zināšanas
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2025.
No satura patērētāja par veidotāju
- Analīze
- 13.05.2025.
- Ilze Šķietniece
Ilūzija par zināšanām
- Viedoklis
- 05.06.2025.
Kurš ir atbildīgs par augstskolu absolventu konkurētspēju?
Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām. Tāpēc rodas jautājums – kādas pašlaik ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2025.
No satura patērētāja par veidotāju
Sociālajos medijos trūkst ekspertu balsu. Zinošu cilvēku no uzņēmējdarbības, valsts pārvaldes un akadēmiskās vides. Tā rezultātā diskusijas bieži ir virspusējas un seklas
- Viedoklis
- 30.05.2025.
Diagnostikas darbi un mūžīgās bailes no sliktiem vērtējumiem
Mācību gada noslēgums tuvojas, un, visticamāk, daudzās ģimenēs jau norit pārrunas par šajā gadā paveikto un to, kādas atzīmes parādīsies liecībās.
- Analīze
- 13.05.2025.
- Ilze Šķietniece
Ilūzija par zināšanām
Mākslīgā intelekta vilnis skolās triecas ar lielu jaudu. Vai vajag stāties tam pretī?
- Viedoklis
- 21.04.2025.
Lai kļūtu par nākotnes profesionāli, ar digitālajām prasmēm vien nepietiks
Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.
- Viedoklis
- 17.01.2025.
Kopēja sadarbība – ceļš uz universitāšu un industrijas straujāku attīstību
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
- Veiksme
- 15.01.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Attiecības ir lielākā dāvana
- Viedoklis
- 18.09.2024.
Kas rada konkurenci IT nozarē?
- Veiksme
- 15.01.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Attiecības ir lielākā dāvana
Ģimenes psiholoģijas centra Līna dibinātājas Vitas Kalniņas vaduguns ir strādāt tā, lai problēmas neveidojas, nevis pēc tam tās risināt
- Viedoklis
- 27.11.2024.
Kā Mākslīgā intelekta akts ietekmēs digitalizācijas tempus un izmaksas?
Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai. Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai.
- Viedoklis
- 29.10.2024.
Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?
Mākslīgais intelekts (MI) kā neaizstājams sabiedrotais pašlaik izpaužas visdažādākajās nozarēs – no automatizētiem darba procesiem līdz personalizētai izglītībai un finanšu pārvaldībai. Swedbank Finanšu institūta rīkotajā apmācību iniciatīvā Naudas diena, kas jau trešo gadu tiešsaistē tiek pārraidīta visās Latvijas skolās, šogad īpaši uzsvērts MI potenciāls mācību procesā.
- Viedoklis
- 18.09.2024.
Kas rada konkurenci IT nozarē?
Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
- Viedoklis
- 27.06.2024.
IT jomā ir plašas iespējas augt un attīstīties
Profesijas maiņa vai pāriešana no vienas nozares uz citu šodienas darba tirgū vairs nav retums. Reaģējot uz pārmaiņām, uzņēmumi īsteno dažādas apmācību programmas, lai ieinteresētu jaunus darbiniekus, papildus tam pieejami arī izglītības projekti speciālistu piesaistei. Iespēju ir daudz, un, kaut gan katrs jaunais sākums var likties biedējošs, es ticu, ka viss ir atkarīgs no katra personīgās vērtību sistēmas un pārliecības. Atliek tikai sev uzdot jautājumu: kas man sniedz gandarījumu? Kas es esmu šodien, un par ko vēlos kļūt rīt?
- Viedoklis
- 18.06.2024.
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
