Anete Rulle. Publicitātes foto.
Latvijā joprojām bieži dzirdam – katrs par sevi, katrs savā viensētā. Tā ir daļa no mūsu identitātes, bet vienlaikus arī viens no lielākajiem šķēršļiem izaugsmei. Es uzskatu, ja gribam stipru, dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu Latviju, mums ir jāiemācās darīt lietas kopā. Kooperācija nav tikai biznesa modelis. Tā ir domāšanas maiņa.
Par to esmu pārliecinājusies ne tikai teorijā, bet arī praksē. Man ir bijusi iespēja iepazīt kooperācijas piemērus Austrijā, Vācijā, Somijā, Igaunijā, Francijā un Norvēģijā. Šajās valstīs kooperācija nav izņēmums, bet gan norma. Tur cilvēki apvienojas, lai strādātu efektīvāk, gudrāk un izdevīgāk. Rezultāts? Spēcīgi uzņēmumi, konkurētspējīgi produkti un stabilas lauku kopienas.
Arī Latvijā tas ir iespējams. Es pati esmu bijusi viena no kooperatīva “Latvijas Liellops” dibinātājām, un šobrīd vadu meža kooperatīvu “Mūsu mežs”. Mana pieredze rāda, ka sadarbojoties var panākt daudz vairāk nekā katram darbojoties atsevišķi. Kooperācija ļauj ne tikai apvienot resursus, bet arī dalīties zināšanās, pieredzē un kontaktos. Tā paver iespējas, kas vienam uzņēmējam bieži vien ir nesasniedzamas.
Īpaši svarīgi tas ir mazajiem ražotājiem un mājražotājiem. Viņi lieliski prot radīt kvalitatīvu produktu, bet bieži saskaras ar grūtībām pārdošanā. Mārketings, loģistika, e-veikals, noliktava – tas viss maksā, pie tam ļoti dārgi. Mūsdienu informācijas pārbagātībā pievērst pircēja uzmanību kļūst arvien sarežģītāk. Tieši tāpēc kooperācija ir risinājums – kopīgi šos izdevumus var samazināt un sasniegt daudz plašāku auditoriju.
Labs piemērs ir vietējo ražotāju apvienošanās, lai piedāvātu plašu produktu klāstu vienuviet – vai tas būtu interneta veikals, fizisks veikals vai pašapkalpošanās tirdzniecības vietas. Mūsdienu pircējs ir prasīgs – viņš vēlas kvalitāti, dažādību un ērtību. Ja mēs spējam to nodrošināt kopā, mēs uzvaram.
Taču kooperācijas nozīme nebeidzas ar ekonomiku. Tā ir arī vērtību izvēle. Es pati izvēlos vietējo ražotāju produkciju, jo man ir svarīgi, ko ēd mani bērni, kā šī pārtika ir radīta, kāda ir tās kvalitāte un vērtība. Bet tikpat svarīgi ir tas, ka, pērkot vietējo, es atbalstu kādu ģimeni Latvijā.
Mēs bieži runājam par patriotismu, bet ikdienā to vislabāk varam parādīt ar saviem pirkumiem. Aiz katra vietējā produkta stāv cilvēki – ģimenes, kas dzīvo laukos, kopj zemi, uztur tradīcijas un audzina bērnus. Tie ir mani draugi, radinieki, kaimiņi. Tie ir cilvēki, kas uztur Latvijas laukus dzīvus.
Kooperācija var būt arī instruments, lai risinātu daudz plašākas problēmas, piemēram, reģionu iztukšošanos un demogrāfisko krīzi. Ja mazajiem ražotājiem un saimniecībām būs iespēja nopelnīt, viņi paliks laukos. Viņi nepārdos savus īpašumus un nedosies prom uz pilsētām vai ārzemēm. Viņu bērni ies vietējās skolās, izmantos vietējos pakalpojumus, un kopienas turpinās pastāvēt.
Mums jāatzīst, ka mazās saimniecības varbūt nedod lielu pienesumu IKP skaitļos, bet to nozīme sabiedrībā ir milzīga. Tās uztur dzīvu Latvijas lauku ainavu, saglabā kultūras mantojumu un stiprina sabiedrības pamatus.
Diemžēl kooperācijas potenciāls Latvijā vēl nav pilnībā izmantots. Daļēji tas ir domāšanas jautājums. Mums vēl jāmācās uzticēties vienam otram un saprast, ka kopā varam vairāk. Valstij būtu jārunā par to vairāk, jāveicina sadarbība un jāatbalsta iniciatīvas, kas stiprina vietējos uzņēmējus.
Kooperācija nav brīnumlīdzeklis, bet tā ir reāla iespēja attīstīt ekonomiku, stiprināt reģionus un saglabāt Latvijas vērtības. Tā ir iespēja saglabāt mūsu zemi mūsu pašu rokās.
Autore ir LPKS Provinces produkti valdes locekle.
