Latviešu zinātniece Inta Gribonika (32) sasniegusi mērķi, par kuru daudzi kolēģi pasaulē tikai sapņo, — viņas pētījums publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā Nature, un par atklājumu interesi izrāda Bila Geitsa fonds. Atklājums slēpjas peļu austiņās un cilvēka ādā
Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.
Laiku pa laikam dzirdamas pārdomas, vai šis ļoti dinamiskais un pārmaiņu pilnais laiks nemazina motivāciju iegūt augstāko izglītību un jo īpaši – augstāko izglītības pakāpi – doktora grādu? Protams, katra cilvēka motivācija, sākot studijas, var būt pilnīgi atšķirīga, un katra no tām ir pareiza. Tāpat ir ar doktorantūras studijām – vienam tā ir vienīgā iespēja izkāpt no savas komforta zonas, citam – pilnīgi skaidri definēts uzdevums, piemēram, izpētīt, kā uzņēmumā sekmīgāk ieviest kādu jaunu produktu.
Valsts policija pagājušajā nedēļā sāka kriminālprocesu par iespējamu seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā. LTV raidījums Kultūršoks 8. martā informēja par septiņu akadēmijas studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
To, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) piedāvātā alga būs smieklīga, es zināju. Humanitārās zinātnes augstskolā ir vajadzīgas, lai nesaceltu brēku sabiedrībā un paturētu vēsturisko universitātes statusu, bet faktiski nekad mūsdienu Latvijā nav bijušas pietiekami finansētas, jo nav likušās gana svarīgas eksakti orientētajā Latvijas zinātnes telpā un finansēšanas modelī. Zināju arī, ka birokrātija LU būs liela, jo tā taču ir mana Alma Mater un vecākus neizvēlas, reizēm tikai pēc tam visu mūžu iet pie psihoterapeita.
Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas docētāji atskatās uz pagājušo gadu un spriež, kā turpināt darbu humanitāro zinātņu jomā, ja augstākajai izglītībai un zinātniekiem šajā laukā ir ļoti vājš gan valsts, gan augstskolas vadības atbalsts. Jautājumu loku sarunā apspriež docente latviešu sinhroniskajā valodniecībā Inta Urbanoviča, asociētā profesore vispārīgajā valodniecībā Ilze Lokmane, profesors salīdzināmajā literatūrā, Latvistikas bakalauru studiju programmas direktors Ojārs Lāms, profesore latviešu literatūras vēsturē, akadēmiķe Māra Grudule, profesore latviešu literatūras vēsturē, Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa. Diskusija tapusi sadarbībā ar žurnālu Domuzīme.
Neilgi pirms adventes laika iznāca režisora un operatora Andreja Verhoustinska filma Runcis par dzejnieku Reini Runci, kurš paralīzes dēļ vada savu dzīvi uz gultas. Pietuvošanās smagiem cilvēkstāstiem režisoram ļāvusi ieraudzīt dzīves gaišo pusi
Nesen Latvijas Univeristāte (LU) izpelnījās kritiku par tenūrprofesoru vakanču izsludināšanu, kur pieteikumu sagatavošanai bija atvēlēta viena nedēļa. Noteikti šis nebija labākais LU lēmums. Tomēr no Latvijas jauno zinātnieku skatpunkta izteiktāka problēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība konkursu organizēt profesoru līmenī.
Tartu Universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis spēlē kosmosa izpētes lielajā laukumā un skaidro, kāpēc Latvijas universitātes sāk zaudēt starptautiskajā augstskolu spēlē
Piektajā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā “Zinātne Latvijai”, kas noritēja tieši pirms Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolā jūlija beigās notika daudz diskusiju par izcilību zinātnē, universitāšu reitingiem un finansējumu. Abos pasākumos formulētas vairākas atziņas par mājasdarbiem, kuri zinātniekiem, zinātnisko institūciju vadītājiem, politikas veidotājiem un industrijas pārstāvjiem būtu jāizdara,lai sasniegtu sen solītos mērķus Latvijas konkurētspējas stiprināšanā.
Kā panākt, lai iespējami vairāk šogad uzņemto studentu arī pabeigtu mācības un Latvijas augstskolas pietuvotos pasaules labāko universitāšu topam, Ir jautā Jānim Paideram no Izglītības ministrijas
Komponists Krists Auznieks audiovizuālajai performancei Klusums krīt, kas izskanēs Cēsu festivālā, radījis mūziku — veltījumu 200 Cēsu ebrejiem, kurus nogalināja 1941. gadā nacistiskās okupācijas laikā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
