu tirgošanos ar Krieviju un Baltkrieviju saka Zukuls. Arī par būtiskiem sankciju pārkāpumiem, kad redzama Latvijas finanšu sektora iesaiste, var runāt ļoti retos gadījumos, norāda Iļjenkovs. Jaunākais Latvijas uzņēmumu saraksts, kas joprojām turpina tirgoties ar Krieviju, pieejams tikai par 2025. gadu, bet premjerministre Evika Siliņa (JV) nupat uzdevusi Ekonomikas ministrijai publicēt aktuālos datus, jo «Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt,» kuri uzņēmumi turpina sadarbību ar agresorvalstīm.
Tomēr joprojām ir vietējie uzņēmumi, kas pārkāpj sankcijas un par to saņem sodu. To ilustrē marta sākumā Kurzemes rajona tiesā pieņemts spriedums, kurā apsūdzētais sodīts ar 31 200 eiro naudas sodu par to, ka no Krievijas importējis 50 iepakojumus ar 1260 līmētiem kokmateriāliem, bet vēl viens apsūdzētais — atbalstītājs ar 14 800 eiro naudas sodu. Papildus viņa pārstāvētajai juridiskajai personai piemērota naudas piedziņa 39 000 eiro apmērā. Savukārt izņemtā sankcijām pakļautā manta par 13 935 eiro realizēta, un līdzekļi ieskaitīti valsts budžetā. «Naudas sodi nav mazi,» uzsver prokurors. «Lai personai ir sāpīgi, bet nevis tā, ka viņa to nevar samaksāt, tad tādam sodam nav nozīmes.» Sodus vainīgie parasti arī samaksā.
Ir neizdevās noskaidrot, cik no sankciju pārkāpumu lietās piemērotajiem naudas sodiem pēdējo četru gadu laikā reāli samaksāti valsts budžetā — izrādās, ka Tiesu administrācija šādus datus neapkopo. Taču prokuratūras un VID apkopotā informācija liecina, ka šo abu iestāžu piemēroto sodu apmērs pārsniedz trīs miljonus eiro. No VID piemērotajiem naudas sodiem administratīvo pārkāpumu lietās 2 919 670 eiro apmērā pagaidām samaksāti 166 442 eiro, jo vairumā gadījumu vēl norit pārsūdzības.
Ved arī lodes
Taču mazākā daļa no sankciju pārkāpumu krimināllietām — aptuveni 10% gadījumu — ir Valsts drošības dienesta kompetencē. Te runa ir par aizliegtu pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā, militāriem mērķiem izmantojamu preču piegādi uz šīm valstīm, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pat 12 gadiem.
Pērn Valsts drošības dienests sāka 22 kriminālprocesus saistībā ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem. No tiem 10 bija saistīti ar neatļautu pakalpojumu, pamatā konsultāciju sniegšanu saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā uzņēmumiem Krievijā. Tāpat vairākas personas uzņēmumiem bija sniegušas IT pakalpojumus.
Vēl septiņi kriminālprocesi sākti saistībā ar preču neatļautu nodrošināšanu Krievijai, vienā gadījumā — Baltkrievijai. Seši no šiem gadījumiem bija saistīti ar militāriem mērķiem un karadarbībā Ukrainā potenciali izmantojamām precēm. Publiski plašāk izskanējusi krimināllieta par aptuveni 200 tūkstošus eiro vērtu preču pārdošanu ar Krievijas armiju saistītām personām, zinot, ka tās paredzēts izmantot uzbrukumā Ukrainai. Šo preču vidū bija vairāki desmiti satelīta interneta sistēmu Starlink Mini Kit, kā arī ieroču detaļas, patronu čaulītes, lodes, ballistiskie laikapstākļu mērītāji. Marta vidū Rīgas pilsētas tiesa ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem un izraidīšanu no Latvijas pēc soda izciešanas notiesāja šīs organizētās grupas dalībnieku, jaunieti no Azerbaidžānas. Pret trim apsūdzētajiem — diviem Latvijas pilsoņiem un vienu nepilsoni — kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, un sods vēl gaidāms.
Citā lietā gada sākumā prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni, kurš centās pāri Latvijas robežai nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu — 10 000. Viņš ložu iepakojumus noslēpa kravas mašīnas kabīnē zem guļvietas, ietinot melnos maisos un ievietojot instrumentu kastē. Taču Terehovas muitas kontroles punktā tās atrada un viņu aizturēja.
«Mīnusos neesam»
Kas tālāk notiek ar konfiscētajām precēm? «Mūsu primārais mērķis ir šo mantu realizēt,» par sankcijām pakļautajām precēm, kas nonāk glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā, saka tās pārstāvis Jānis Nebars. Tādēļ aģentūra mēģina nodrošināt labākos preču glabāšanas apstākļus, taču izaicinājumu netrūkst. «Līdz 2022. gadam mūsu pamatspektrs bija, vienkāršoti sakot, kontrabanda — cigaretes, cigarešu ražotnes, dīzeļdegviela, transportlīdzekļi.» Ar desmit maisiem cigarešu viss bijis vienkārši — saliek busiņā, ātri noplombē —, bet ar sankcijām pakļautām mantām ir sarežģītāk. «Apjoms ir ļoti būtiski mainījies,» Nebars skaidro. Runa ir par veselām kravām 20 tonnu apmērā. «Parādās jūras konteineri, vilcienu sastāvi, kuģu kravas. Kā saprotat, ar tādu darba specifikāciju, kāda mums ir bijusi līdz 2022. gadam, šādu apjomu ir ļoti grūti izpildīt,» turpina Nebars.
