Romāns Gagunovs. Publicitātes foto.
Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.
Parlamentāriešu lēmums ir raisījis plašu rezonansi sabiedrībā, kas vēl vairāk šķeļ mūsu sabiedrību un rada bažas ne vien par uzticības mazināšanos no mūsu draugiem un partneriem Eiropā, bet arī par sabiedrības polarizāciju un iekšējo stabilitāti valstī.
Vēlētāju aktivitāte Latvijā jau ilgstoši uzrāda lejupslīdošu tendenci, iedzīvotāju uzticēšanās politiķiem un politiskajām partijām ir zema, gadu pirms vēlēšanām politikā ienāk jaunas partijas un politiskās kustības, valdības stabilitāte ir uz jautājuma zīmes, populisti piedāvā vēlētājiem tīkamus, taču nepiepildāmus solījumus. Tas nav nekas pašsaprotams, un tas noteikti nav bijis vienmēr raksturīgs stāvoklis Latvijai. Tomēr esošā situācija ne tikai grauj uzticību politiskajai sistēmai, bet arī palielina risku, ka vēlēšanu rezultāti tiks ietekmēti nevis ar ideju konkurenci, bet ar skaļiem saukļiem, kuriem līdzi neseko reāli darbi, bet drīzāk pat kaitnieciskas darbības, kas šķeļ un polarizē sabiedrību. Vienlaikus iekšpolitisko situāciju var ietekmēt ārējie spēki, kuriem ir izdevīgi, ka sabiedrība tiek šķelta. Un pie šiem apstākļiem, visticamāk, sastapsimies ar aktīvu dezinformācijas kampaņu. Šādā situācijā politiskās drošības stiprināšana kļūst par vienu no Latvijas demokrātijas pamatuzdevumiem, kur līdzdatbildīgs ir katrs no mums.
Politiskā drošība kā demokrātijas pamats
Ko nozīmē politiskā drošība? Tas nav tikai jautājums par robežām un armiju, bet arī par to, vai sabiedrība tic savai valstij un ir gatava piedalīties tās veidošanā. Mūsdienās drošība tiek aplūkota tās visplašākajā nozīmē, jo pastāvošie draudi ir arī neredzami – tie izpaužas kā informatīvie uzbrukumi, dezinformācija un centieni sēt neuzticēšanos valstij. Runāt par politisko drošību nav tikai teorētiska diskusija, tas ir jautājums par Latvijas nākotni un mūsu spēju aizstāvēt savu valsti. Politiskā drošība ir komplekss valsts spēju un mehānismu kopums, kas nodrošina valstī politisko stabilitāti, demokrātijas ilgtspēju un aizsardzību pret dažādiem iekšējiem un ārējiem draudiem. Tā aptver valsts institūciju leģitimitāti, pārvaldes efektivitāti un sabiedrības uzticību valsts varas struktūrām. Tomēr šobrīd redzam, ka šī uzticība ir iedragāta. Tajā pašā laikā politiskā drošība kalpo kā būtisks instruments, kas palīdz demokrātiskām sabiedrībām ne tikai aizsargāt sevi no hibrīddraudiem un dezinformācijas, bet arī stiprināt savu noturību un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās. Latvijai tas ir īpaši aktuāli, jo pēdējos gados mēs arvien biežāk sastopamies ar izaicinājumiem, kas pārbauda mūsu demokrātijas noturību.
Sabiedrība nevar palikt malā – jāstiprina politisko līdzdalību
Lai arī notikušajā piketā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas piedalījās vairāk kā 5000 cilvēku, kā arī par Stambulas konvencijas denosēšanas apturēšanu savākti jau vairāk nekā 60 tūkstoši parakstu, kas parāda, ka cilvēki spēj mobilizēties un paust viedokli, sabiedrība joprojām diezgan kūtri piedalās valsts politiskajā dzīvē. Vēlētāju aktivitāte Latvijā jau ilgstoši uzrāda lejupslīdošu tendenci, ar katrām nākamajām vēlēšanām pieaug to balsstiesīgo pilsoņu skaits, kuri izvēlas palikt malā no politiskās līdzdalības. Šī samazinātā interese ir redzama visos līmeņos – Saeimas, pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā nav tikai sausa statistika, bet skaidrs signāls par sabiedrības atsvešināšanos no politiskajiem procesiem. Zema vēlētāju aktivitāte pakāpeniski var graut demokrātijas pamatus: tā mazina valsts politisko leģitimitāti, padara lēmumus mazāk pārstāvnieciskus un potenciāli veicina nestabilitāti, ko var izmantot, lai vājinātu mūsu nacionālo drošību.
