atzīmes
- Viedoklis
- 30.05.2025.
No skolas sola līdz tiesai – studentiem noderīgas Senāta atziņas
Vai augstskolas diplomam obligāti jābūt papīra formā? Kādos gadījumos tiesā var apstrīdēt pārbaudes darba vērtējumu? Vai savstarpējā komunikācija starp pasniedzējiem un studentiem ir lieta, kuru jāvērtē tiesai? Šie ir daži no jautājumiem, kas nonākuši līdz Senāta Administratīvo lietu departamentam.
- Viedoklis
- 30.05.2025.
Diagnostikas darbi un mūžīgās bailes no sliktiem vērtējumiem
Mācību gada noslēgums tuvojas, un, visticamāk, daudzās ģimenēs jau norit pārrunas par šajā gadā paveikto un to, kādas atzīmes parādīsies liecībās.
- Viedoklis
- 16.10.2024.
Jaunā vērtēšanas sistēma sākumskolā – kas mainīsies?
Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem un pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3. klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3. klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem: S — sācis apgūt; T — turpina apgūt; A — apguvis; P — apguvis padziļināti, un, kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?
- Viedoklis
- 06.09.2024.
Vai atzīmes motivē mūsdienu skolēnus?
Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet nu jau sācies jaunais mācību gads. Daļai skolēnu tas sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?
- Viedoklis
- 02.02.2024.
Kamēr “velkam” skolēnus ar mācīšanās grūtībām, varam zaudēt talantīgos
Mācīšanās ir jāsāk ar mērķa izvirzīšanu: kāpēc un ko es kā skolotājs skolēnam gribu iemācīt? Pēc tam jāseko jautājumam – kā es zināšu, ko skolēns ir iemācījies?
- Viedoklis
- 29.12.2023.
Skolēns un atzīmes sākumskolā. Kā pilnveidota vērtēšana 1.–3. klasē
Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vērtība ir skolēna atzīmēm un reitingam klasē pašiem par sevi, nevis zināšanām un prasmēm. Šim priekšstatam līdz ar pilnveidotās vērtēšanas sistēmas ieviešanu visās Latvijas skolās sabiedrībā ir jāmainās, priekšplānā izvirzot to, ko skolēns ir apguvis un izpratis.
- Viedoklis
- 13.12.2023.
Atgriezeniskā saite mācību procesā – kritiskai domāšanai un vērtīgai vērtēšanai
- Viedoklis
- 17.12.2020.
Cipars uz pieres
- Viedoklis
- 28.05.2020.
Kāpēc ir nozīme tam, kā vērtējam sekmes?
- Viedoklis
- 01.03.2019.
Ērtās vērtēšanas čības
- Viedoklis
- 21.12.2023.
Vai ir vērts maksāt bērnam par labām atzīmēm?
Bērnam nevar būt ļoti spēcīga motivācija katru dienu iet uz skolu un apgūt jaunas prasmes – tas nav dabiski. Dabiski ir gribēt mācīties jaunas lietas, kas arī nav saistītas ar skolu, piemēram, izpildīt jaunus trikus ar velosipēdu vai noskatīties jaunu multfilmu. Tāpēc loģisks ir vecāku jautājums, kā bērnu motivēt mācīties. Vai nauda par labu atzīmi skolā ir labs motivēšanas veids?
- Viedoklis
- 13.12.2023.
Atgriezeniskā saite mācību procesā – kritiskai domāšanai un vērtīgai vērtēšanai
Mēs sūtām savus bērnus skolā, jo gribam sagatavot viņus reālajai dzīvei, attīstīt prasmes un iedot zināšanas, kas noderēs arī pēc skolas – gan augstskolā, gan vēlāk profesionālajā un ikdienas dzīvē. Gribam, lai bērni izaug par personībām, kas spēj izsvērti un pārdomāti izvērtēt informāciju, pieņemt lēmumus un saprātīgi rīkoties. Gribam, lai viņi prot domāt kritiski. Tāpēc skolotāju un vecāku uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā kritiskā domāšana, līdzatbildība, radošums, lietpratība un citas “pieaugušo dzīvē” svarīgas prasmes ir vērtīgākas par atzīmēm. Viens no šīs vides stūrakmeņiem ir efektīva skolēnu snieguma vērtēšana, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti.
- Viedoklis
- 07.02.2023.
Skolēna vērtējums kā zināšanu termometrs un iemesls sarunai
Ir sācies otrais mācību gada semestris, sekmju izrakstos parādās daudz un dažādu vērtējumu – ballēs, procentos, snieguma līmeņos (burti) un ieskaitīts/neieskaitīts. Dažādie vērtējuma veidi var radīt apmulsumu ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem, jo katra apzīmējuma nolūks un ietvertā ideja ir ļoti atšķirīga. Tas, protams, savā ziņā apgrūtina komunikāciju par bērna mācību rezultātiem, tomēr šos sekmju izrakstus var izmantot kā motivāciju sarunai starp vecākiem un bērnu, jo svarīgāk par pašu vērtējumu ir tā analīze. Tieši saruna ļauj labāk saprast, kāda rīcība jāturpina, jāmaina vai jāuzsāk.
- Viedoklis
- 17.12.2020.
Cipars uz pieres
Pašlaik, kad lielākā daļa skolēnu jau ir atslābuši, jo semestris gandrīz noslēdzies, man kā skolotājai radās pārdomas. Viens mācību semestris ir daudz vai maz, vai šajā laikā ir iespējams īstenot savus mērķus un potenciālu? Cik cilvēku, tik dažādu variantu, kā šis laiks aizritējis. Lai vieglāk saprastu, ko ar to domāju, minēšu piemēru. Septembris – skolēni skolā ierodas apņēmības pilni, nu tik būs! Lielākajai daļai pirmās nedēļas tiešām izdodas, var un pat māk uzvesties, prot un grib mācīties! Nav runas par tiem, kas mācību procesu uzskata par savu pienākumu un vienmēr attieksme paliek nemainīga. Tiešām, atceroties savus skolas gadus, arī augstskolā studējot un pēc tam darba attiecībās esot, viss ir ļoti līdzīgi – ikdiena sastāv no darba un nepārtrauktas mācīšanās. Lai rastos cilvēkā šī apņēmība, ir nepieciešams laiks, kas kaut ko maina, kas ļauj apstāties un padomāt.
- Viedoklis
- 28.05.2020.
Kāpēc ir nozīme tam, kā vērtējam sekmes?
Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm. Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.
- Viedoklis
- 01.03.2019.
Ērtās vērtēšanas čības
Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.
