Gatis Krūmiņš. Foto - Kristīne Madjare
Par spīti grūtībām ar padomju laika statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts no 1920.gada. Žurnālā Ir projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem.
Vēsturnieka Krūmiņa vadībā pētnieku komanda no Vidzemes Augstskolas, Norvēģijas Ekonomikas augstskolas, Viļņas Universitātes un Tartu Universitātes aprēķinājuši Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu salīdzināmās cenās, sākot no 1920.gada. Projekts bija apjomīgs - no Eiropas grantiem tika piesaistīts miljons eiro, tā rezultātā radītais apjomīgais datu masīvs būs pieejams visiem interesentiem interaktīvā datubāzē.
Intervijā Ir Krūmiņš stāsta, ka viņam personīgi pētījumā bijis svarīgi saprast PSRS okupācijas periodu, nodarītos zaudējumus un neiegūto iekšzemes kopproduktu, tātad kavēto attīstību. Dati rāda, ka Latvijā attīstība iesprūda jau ap 1975.gadu, un augstākais punkts bija 1986.gads, stāsta pētnieks. Pēc tam viss iet uz leju. No 1975.gada Latvijā IKP reālais pieaugums uz iedzīvotāju bija 0,1% gadā. "Tas nav nekas, viss stāvēja uz vietas," saka Krūmiņš.
Krūmiņš arī teic, ka Lietuva sāka attīstīties straujāk pēc finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā, tad mēs sākam palikt trešajā vietā no Baltijas valstīm. Nu jau Lietuva apsteigusi arī igauņus. "Par šo posmu mums būtu jāuzņemas sava atbildība, nevaram vairs atsaukties uz PSRS," secina pētnieks.
Krūmiņš kā zinātnes cilvēks uzsver arī, ka 90.gados Latvijā nereformēja izglītību, it īpaši augstāko izglītību, un priecājas, ka Latvijas Universitātē beidzot ievēlēts rektors, kura vārda nav čekas maisos. "Es pieņemu, ka 90.gados mēs mēģinājām izlīgt ar iepriekšējo nomenklatūru, atstājām pārāk daudz cilvēku dažādos vadošos amatos," viņš secina.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
