zināšanas
- Analīze
- 08.09.2026.
- Marija Leskavniece
Vēlme vai vajadzība
- Viedoklis
- 08.09.2026.
Neredzams aktīvs
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2025.
No satura patērētāja par veidotāju
- Analīze
- 13.05.2025.
- Ilze Šķietniece
Ilūzija par zināšanām
- Analīze
- 08.09.2026.
- Marija Leskavniece
Vēlme vai vajadzība
Kas svarīgāk — vēlēšanās veidot biznesu vai zināšanas par naudu? Itālijas Bankas pētījumā analizēts, kā uzņēmēju finanšu pratība un motivācija saistīta ar biznesa sniegumu
- Viedoklis
- 08.09.2026.
Neredzams aktīvs
Informācijas šodien ir tik daudz, ka cilvēkiem nav nepieciešams vēl viens faktu avots. Viņiem vajag kādu, kurš palīdz saprast, ko no visa pieejamā uzskatīt par būtisku
- Viedoklis
- 05.06.2025.
Kurš ir atbildīgs par augstskolu absolventu konkurētspēju?
Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām. Tāpēc rodas jautājums – kādas pašlaik ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2025.
No satura patērētāja par veidotāju
Sociālajos medijos trūkst ekspertu balsu. Zinošu cilvēku no uzņēmējdarbības, valsts pārvaldes un akadēmiskās vides. Tā rezultātā diskusijas bieži ir virspusējas un seklas
- Viedoklis
- 30.05.2025.
Diagnostikas darbi un mūžīgās bailes no sliktiem vērtējumiem
Mācību gada noslēgums tuvojas, un, visticamāk, daudzās ģimenēs jau norit pārrunas par šajā gadā paveikto un to, kādas atzīmes parādīsies liecībās.
- Analīze
- 13.05.2025.
- Ilze Šķietniece
Ilūzija par zināšanām
Mākslīgā intelekta vilnis skolās triecas ar lielu jaudu. Vai vajag stāties tam pretī?
- Veiksme
- 15.01.2025.
- Alise Markāne
Attiecības ir lielākā dāvana
- Viedoklis
- 18.09.2024.
Kas rada konkurenci IT nozarē?
- Viedoklis
- 21.04.2025.
Lai kļūtu par nākotnes profesionāli, ar digitālajām prasmēm vien nepietiks
Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.
- Viedoklis
- 17.01.2025.
Kopēja sadarbība – ceļš uz universitāšu un industrijas straujāku attīstību
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
- Veiksme
- 15.01.2025.
- Alise Markāne
Attiecības ir lielākā dāvana
Ģimenes psiholoģijas centra Līna dibinātājas Vitas Kalniņas vaduguns ir strādāt tā, lai problēmas neveidojas, nevis pēc tam tās risināt
- Viedoklis
- 27.11.2024.
Kā Mākslīgā intelekta akts ietekmēs digitalizācijas tempus un izmaksas?
Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai. Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai.
- Viedoklis
- 29.10.2024.
Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?
Mākslīgais intelekts (MI) kā neaizstājams sabiedrotais pašlaik izpaužas visdažādākajās nozarēs – no automatizētiem darba procesiem līdz personalizētai izglītībai un finanšu pārvaldībai. Swedbank Finanšu institūta rīkotajā apmācību iniciatīvā Naudas diena, kas jau trešo gadu tiešsaistē tiek pārraidīta visās Latvijas skolās, šogad īpaši uzsvērts MI potenciāls mācību procesā.
- Viedoklis
- 18.09.2024.
Kas rada konkurenci IT nozarē?
Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
