Skolēna vērtējums kā zināšanu termometrs un iemesls sarunai

Ir sācies otrais mācību gada semestris, sekmju izrakstos parādās daudz un dažādu vērtējumu – ballēs, procentos, snieguma līmeņos (burti) un ieskaitīts/neieskaitīts. Dažādie vērtējuma veidi var radīt apmulsumu ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem, jo katra apzīmējuma nolūks un ietvertā ideja ir ļoti atšķirīga. Tas, protams, savā ziņā apgrūtina komunikāciju par bērna mācību rezultātiem, tomēr šos sekmju izrakstus var izmantot kā motivāciju sarunai starp vecākiem un bērnu, jo svarīgāk par pašu vērtējumu ir tā analīze. Tieši saruna ļauj labāk saprast, kāda rīcība jāturpina, jāmaina vai jāuzsāk.

Saruna ir svarīga, lai vērtējumam palīdzētu augt

Jaunā vērtējumu izlikšanas kārtība sākotnēji var likties haotiska. Ja agrāk sekmju izrakstos parādījās atzīmes un vidējais vērtējums, pēc kuriem uzreiz bija skaidrs – ir vai nav labi –, tad procenti, burti, ieskaitīts/neieskaitīts vērtējumi var radīt neskaidrības sajūtu, jo dati ir grūti nolasāmi. Taču nevajag no šiem vērtējumiem nobīties, jo patiesībā tie dod iespēju – proti, šādi sekmju izraksti motivē un veicina sarunu starp bērnu un vecākiem. Sarunāties var par to, kādēļ vērtējums ir tieši tāds, kas izdevies labi, kas ne visai veiksmīgi un ko varētu uzlabot.

Visbūtiskākais ir apskatīt visus rezultātus, kas parādās sekmju izrakstā. Identiski vērtējumi katram bērnam individuāli var nozīmēt atšķirīgas lietas. Piemēram, skolēns matemātikā ir sācis cītīgi strādāt, ir gājis uz konsultācijām, pildījis visus mājasdarbus, un saņemtais vērtējums  – 6 vai 7 – ir ilgi gaidītais progress. Savukārt tam pašam bērnam, piemēram, angļu valodā, ko viņš ļoti labi pārzina, pārbaudes darbā ir 6, jo viņš nav kārtīgi izlasījis uzdevuma noteikumus vai neuzmanības dēļ kādu uzdevumu vispār ir palaidis garām. Tātad viens un tas pats vērtējums dažādos mācību priekšmetos sniedz atšķirīgu informāciju, tādēļ sarunāšanās un katra vērtējuma analīze ir ļoti būtiska. Vērtējums ir labs termometrs, kas iedod pirmo signālu, taču, lai pieņemtu lēmumu par labāko turpmāko rīcību, ir jāizprot konteksts, un tas ir izdarāms tikai sarunājoties.

Par vērtējumu jārunā neatkarīgi no tā, vai tie visi ir 100% vai 30%, 10 vai 4 balles. Teicamas sekmes palīdz izprast darbības un rīcības, kas ir palīdzējušas šo vērtējumu sasniegt, un, iespējams, ir pārnesamas uz citām mācību jomām. Svarīgi ir apskatīt visus rezultātus un ieraudzīt tendences, kas atkārtojas, lietas, ar kurām jāstrādā, kā arī veiksmes faktorus, kas palīdz īstenot rezultātus, vai tieši pretēji – kas ir traucēkļi labāka vērtējuma iegūšanai.

Bērna sniegums nav iedzimts

Bērna sniegums ir atkarīgs no faktoriem, ko viņš var ietekmēt, proti, tas nav iedzimts. Lai vai cik izplatīts būtu pieņēmums, ka no bērna neiznāks matemātiķis, jo arī vecākiem matemātika nepadevās, tā nav patiesība. Ja mērķtiecīgi sāk analizēt katru vērtējumu, var pamanīt darbības, ko izmainot ir iespēja uzlabot bērna matemātikas vai citas jomas zināšanas. Nereti novērots, ka, piemēram, bērnam angļu valoda padodas labāk, jo ikdienā viņš skatās filmas un YouTube video, kā arī komunicē šajā valodā. Vācu valoda savukārt ikdienā netiek lietota, tāpēc arī skolā tā nepadodas tik labi.

Viena no lietām, ko jaunieši paši sāk pamanīt, kad iedziļinās vērtējumos – rezultātu pazemina kārtīgi neizlasīti uzdevuma nosacījumi. Tāpat vērtējumus var ietekmēt pat sēdvietas izvēle klasē – sēžot ar draugiem, nereti laiks tiek pavadīts sarunājoties, nevis koncentrējoties uzdotajam. Turpretī, nomainot sēdvietu, bērns vairāk klausās, iedziļinās un strādā. Izmaiņas redzamas arī tad, ja skolēns dodas uz konsultācijām vai cītīgi pilda mājasdarbus. Šādi analizējot savas ikdienas darbības un mācīšanās stilu, skolēns krietni var uzlabot savu sniegumu.

Vecāku atbalsts vienmēr ir ļoti nozīmīgs

Vecāki var būt liels palīgs un atbalsts, tādēļ svarīgi ieplānot laiku, lai saņemto sekmju izrakstu kopīgi pārrunātu un izanalizētu. Lai saruna būtu strukturēta un mērķtiecīga, ieteicams būtu izmantot jau gatavus jautājumus, kuros ieskatīties pirms šādas sarunas. Šī ir jauna pieredze gan bērniem, gan vecākiem, tādēļ lieliska iespēja mācīties to izprast kopā!

Jautājumi, kas palīdzēs veidot uz izaugsmi un sapratni vērstu sarunu

• Kā tu jūties, apskatot savus vērtējumus?
• Ko šie vērtējumi atklāj? Kas tev izdevās, kas – neizdevās? Varbūt zini, kādēļ?
• Par ko tu visvairāk lepojies, kas tev labi izdevās? (Arī tad, ja vērtējumi ir zemi, kaut kas noteikti ir izdevies, tādēļ to ir svarīgi pamanīt.)
• Kas šajā darbā likās viegli, kas – grūti?
• Ja tev šoreiz ir augstāks vērtējums nekā citās reizēs, kā tu domā, kādēļ tā, kas tev palīdzēja sasniegt vairāk?
• Ja tev šoreiz ir zemāks vērtējums nekā citās reizēs, kā tu domā, kādēļ tā?
• Ja tev ir kļūdas, vai saproti, kādēļ tās ir un ko tu varēji darīt citādāk?
• Ko tu darītu citādāk, ja būtu jāveic tieši tāds pats darbs vēlreiz?
• Vai ir kāds pārsteigums sekmju izrakstā?
• Ko šie vērtējumi tev nozīmē? Cik svarīgi tev tie šķiet un kāpēc?
• Kā tev šķiet, kuros mācību priekšmetos tev ir vajadzīga palīdzība?
• Kāds ir tavs mērķis nākamajai reizei?
• Kas tev citos mācību priekšmetos palīdz sasniegt augstāku vērtējumu? Vai šīs stratēģijas palīdzētu arī šajā mācību priekšmetā?

 

Autore ir izglītības uzņēmuma Lielvārds Kompetences centra vadītāja, resursu kopuma Izaugsmes žurnāls autore