Ieva Damberga. Publicitātes foto.
Sabiedrība vēlas kvalitatīvu veselības aprūpi un jaunas speciālistu paaudzes ienākšanu slimnīcās, kas ir svarīga pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanai. Pilnībā atbalstām sabiedrības, īpaši – vecāku gaidas par bērnu un jauniešu veselības aprūpes kvalitāti, kas atbilst mūsdienu prasībām un medicīnas sasniegumiem. Arī Bērnu slimnīcā redzam, ka stacionāro un ambulatoro pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai jāpiesaista jauna ārstniecības personu paaudze, jo daudzām māsām tuvojas pensijas vecums.
Kas strādās slimnīcās?
Latvijas Māsu asociācija savā 2023. gada atklātajā vēstulē norādīja, ka Latvijas veselības aprūpē praktizējošo māsu vidējais vecums ir 52 gadi. Savukārt Veselības statistikas datubāzē praktizējošo ārstniecības personu skaita struktūrā pa vecuma grupām, atlasot ārstniecības personu grupu “māsa”, aina ir šāda – 2024. gadā lielākais procentuālais īpatsvars (20,1%) bija vecuma grupā 50–54 gadi, savukārt vecuma grupā 60 gadi un vairāk procentuālais īpatsvars bija 26,5%. Tas liek aizdomāties, cik svarīgi ir, lai veselības aprūpes sistēmā ienāktu jauno māsu paaudze.
Bērnu slimnīcā 2025. gada beigās vidējais vecums amata grupā “māsa” bija 41,1 gads, tomēr jānorāda, ka šo vidējā vecuma rādītāju “uzlabo” medicīnas asistenti – studējošie, kuri noteiktā apjomā veic māsu pienākumus. Skatoties uz vidējo vecumu tieši māsām, Bērnu slimnīcā tas ir 47,5 gadi. 2025. gada beigās mūsu slimnīcā māsas vecuma grupā 60 gadi un vairāk veidoja 18,3% no kopējā māsu skaita. Pēc informatīvajā ziņojumā “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību” pieejamās informācijas vidēji ~80% māsu katru gadu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darbu māsas profesijā. Pēc tam, kad jaunās māsas ik gadu ienāk veselības aprūpes sistēmā, ir būtiski domāt par viņu noturēšanu, atbalstīšanu un iespēju sniegšanu attīstībai, kā arī izpratnes veicināšanu par māsas profesiju. Tikpat būtiski ir visai sabiedrībai iezīmēt māsas lomu veselības aprūpē. Kāpēc tas ir būtiski?
Nodaļas sienas un modernākā aparatūra pati par sevi nevienu neizārstē – to dara ārstniecības personas: ārsti, māsas, māsu palīgi, ārstu palīgi. Māszinību programmu studentu piesaistē un māsu noturēšanā valsts veselības aprūpes sektorā izaicinājumus lielā mērā rada atalgojuma jautājums, bet ne tikai. Vēl svarīgs ir stāsts par cieņu pret profesiju, kas prasa dzelzs nervus, asu prātu un atvērtu sirdi vienlaikus. Bērnu slimnīcā veidojam vidi, kurā katra māsa var rast piederības izjūtu slimnīcai, jo meklējam iespēju piedāvāt darbu nodaļā, kur darbinieks vislabāk var īstenot savus profesionālos mērķus. Tāpat jaunos darbiniekus integrējam kolektīvā, piesaistot pieredzējušus mentorus, kā arī palīdzam atrast līdzsvaru starp darbu slimnīcā un rūpēm par sevi. Taču mēs vēlētos, lai tikpat atbalstoša vide māsām būtu sabiedrībā kopumā.
Kāds ir māsas darbs slimnīcā?
Joprojām nākas saskarties ar uzskatu, ka māsa ir tikai ārsta rīkojumu izpildītāja un pacietīga “māsiņa”, kura prot mierināt sasirgušos. Patiesībā māsa ir kvalificēts speciālists, kuram jāpārzina un jāpārvalda sarežģītas tehnoloģijas, specifiskas procedūras un farmakoloģija, kā arī krīzes vadība, psiholoģija un bērnu māsām – arī pedagoģija.