Zema vēlētāju aktivitāte nav nekas pašsaprotams, un tā noteikti nav bijusi vienmēr raksturīga Latvijai. Ja raugāmies vēsturē, tad situācija nav vienmēr bijusi drūma. Augstākais pilsoņu līdzdalības līmenis bija 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā, kā arī 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā, kad pie vēlēšanu urnām devās vairāk nekā 80% balsstiesīgo. Tas parāda, ka sabiedrība spēj būt aktīva, ja izjūt ticību pārmaiņām un politikas nozīmei. Tāpēc jautājums nav tikai par vēlētāju skaitu, bet arī par uzticību politiskajām institūcijām un spēju radīt sajūtu, ka katra balss patiešām ir nozīmīga un var ietekmēt valsts nākotni. Sabiedrības aktivitāti iespējams atjaunot, ja politikā tiek atgriezta uzticība un skaidra pārliecība, ka vēlēšanas nav formāls pienākums.
Ne tikai līdzdalība vēlēšanās, bet arī dalība politiskajās partijās ir zema. Iedzīvotāju iesaiste partiju darbībā ir pamatā demokrātiskam lēmumu pieņemšanas procesam jebkurā valstī, arī Latvijā. Tomēr mūsu gadījumā redzam tendenci ar negatīvu iezīmi, ka cilvēki nelabprāt iestājas partijās, un Latvija izceļas ar zemiem partiju biedru rādītājiem. Tas nozīmē, ka politisko spēku bāze bieži ir šaura, bet partiju saknes sabiedrībā – vājas. Pagājušajā gadā publicētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījuma ("Trust Survey") rezultāti liecina, ka sabiedrība Latvijā vismazāk uzticas tieši politiskajām partijām, savukārt visvairāk – policijai.
Partiju sadrumstalotība ir viens no Latvijas politiskās vides izaicinājumiem
Neskatoties uz to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši vairāk kā 30 gadu, partiju sistēma joprojām ir sadrumstalota. Nesen kā dibināta vēl viena jauna partija, kā arī politiska kustība, un, domājams, pirms 15. Saeimas vēlēšanām piedzīvosim vēl kāda jaunu politisko spēku piedzimšanu, jo gandrīz katrās parlamenta vēlēšanās uz politiskās skatuves parādās jauni dalībnieki. 14. Saeimā šobrīd ir pārstāvētas 7 partijas un partiju apvienības, taču kopumā Latvijas politiskajā vidē pēc 2025. gada datiem darbojas vairāk nekā 50 politiskās partijas un partiju apvienības (reģionālā un nacionālā līmenī). Tomēr tikai viena no tām šobrīd pārsniedz 2000 biedru skaitu. Šis fakts iezīmē esošo situāciju un izaicinājumus, tas atspoguļo partiju sistēmas sadrumstalotību, vienlaikus norādot uz nepieciešamību pēc spēcīgas un ilgtspējīgas partiju sistēmas, kas spēj efektīvi pārstāvēt sabiedrības intereses un nostiprināt demokrātiju.
Politiskās partijas demokrātiskā sabiedrībā pilda būtisku lomu, tās apvieno un pārstāv iedzīvotāju intereses, piedalās valsts pārvaldībā, politikas veidošanā un īstenošanā. Partijas kalpo arī kā stabilizējošs faktors, kas palīdz stiprināt demokrātiskās vērtības un veicina sociālās kohēzijas attīstību. Taču Latvijas politisko vidi jau ilgstoši raksturo augsta sadrumstalotība un biežas partiju izmaiņas. Mazās partijas nereti cīnās ne tik daudz par ilgtspējīgu programmu īstenošanu, cik par izdzīvošanu un vēlētāju uzmanību nākamajās vēlēšanās. Šī fragmentācija, ko papildina zema sabiedrības uzticēšanās politikai, rada risku politiskajai drošībai. Jo vairāk sistēma šķiet nestabila un nepastāvīga, jo vieglāk to ietekmēt ar populistiskiem saukļiem vai ārējiem draudiem.
Populisma atdzimšana jeb vēlētājs katru reizi no jauna uzkāpj uz tiem pašiem grābekļiem
Partijām ar populistiskām programmām Latvijā dzīvotspēja ir relatīvi īsa. Politiskie spēki ar populistiskām programmām parasti izrāda zemu dzīvotspēju. Vienlaikus šobrīd redzam populisma pieaugumu. Šāda parādība bieži saistāma ar to, ka populisms balstās uz emocionālām un īstermiņa reakcijām, kas, lai gan sākotnēji piesaista plašu sabiedrības uzmanību un rada iespēju gūt augstus rezultātus vēlēšanās, nespēj piedāvāt ilgtermiņa risinājumus sabiedrības problēmām. Partijas, izmantojot populistisku retoriku, piemēram, pretnostata tautu un valdošo eliti, piedāvā vēlētājiem tīkamus, taču nepiepildāmus solījumus. Rezultātā šādi politiskie spēki bieži vien zaudē atbalstu, kad iedzīvotājiem kļūst skaidrs, ka partijas solījumi nav izpildāmi.
