Par spīti visām grūtībām ar padomju statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts, sākot no 1920. gada. Projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem
Jau kopš 90. gadiem esam uzdevuši sev jautājumu — kāpēc ekonomiskajā attīstībā atpaliekam no igauņiem? Pēdējos gados nācies jautājumu papildināt — kāpēc atpaliekam arī no lietuviešiem? Atbilžu versijas ir dažādas, taču līdz šim trūcis uzticamas informācijas par Baltijas valstu tautsaimniecības attīstību ilgākā laika periodā, kas ļautu pēdējo gadu notikumus ielikt plašākā kontekstā. Nav arī bijis iespējams ticami salīdzināt Baltijas pieredzi ar pārējo Eiropu, jo gan starpkaru gadu, gan jo īpaši padomju laika un pirmo atjaunotās neatkarības gadu statistika pamatīgi jāapstrādā, lai iegūtu ar mūsdienām salīdzināmus datus.
Tagad šis darbs ir izdarīts. Vēsturnieka Gata Krūmiņa vadībā pētnieku komanda no Vidzemes Augstskolas, Norvēģijas Ekonomikas augstskolas, Viļņas Universitātes un Tartu Universitātes aprēķinājuši Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu salīdzināmās cenās, sākot no 1920. gada. Projekts bija apjomīgs — no Eiropas Ekonomikas zonas grantiem tika piesaistīts miljons eiro, un tā rezultātā radītais apjomīgais datu masīvs būs pieejams visiem interesentiem interaktīvā datubāzē.
Pirms pētījuma rezultātu oficiālās publiskošanas 11. aprīlī Ir devās pie Gata Krūmiņa, lai uzzinātu vairāk par pētījumu un tā galvenajiem secinājumiem.
Politikā un medijos iekšzemes kopprodukta salīdzinājumu pārsvarā uztver kā sacensību — kuram lielāks? Vai tā bija šī projekta motivācija?
Protams, tas ir svarīgi, bet mums kā zinātniekiem galvenā šķita problēma, ka Eiropā visur tas ir izdarīts, ir kopējā bilde par pēdējiem simt gadiem, bet mēs bijām kā baltais plankums. Laikam vēl tikai Slovākija to nav izdarījusi. Protams, tas nav nekur bijušajā PSRS, bet Norvēģijā šādi dati ir jau par pēdējiem divsimt gadiem. Es teiktu, ka tā ir daļa no nācijas pašcieņas. Ekonomiskās vēstures publikācijas salīdzina valstis. Ja par tevi nav informācijas, paliec ārpusē. Jau kādus 20—30 gadus dažādas grupas vai indivīdi mēģinājuši to attīstīt, bet tas ir ļoti sarežģīti. Mūsu gadījumā arī tāpēc, ka ir okupācijas periods ar pavisam citu ekonomikas modeli. Bija milzīgas šaubas, vai to vispār var izdarīt. Šur tur starptautiski kaut kādās datubāzēs kaut kas parādījās, ir tāds Maddison projekts Groningenas Universitātē, viņu ambīcijas ir aprēķināt IKP visā pasaulē pa valstīm kopš Kristus dzimšanas. Mums likās, ka par Baltiju tur dati ir diezgan šķērsām. Man personīgi vēl bija svarīgi saprast PSRS okupācijas periodu, nodarītos zaudējumus un neiegūto iekšzemes kopproduktu, tātad kavēto attīstību. Bet nevar runāt par kavēto, ja nav aprēķināts, kāds bija reālais IKP.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.