Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību. Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.
No krāpniecības draudiem nav pasargāts neviens
Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.
Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, liela loma ir sabiedrības finanšu pratībai. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma datiem[1] Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir nedaudz zem vidējā OECD dalībvalstu līmeņa. Starp lielākajiem klupšanas akmeņiem ir sliktāka izpratne par ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veidošanu, turklāt latvieši biežāk iekrīt finanšu krāpnieku lamatās. Diemžēl daļa sabiedrības vēl joprojām tic, ka nekad nekļūs par šādu noziegumu upuriem, taču, saņemot krāpnieka zvanu, šī pārliecība ātri vien mēdz sabrukt. Pateicoties mākslīgā intelekta attīstībai, tuvinieka zvana atdarināšana vairs neprasa piepūli, un tas nozīmē, ka izvairīties no krāpniecības draudiem ir teju neiespējami. Jo ātrāk attīstās noziegumu apkarošanas un sabiedrības informēšanas rīki, jo ātrāk tiek pilnveidotas arī krāpnieku izmantotās metodes. Finanšu noziegumu apkarošana ir nebeidzama cīņa, un mēs nevaram precīzi paredzēt, ar kādām krāpniecības metodēm nāksies saskarties nākotnē.
Neraugoties uz krāpniecības draudu mainīgo raksturu, sabiedrības izglītošanai būtu jāpievērš lielāka vērība. Manā pieredzē viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt izpratni par finanšu noziegumiem, ir dalīšanās pieredzē ar tiešsaistes blogu starpniecību. Lasot par reāliem krāpniecības gadījumiem, ar kuriem saskārušies līdzcilvēki, daudz labāk var izprast draudu klātesamību ikdienā un apgūt dažādus noderīgus drošības padomus, piemēram, ka nevienu paroli uz lapiņas vairs nevajadzētu rakstīt. Savukārt jebkuram uzņēmumam, kas vēlas sevi pasargāt no finanšu krāpniecības draudiem, jāiegulda laiks un resursi darbinieku apmācībās par finanšu pratību. Ir būtiski skaidrot, kā rīkoties, saskaroties ar pirmajām nozieguma pazīmēm, un aicināt par šādiem gadījumiem uzreiz informēt darba devēju. Viena neuzmanības dēļ atvērta hipersaite var nozīmēt ne tikai finansiālos, bet arī datu zaudējumus, nelabvēļiem ļaujot piekļūt sensitīvai un uzņēmuma darbībai nozīmīgai informācijai.
Vienota nozare efektīvākai krāpniecības apkarošanai
Diemžēl Latvijā aizvien ir arī ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, un visu uzreiz apkarot nav iespējams, taču viens no priekšnoteikumiem cīņai ar ēnu ekonomiku un finanšu krāpniecību ir finanšu institūciju aprīkošana ar inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem. Šajā jomā šogad esam spēruši būtisku soli – janvārī Datu valsts inspekcija Salv izsniegusi pirmo slēgtā kopīgā klienta izpētes (KYC) rīka licenci. Ar licencētā rīka palīdzību bankas un citas finanšu institūcijas varēs veikt pilnvērtīgāku finanšu darījumu uzraudzību, tādējādi ilgtermiņā palīdzot mazināt krāpniecības nodarīto kaitējumu gan sabiedrības drošībai, gan tautsaimniecībai.
Iegūtā licence arīdzan veicinās efektīvāku sadarbību starp regulēto finanšu iestāžu darbiniekiem, ļaujot rūpīgāk pārbaudīt klientu sniegto datu patiesumu un ātrāk identificēt paaugstināta riska situācijas, piemēram, naudas atmazgāšanas vai citu finanšu noziegumu pazīmes. Kā liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati, pērn novērsti par 64% vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā 2022. gadā, turklāt sadarbībā ar Valsts policiju izdevies novērst investīciju krāpniecības gadījumus, kas naudas izteiksmē mērāmi 5,3 miljonu eiro vērtībā[2]. Tas vēlreiz pierāda, ka cīņā ar finanšu krāpniekiem ir nepieciešama vienota un sakārtota nozare, kā arī cieša sadarbība ar ikvienu no iesaistītajām pusēm, meklējot arvien jaunus paņēmienus noziegumu izskaušanai.
Autors ir Salv Latvijas filiāles vadītājs
[1] Plašāk par pētījumu: International Gateway for Financial Education - Organisation for Economic Co-operation and Development (oecd.org)