Populisma pieaugums un sabiedrības šķelšanās tendences, kas ir īpaši aktuāls izaicinājums šobrīd, apdraud ne tikai valsts politisko stabilitāti, bet arī tās spēju nodrošināt noturīgu politikas veidošanas un ieviešanas procesu ilgtermiņā. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ar skaļiem saukļiem sevi ir pieteikušas klaji populistiskas partijas, tomēr pieredze rāda, – cik ātri tās uzrodas un iegūst sabiedrības atbalstu, tikpat ātri tās pazūd, jo nespēj izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Gaidāmo 15. Saeimas vēlēšanu kontekstā mums katram ir svarīgi uzdot sev jautājumu, kādu Latviju gribam atstāt nākamajām paaudzēm. Mēs katrs esam atbildīgs par savu izvēli gaidāmajās vēlēšanās.
Saeimas vēlēšanas tuvojas straujāk, nekā mums šķiet
Nākamā gada oktobra pirmajā nedēļā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un plašajā pasaulē, lai vēlētu 15. Saeimu. Jau šobrīd redzam, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir uzsākusies netipiski agri un agresīvi. Vēlēšanas nav tikai politisko partiju cīņa, bet visas sabiedrības tests par spēju aizstāvēt demokrātiju. Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas un partiju sistēmas izveidošanas, Latvijā ir notikušas desmit parlamenta vēlēšanas. Liela daļa partiju, kas izveidojās neatkarības atgūšanas laikā līdz ar partiju sistēmas izveidi, ir beigušas savu pastāvēšanu vai transformējušās citos politiskajos spēkos. Pēdējās Saeimas vēlēšanās 2% balsu barjeru (lai iekļūtu parlamentā jāiegūst vismaz 5% barjeru) pārvarēja divpadsmit saraksti, kas ir par diviem vairāk nekā 13. Saeimas vēlēšanās un divas reizes vairāk nekā seši saraksti, kas barjeru pārvarēja 12. un 11. Saeimas vēlēšanās.
Jaunu partiju un partiju apvienību veidošanās bieži vien ir reakcija uz specifiskiem politiskiem vai sociāliem izaicinājumiem, taču tām nereti trūkst ilgtspējīgas struktūras un skaidras ideoloģijas, kas kavē to spēju nodrošināt stabilitāti ilgtermiņā. Tieši sociālpolitiskie jautājumi tiek izmantoti kā pamats jaunu kustību un partiju veidošanai, tomēr politiskie spēki, kas šauri fokusējas uz vienu problēmu, nespēj pastāvēt ilgākā laika periodā. Stabila un paredzama partiju sistēma ir viens no demokrātijas pamatiem, jo tā nodrošina sabiedrības interešu pārstāvību un politikas realizēšanu gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Ja partiju sistēma kļūst trausla, pieaug risks, ka to aizstās populistiski projekti vai īstermiņa veidojumi, kas nevis stiprina valsti, bet gan padara to ievainojamāku, tai skaitā grauj starptautisko reputāciju.
Kā katrs no mums var stiprināt politisko drošību
Mēs katrs esam daļa no mūsu valsts un esam atbildīgi par drošības stiprināšanu, tai skaitā politiskās drošības. Valsts un sabiedrības kopīga rīcība ir būtiska, lai mazinātu ārējo spēku negatīvo ietekmi uz Latvijas politisko vidi un veidotu drošu un stabilu demokrātijas attīstību. Ko mēs kā sabiedrība un valsts varam darīt, lai stiprinātu politisko drošību? Pirmkārt, veicināt pilsonisko līdzdalību, aktīvi paužot savu viedokli un līdzdarbojoties, piemēram, partijās vai nevalstiskajā sektorā. Otrkārt, izglītoties un izglītot vienam otru. Politiskās izglītības un pilsoniskās iesaistīšanās veicināšana ir būtisks instruments, lai stiprinātu sabiedrības līdzdalību demokrātiskajos procesos. Tas palīdz veidot informētu vēlētāju kopumu un mazināt uzticēšanos populistiskai retorikai. Neticēsim politiķiem, kuri priekšvēlēšanu laikā sola “nocelt zvaigznes no debesīm”! Treškārt, izdarīt savu pilsonisko pienākumu un nākamā gada Saeimas vēlēšanās veltīt pāris minūtes no savas dzīves, lai atdotu balsi par tām partijām, kuras mūsu acīs ir pelnījušas būt pārstāvētām parlamentā. Un, visbeidzot, celt apziņu, ka katrs no mums ir līdzatbildīgs, jo – mēs esam Latvija!
Autors ir RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, pētnieks un politikas zinātnes doktorants.