Izrādes horeogrāfes Elīnas Gediņas radītās dejas organiski izaug no situācijas un darbības, bet tajās nav nekāda sadzīviskuma. Publicitātes foto
Valmieras teātrī iestudētās Skroderdienas Silmačos ir likumsakarīgs, tomēr līdz galam neveikts solis
Par to, cik nepieciešams bijis režisora Elmāra Seņkova pirms jauniestudējuma paustais nodoms attīrīt Rūdolfa Blaumaņa populārāko lugu no laika un paaudžu veiktajiem uzslāņojumiem, pārliecinājos kādu sprīdi pēc pirmizrādes jūnija sākumā. Zāļu vakarā Latvijas Televīzija rādīja Indras Rogas režisētās Skroderdienas, kas, pārceltas no Nacionālā teātra skatuves uz Druvienu, izrādījās brīvdabas izrādes nosacījumu iznerrotas. Savukārt Jāņu dienas novakarē TV3 bija skatāms cits šīs lugas izstrādājums, paredzēts Jāņa Skaņa jubilejas svinēšanai dažādās Latvijas vietās. Tādu «teijātera spēlēšanu» ar acu bolīšanu, plašām žestēm un skaļu deklamāciju sen nebija nācies redzēt.