Māsas darbs pediatrisko pacientu aprūpē, tātad – arī māsu darbs Bērnu slimnīcā, ietver papildu atbildību, zināšanas un emocionālo kapacitāti, jo māsas loma sniedzas tālāk par medicīniskajām procedūrām un tehnoloģijām, kas nenoliedzami ir nozīmīga aprūpes sastāvdaļa. Ikdienas darba centrā ir bērns vai jaunietis un viņa ģimene, kuru sagatavošana gaidāmajām procedūrām un izglītošana par ārstēšanas procesu ir tikpat būtiska, jo ir jāmazina bērna bailes un satraukumu. Bērnu aprūpes māsai jāprot runāt gan ar divgadnieku, gan septiņus gadus vecu bērnu, gan pusaudzi, gan pieaugušo, kurš ir kopā ar bērnu nodaļā. Nereti ir jāizmanto spēles tehnika, lai parādītu, kāda būs procedūra. Cita starpā, lai sarunas ar pacientiem izdotos, labi jāpārzina aktuālo animācijas filmu varoņi un spēles.
Tikpat būtiska ir māsas atbalsta loma visai ģimenei, kura slimnīcā nereti atrodas savas dzīves smagākajā krīzē. Bet empātija ir trausls resurss. Redzēt bērnu ciešanas un piedzīvot vecāku izmisumu ir cilvēciski smagi. Rūpes par māsu emocionālo veselību ir tiešas rūpes par bērnu veselības aprūpes kvalitāti – nevar sagaidīt, ka šī kapacitāte atjaunosies pati no sevis bez mērķtiecīga atbalsta. Empātija ir viens no bērnu māsu nozīmīgākajiem resursiem, taču bez pienācīgas sistēmas atbalsta – supervīzijām un jēgpilnas, saudzējošas darba vides – šis resurss mēdz izsīkt.
Zināt datus, lai lemtu par pārmaiņām
Kāda ir saudzējoša darba vide? Ir būtiski skatīties uz pieejamo māsu resursu un to, kāda ir māsas un pacientu attiecība, proti, cik pacientus viena māsa savas maiņas laikā vienlaikus var aprūpēt, lai ne tikai kvalitatīvi un savlaicīgi veiktu nepieciešamās procedūras, bet arī izglītotu un atbalstītu pacientu un viņa ģimeni. Šis nebūt nav tikai Bērnu slimnīcas vai Latvijas jautājums – tas ir globāls veselības aprūpes jautājums. 2025. gada decembra publikācijā “Health at a Glance 2025 OECD Indicators” norādīts, ka māsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2023. gadā vidēji ir sasniedzis 9,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, bet, Latvijā – 4,2. Šie dati palīdz saprast, ar kādiem izaicinājumiem māsas saskaras ikdienā, kā arī uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir turpināt darbu pie ilgtspējīgas māsu ikdienas darba un slodžu plānošanas. Vai Bērnu slimnīcā (un arī citās) māsu resurss ļauj pievērsties visiem viņu darba aspektiem – invazīvu un neinvazīvu procedūru izpildei, pielietojot dažādas tehnoloģijas, pacientu izglītošanai un sagatavošanai manipulācijām, aprūpes darbību dokumentēšanai un sarunām, kas mazinātu pacienta satraukumu un bailes?
Bērnu slimnīcā plānojam nepieciešamo māsu skaitu katrā maiņā un katrā struktūrvienībā, izmantojot pacientu klasifikācijas sistēmas rīku. Svarīgi, lai šāda veida sistēma darbotos ne tikai vienas slimnīcas ietvaros, bet arī valstiskā mērogā. Šis ir viens no instrumentiem, kas uzskatāmi parāda māsas darba laikietilpību, palīdzot noteikt, cik pacientus vienlaikus māsa var aprūpēt, lai tas būtu droši abiem – pacientam un māsai. Izmantojot šo rīku un daloties ar datiem, kopīgiem spēkiem slimnīcas varētu parādīt veselības aprūpes politikas veidotājiem, cik lielā mērā mūsu veselības sistēmā māsas tiek noslogot as.
Māsu pieejamība valsts sektorā joprojām ir būtisks izaicinājums. Praksē redzam, ka daudzas māsas izvēlas strādāt 24 stundu maiņās, bieži vien tas notiek finansiālu vai loģistisku apsvērumu dēļ, nevis tāpēc, ka tā būtu optimāla darba organizācija. Ne visas māsas ir ar mieru strādāt 24 stundas, īpaši – jaunākās paaudzes māsas to atsakās darīt, un mēs atbalstām viņu lēmumu. Galvenokārt tādēļ, ka māsas darbs prasa koncentrēšanos neatkarīgi no tā, vai rit pirmā vai 24. darbadienas stunda. Taču daudzām māsām piekrist 24 stundu darbadienai liek finansiālais aspekts. Strādājot vienā medicīnas iestādē 24 stundu maiņās, ir vieglāk apvienot šo darbu ar darbu citā vietā. Vai arī – šādi ir iespējams izbraukāt uz darbu un mājām, ja dzīvesvieta un darbavieta nav vienā pilsētā.
