latviešu valoda
- Veiksme
- 15.05.2025.
- Agnese Meiere
Mācīšanās jebkurā pasaules vietā
- Intervija
- 24.04.2025.
- Marija Leskavniece
Ko rakstniekam un tulkotājam Vilim Kasimam nozīmē piederība savai zemei
- Raksts
- 24.04.2025.
Sprostos dēta valoda
- Personība
- 03.04.2025.
- Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Kādā Krievijā gribētu atgriezties Čulpana Hamatova
- Veiksme
- 15.05.2025.
- Agnese Meiere
Mācīšanās jebkurā pasaules vietā
Portāls Uzdevumi.lv kļuvis par nozīmīgu palīgu mācībās ne tikai skolēniem, bet arī skolotāju darbā. Pašlaik uzņēmums ar privātskolotāju pakalpojumu tiešsaistē cenšas iekarot Indiju
- Intervija
- 24.04.2025.
- Marija Leskavniece
Ko rakstniekam un tulkotājam Vilim Kasimam nozīmē piederība savai zemei
Rakstnieks Vilis Kasims izdevis Svešuma grāmatu un Bābelīša krastos reflektē par piederību savai zemei un latviešu literārajai videi
- Analīze
- 17.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Jaunā norma? Privātskolotājs gandrīz pusei skolēnu
Gandrīz katra otrā ģimene Latvijā bērnam algo privātskolotāju. Vai tā ir jaunā norma?
- 1 no 2 miljoniem
- 03.04.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja
Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei
- Personība
- 03.04.2025.
- Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Kādā Krievijā gribētu atgriezties Čulpana Hamatova
Aktrise Čulpana Hamatova piektdien debitēs uz Dailes teātra skatuves izrādē Dzen savu arklu pār mirušo kauliem. Intervijā viņa stāsta par māju sajūtu, valodu un to, kāpēc spēlē teātri
- 1 no 2 miljoniem
- 19.03.2025.
Džošua Pērkinss, britu komiķis Latvijā
Džošua Pērkinss (30) ir Rīgā dzīvojošs britu komiķis, kurš piedalās arī komēdiju šovā Latvijas grābeklis un ir vienīgais dalībnieks, kurš uzstājas angļu valodā. Jokojot viņš visbiežāk runā par savu ārzemnieka pieredzi Latvijā un mūsu kultūras īpatnībām, kas viņu izbrīna. Šie joki patīk gan latviešiem, gan šeit dzīvojošajiem ārzemniekiem. Noder arī Igaunijā un Lietuvā, kurp viņš mēdz doties viesizrādēs. Latvijā Džošua nokļuvis pirms trīsarpus gadiem nejaušības pēc. Pandēmijas laikā meklēja angļu valodas skolotāja darbu, citur robežas bijušas slēgtas, bet šeit pavērusies iespēja atbraukt.
- Raksts
- 27.02.2025.
Citplanētieši nāk
Pagājušajā vasarā man bija iespēja nopirkt lētu eholoti laivai (tā ir ierīce, kas palīdz noteikt, vai vietā, kur makšķerēju, vispār ir zivis). Nenopirku. Makšķerēšana man ir līdzīga lasīšanai un rakstīšanai. Tā ir noslēpumaina un neatvieglota. Un tāpēc dzīva.
- Viedoklis
- 26.02.2025.
Ko īsti saprotam ar valsts valodas politiku un saziņu latviešu valodā?
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
- Viedoklis
- 26.02.2025.
Vai bailes atskaitīties tautai par nepaveikto?
Šā gada 19. februārī Saeimas Sarkanajā zālē notika Juridiskās komisijas un pieaicināto ekspertu sēde, kurā pirms trešā lasījuma skatīja arī Likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 803/Lp14). Tas ir svarīgs likumprojekts, kas Saeimā paredz ikgadējas valdības ministru atskaites un debates par latviešu valodas stāvokli Latvijā. To vēl savas prezidentūras laikā ierosināja Valsts prezidents Egils Levits vēstulē Saeimai. Kā zināms, Egils Levits 2021. gadā iedibināja Valsts valodas dienu, ko atzīmējam 15. oktobrī. Taču tikai tagad, ar krietnu novēlošanos, beidzot pavērts ceļš Valsts valodas dienas parlamentāro debašu ieviešanai, iestrādājot to Saeimas Kārtības rullī.
- Viedoklis
- 21.02.2025.
Dzimtās valodas dienā – apdraudēto valodu aizsardzība
Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.
- Viedoklis
- 07.02.2025.
Publisko vidi – tikai latviešu valodā
Janvārī apritēja deviņdesmitā gadskārta kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr.h.c. Kārlis Ulmanis. Pēc diviem gadiem to kopā ar 1936. gada 13. oktobra Likumu par lauku māju latviskošanu slavēja kā Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras laukā, jo iepriekš „iekārta ar lielāko uzmanību gādāja par visu minoritātu valodu neaizskaramību, atstādama latviešu kā valsts valodas tiesisko stāvokli novārtā, ko varēja pārliecināties kaut no izkārtnēm un ielu nosaukumiem[2]”.
