kiberuzbrukumi
- Viedoklis
- 01.05.2025.
Kiberuzbrukumi ikdienā – jaunā norma
- Viedoklis
- 30.04.2025.
ES Austrumu pierobežas reģionu stiprināšana
- Radars
- 29.01.2025.
Radars pasaulē
- Viedoklis
- 09.01.2025.
Kiberdrošība sākas ar zināšanām
- Viedoklis
- 27.06.2025.
Vai gudrās mājas atver durvis kiberuzbrucējiem?
Viedās ierīces kļūst par neatņemamu mūsdienu mājsaimniecību sastāvdaļu, piedāvājot attālinātu vadību, automatizāciju un citas priekšrocības, ko nodrošina pieslēgums internetam.
- Viedoklis
- 01.05.2025.
Kiberuzbrukumi ikdienā – jaunā norma
Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču tagad kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.
- Viedoklis
- 30.04.2025.
ES Austrumu pierobežas reģionu stiprināšana
Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju.
- Radars
- 29.01.2025.
Radars pasaulē
Atverot militāros kontrolpunktus, Izraēlas armijas atļāva desmitiem tūkstošu palestīniešu atgriezties savā dzīvesvietā Gazas ziemeļdaļā, jo to paredz pamiera līgums ar Hamās. Izraēla sestdien atbrīvoja 200 tās cietumos esošos palestīniešus, Hamās — četras Izraēlas ķīlnieces. No 33 atbrīvojamo sarakstā iekļautajiem Izraēlas ķīlniekiem astoņi ir miruši, informējusi Hamās.
- Viedoklis
- 09.01.2025.
Kiberdrošība sākas ar zināšanām
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
- Viedoklis
- 09.12.2024.
Maksājumu krāpniecība skārusi trešdaļu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
- Redaktores sleja
- 03.11.2024.
- Marija Leskavniece
Drošībā
- Analīze
- 03.11.2024.
- Ieva Jakone
Radošie ļaundari
- Intervija
- 03.11.2024.
- Marija Leskavniece
Draudi no iekšpuses
- Radars
- 23.10.2024.
Radars Latvijā
- Intervija
- 28.08.2024.
Tā darīja jau vecvectēvs
- Radars
- 28.08.2024.
Radars Latvijā
- Redaktores sleja
- 03.11.2024.
- Marija Leskavniece
Drošībā
Sievai nav kaifa par to, ka esmu inovators, godīgi atzīst programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Raivis Dejus. Tāpēc ģimenē atraduši kompromisu — hibrīdauto. Lai viens var pētīt uzlādes tīklu mudžekļus, priecāties par ietaupījumu un iespēju dzīvot zaļāk. Bet otrs vienmēr droši nokļūtu galā.
- Analīze
- 03.11.2024.
- Ieva Jakone
Radošie ļaundari
Kādas shēmas izmanto krāpnieki, lai izmānītu iedzīvotāju naudu
- Intervija
- 03.11.2024.
- Marija Leskavniece
Draudi no iekšpuses
Biznesa digitālās un finanšu drošības pamatu pamats ir zinoši darbinieki, uzskata Māris Gaugers un stāsta, pret kuriem akmeņiem uzņēmēji nereti paklūp
- Radars
- 23.10.2024.
Radars Latvijā
Rīgas dome atbalstīja Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu. Nolemts demontēt arī rakstnieku Andreja Upīša (attēlā) un Sudrabu Edžus pieminekļus. De Tolli pieminekli atdos tā dāvinātājam uzņēmējam Gombergam, Sudrabu Edžus monumentu pārvietos uz rakstnieka atdusas vietu Raiņa kapos, bet Andreja Upīša pieminekli iecerēts pārzāģēt uz pusēm un pēc tam atkal uzstādīt pilsētvidē, pastāstīja idejas autors tēlnieks un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle (Par).
- Intervija
- 28.08.2024.
Tā darīja jau vecvectēvs
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta saņem Valstiskuma balvu un stāsta par labdarības tradīcijām un izaicinājumiem, būvējot spēcīgo zīmolu
- Radars
- 28.08.2024.
Radars Latvijā
No septembra visās vidusskolās būs obligāta valsts aizsardzības mācība. Sociālās zinības un vēsturi turpmāk mācīs atsevišķi, informēja Izglītības ministrija. Jaunajā mācību gadā skolām jānodrošina arī iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Mainīsies skolēnu vērtēšanas kārtība un nebūs iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus. Pieaugs prasības valsts pārbaudes darbiem mācību gada beigās — pamatskolas līmenī būs jāiegūst vismaz 15%, bet vidusskolas līmenī — 20%.