Valstiskā līmeņa pārmaiņas prasa laiku un daudzpusēju dialogu, taču mēs aktīvi piedalāmies šajā procesā – nenogurstoši un dažādos veidos akcentējam māsu lomu veselības aprūpē, skaidrojam māsas darba dimensijas un tādējādi veicinām izpratni par to, kāds ir māsas darbs slimnīcā. Ilgtermiņā šādas pakāpeniskas pārmaiņas palīdz gan piesaistīt jaunus speciālistus, gan esošās māsas noturēt profesijā.
Kompetenču un atbildības palielināšana
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību”, tikai 37 % aptaujāto māsu norāda, ka profesija ir prestiža, līdz ar to varam pieņemt, ka 63% tā neuzskata, un tas norāda, ka profesijas sabiedriskā novērtējuma stiprināšanai vēl ir liels potenciāls un vajadzība. Savukārt pētījumā, kurā apkopoti dati par sabiedrības un māsu aptaujām deviņās Eiropas valstīs (Latvija nav šo valstu vidū), tiek norādīts, ka māsu izjustā profesionālā atzīšana kopumā ir zema (54 % norādīja drīzāk zema, 17 % – ļoti zema).
Māsa bērnu aprūpē ir patstāvīgs un neaizvietojams procesa virzītājs, kas pirmā pamana katras izmaiņas bērna veselības stāvoklī un pieņem kritiskus lēmumus vēl pirms ārsta ierašanās. Šī kompetence un atbildība ir augsta, bet zināšanu un prasmju pilnveide ir nebeidzams process. Bērnu slimnīcā māsas virza inovāciju ieviešanu aprūpē. Pirms trim gadiem aizsākām izmantot ultrasonogrāfiju asinsvadu izvērtējumā un katetru ievietošanā. Šobrīd šī metode māsu darbā jau ir ieviesta oficiāli, un tas ir būtisks solis māsu kompetenču attīstībā Latvijā.
Pagājušajā gadā Latvijā pirmo reizi tika izsludināta pieteikšanās paplašinātās kompetences māsas studiju programmai, un nākamgad varam sagaidīt pirmo paplašinātās kompetences māsu ienākšanu Latvijas veselības sistēmā. Tā ir iespēja māsas kompetenču atzīšanai un izmantošanai, kā arī māsas tiesību un atbildības zonu palielināšanai veselības aprūpes sistēmā. Tas būtiski mainīs līdzšinējo praksi, jo māsas spēs un būs tiesīgas pārņemt no ārstiem pacientu, kuriem nav nepieciešama komplicēta ārstēšana, ārstēšanas plāna izpildi.
Lai pārmaiņas, kas saistītas ar māsu kompetenču un atbildības zonas palielināšanu, iedzīvinātu praksē, būtiska loma ir darba devēja atvērtībai un gatavībai. Bērnu slimnīcā varam ar to lepoties. Tāpat Bērnu slimnīcā esam atvērti strādāt ar jaunu speciālistu piesaisti citā līmenī, par ko liecina Bērnu slimnīcas organizētās Karjeras dienas un kopīgi ar Bērnu slimnīcas fondu un Rietumu bankas dibināto Nākotnes Atbalsta fondu pirmo gadu ieviestās stipendijas māszinību programmas studentēm, kuras jau strādā Bērnu slimnīcā kā jaunākās māsas. Šīs aktivitātes sniedz iespēju gan studējošajām, gan jau pieredzējušām māsām ieraudzīt Bērnu slimnīcu kā mūsdienīgu, atbalstošu un profesionāli izaicinošu vietu. Tas ir skaidrs signāls, ka māsas šeit tiek gaidītas kā pilntiesīgi komandas spēlētāji.
Cieņa – abpusēja un kopīga atbildība
Katrs cilvēks, kuram nākas ārstēties slimnīcā, ir pelnījis, lai viņu aprūpē pilnībā koncentrējies, kompetents un empātisks profesionālis, kurš veselības aprūpes sistēmā jūtas novērtēts un saudzēts. Un no ikkatra sabiedrības locekļa māsas sagaida attieksmi, kas atbilst darba sarežģītībai. Tikai kopīgi mēs varam uzlabot māsu profesijas prestižu, kas palīdzētu piesaistīt ieinteresētus un azartiskus studentus māszinību programmās un jaunu speciālistu paaudzi slimnīcās.
Autore ir Bērnu slimnīcas klīniskā virsmāsa.