Situāciju aģentūra risina, izmantojot ārpakalpojumus. Kā piemēru Nebars min piecus jūras konteinerus ar minerālmēsliem no Baltkrievijas — pārņemšanas laikā tie jāpārkrauj, jāsafasē. «Šeit pieslēdzās ārpakalpojuma krāvēji, jo, pārkraujot 180 tonnas, man nebūs, kas nākamajā nedēļā strādā.»
Ja ir iespēja, aģentūra cenšas nodrošināt mantas glabāšanu tuvāk austrumu robežai vai ostu termināļos. Arī te izmanto ārpakalpojumus, «jo pārvest trīstūkstoš tonnu ķimikāliju uz mūsu glabāšanas vietu ir ļoti dārgi». Iepirkuma birokrātiskais process gan esot garš, pat ja ir jau skaidrs, ka reālais glabātājs var būt tikai viens komersants. Tāpēc Nebars cer, ka uz aģentūru attieksies Saeimā virzītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas ļaus izņēmuma gadījumos iepirkuma procedūru nepiemērot.
Glabājamo preču apjoms liek aģentūrai apzināt variantus jaunu noliktavu kompleksam Rīgā un, visticamāk, arī Latgalē. Bet ar piemērotu telpu atrašanu nesokas raiti. «Mums neder mazi būcenīši, jo runājam par simtiem kvadrātmetru platībām. Un, ja redzam, ka glabāšanas termiņš ir gana garš, tātad arī preču kustība nav tik dinamiska.»
Kopš 2022. gada pieņemti 839 lēmumi par sankcijām pakļautu preču kravu nodošanu glabāšanā aģentūrai. Tālāk ir trīs risinājumi — preces pārdod izsolē, atdod atpakaļ īpašniekiem, ja krava tikusi aizturēta nepamatoti, vai iznīcina.
Četru gadu laikā realizētas 122 kravas, no kurām iegūti 2,39 miljoni eiro. «Tātad pārdota tikai mazāk nekā trešdaļa no tā apjoma, kas mums šobrīd glabājas. Tāpēc potenciāls realizācijai, kas mums ir noliktavās, ir gana liels,» Neburs saka, bet nespekulē, par cik miljoniem varētu būt runa.
Viņš atgādina — darba specifika ir tāda, ka «nezinām, kas būs rīt». Ja no atlikušajām 600 sankciju lietām pusi kādu apstākļu dēļ nāksies iznīcināt, «tad ar garantiju nodokļu maksātāji par šo visu samaksās bargu naudu», viņš saka. «Bet, ja visas institūcijas kopā darām mērķtiecīgi un efektīvi, tad šādas situācijas nebūs.» Piemēram, reizēm jāiesaista arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, jo tirgū nedrīkst nonākt viltotas preces. «Mēs esam šī procesa menedžeri, bet faktiski ķēdē ir ļoti daudz institūciju. Tas arī ir viens no efektivizācijas instrumentiem — aizvien ciešāka sadarbība ar citām institūcijām,» saka Nebars. Līdz šim lēmumi par kravu iznīcināšanu pieņemti 28 gadījumos. Vēl 79 kravas atdotas atpakaļ to īpašniekiem.
«Nē, mēs neesam mīnusos ar glabāšanu,» Nebars kliedē manas bažas. Kopumā, ja process tiek menedžēts dinamiski, valsts no tā iegūstot. Pirmos gadus glabāšanā pamatā nonākušas briketes, koksnes granulas, koka izstrādājumi, tagad parādās arī ķīmiskie elementi un vielas, kuru nosaukumi darbiniekiem pat jāmeklē interneta meklētājā.
Pēdējā laikā biežākās preces sankcijām pakļautajās kravās ir auto rezerves daļas. «Šobrīd mums ir jāpārņem astoņi jūras konteineri ar automašīnu detaļām,» Nebaram piemērs nav tālu jāmeklē. Ne tikai apjoms ir milzīgs Latvijas tirgum, bet aģentūras darbiniekiem jāspēj saprast, kā šīs dažādās mašīnu detaļas, sākot no izpūtējiem un gultņiem, beidzot ar virsbūvēm, nodot pārdošanai tā, lai pircēji var saprast piedāvājumu un būtu gatavi par to maksāt.
«Gribētu teikt, ka spējam realizēt visu, kas mums tiek nodots realizācijā, bet jautājums ir par termiņu, kas ir mūsu rīcībā,» Nebars iezīmē nākamo izaicinājumu. Viņš min kravu ar Borjomi minerālūdens pudelēm. «Kamēr saņēmām visus atzinumus no Pārtikas un veterinārā dienesta un citām iesaistītajām institūcijām, pulkstenis tikšķ.» Beigās kravu izdevies pārdot, bet oficiālais realizācijas termiņš bija palicis trīs vai četri mēneši. Bijusi arī situācija, kad grieztie ziedi stāv auto ledusskapī. Lai nodrošinātu atbilstošu temperatūru un ziedi neaizietu bojā, auto turpināts darbināt. Pircēju piesaistīšanai izmantots Facebook spēks, jo arī tik lielam ziedu apjomam Latvijas tirgus ir par mazu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
