Latvijas Universitātes (LU) studentu svētkos "Aristotelis". Foto - Ieva Leiniša, LETA.
To, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) piedāvātā alga būs smieklīga, es zināju. Humanitārās zinātnes augstskolā ir vajadzīgas, lai nesaceltu brēku sabiedrībā un paturētu vēsturisko universitātes statusu, bet faktiski nekad mūsdienu Latvijā nav bijušas pietiekami finansētas, jo nav likušās gana svarīgas eksakti orientētajā Latvijas zinātnes telpā un finansēšanas modelī. Zināju arī, ka birokrātija LU būs liela, jo tā taču ir mana Alma Mater un vecākus neizvēlas, reizēm tikai pēc tam visu mūžu iet pie psihoterapeita.
Vakar pēc Ir portālā publicētās LU HZF pasniedzēju viedokļu diskusijas lasīju komentārus. Acīs iekrita divi. Viens par to, ka augstkola, kas nes Latvijas vārdu, nedrīkst iznīdēt latvistikas studijas, jo cita starpā saņem arī dāsnus trimdas latviešu ziedojumus, kam latviskais mantojums un tā izpēte ir svarīgi. Bet otrs bija manāmi sašutis — ja reiz augstskolai finansiālā situācija ir tik spiedīga, protams, jāatsakās no humanitarajām zinātnēm, neba nu no fizikas. Šādi domā ļoti daudzi, es uzdrošinos apgalvot — arī LZP un LU vadība.
