OECD
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Cilvēktiesību aizskārumi un to novēršana finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēdē
- Viedoklis
- 27.05.2025.
Mūsdienās skolēniem ir jāuzņemas atbildība par savu mācīšanos
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir uzsvērusi, ka skolēnu atbildība par savu mācīšanos ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina mācību sasniegumus.
- Viedoklis
- 25.04.2025.
Kā uzticības trūkums politikas veidotājiem ietekmē sabiedrības laimes izjūtu?
Ikgadējā ANO ziņojumā par pasaules laimi (World Happiness Report) Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51. vietu, Igaunija – no 34. uz 39. vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16. vietu. Eksperti skaidro, ka sabiedrībās, kur valda rūpes un solidaritāte, kā arī uzticēšanās valdībai un politikas veidotājiem, laimes indekss ir vienmērīgs un augstāks.
- Viedoklis
- 20.01.2025.
Pārspīlēta digitalizācija var negatīvi ietekmēt izglītības rezultātus
Domājot par izglītības kvalitāti Latvijā, Somija nereti tiek piesaukta kā labās prakses piemērs, kam sekot un līdzināties, tomēr OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka, piemēram, matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 13. vietā, bet Latvija — 14. vietā.
- Viedoklis
- 16.01.2025.
IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
- Viedoklis
- 30.12.2024.
Kā sabiedrība sākam apzināties, ka mācīšanās mūža garumā ir norma
Patlaban Latvijā ir ļoti plašas izglītības ieguves iespējas mūža garumā – līdztekus augstskolu un universitāšu piedāvājumam, ir iespēja apgūt dažādus kursus, seminārus, programmas un mācības gan klātienē, gan tiešsaistē. Papildus tam ir arī starptautiskais piedāvājums, kas bagātina izvēles iespējas.
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Cilvēktiesību aizskārumi un to novēršana finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēdē
ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi) paredz, ka jebkuram uzņēmumam ir jāievēro cilvēktiesības. Tas prasa ieviest un īstenot tādas politikas, procesus un praksi, kas ļautu novērst un mazināt uzņēmuma negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Minētais attiecas arī uz finanšu nozares uzņēmumiem, piemēram, bankām, pensiju fondiem un aktīvu pārvaldītājiem. ANO Pamatprincipu gaidas tiek pārņemtas arī ES regulējumā.
- Viedoklis
- 23.08.2024.
Ticiet - pedagogi ir gatavi jaunām idejām!
- Viedoklis
- 19.08.2024.
Skolās ir aizvien mazāk koru – vai nākotnē spēsim piepildīt Mežaparka estrādi?
- Viedoklis
- 13.05.2024.
Progresīvas izmaiņas nodokļu politikā
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Vai publisko personu līdzdalības kritēriji kapitālsabiedrībās kavē Latvijas attīstību?
- Viedoklis
- 23.08.2024.
Ticiet - pedagogi ir gatavi jaunām idejām!
Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes. Kon
- Viedoklis
- 21.08.2024.
Kā padarīt lasīšanu par piedzīvojumu, nevis pārdzīvojumu?
Augusts ir ne tikai noslēdzošais vasaras mēnesis, bet arī laiks, kad vecāki un pedagogi sāk domāt par jauno mācību gadu. Viens no tematiem, kas bijis aktuāls iepriekšējos mācību gados un būs dienaskārtībā arī šogad, ir bērnu un jauniešu lasītprasme, tai skaitā spēja izprast lasīto tekstu. Lasītprasme ir jautājums, kas jārisina jau pirmsskolā un sākumskolā, liekot spēcīgus pamatus turpmākajam mācību procesam. Dažādi starptautiski pētījumi liecina, ka skolēnu sniegums lasīšanā samazinās, taču problēmai ir risinājumi – pedagogu un vecāku sadarbība, mācību līdzekļu pieejamība, kvalitāte un atbilstība laikmeta aktualitātēm u.c.
- Viedoklis
- 19.08.2024.
Skolās ir aizvien mazāk koru – vai nākotnē spēsim piepildīt Mežaparka estrādi?
Latvijā ir ļoti talantīgi un radoši bērni un jaunieši – to apliecina ne tikai panākumi mūzikā un mākslā, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA dati, kas liecina – skolēnu radošuma ziņā Latvija ar 92% sniegumu ir viena no līderēm pasaulē, apsteidzot pat Somiju, Dāniju, Kanādu u.c. Mūsu jaunieši plūc laurus starptautiskās olimpiādēs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm, sekmējot Latvijas vārda atpazīstamību visā pasaulē. Tomēr šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi. Ja šobrīd nemainīsim attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolām, arī mūziku, un nesniegsim nepieciešamo atbalstu pedagogiem, pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem. Radošumā apsteidzam So
- Viedoklis
- 23.07.2024.
Radoša domāšana ir nozīmīga ne tikai mākslās, bet arī STEM
Sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi, vai skolās vajadzētu vērtēt mākslas un mūzikas priekšmetus, aizmirstot, ka vērtēšana ir atgriezeniskās saites sniegšana, lai palīdzētu skolēniem iemācīties vairāk, nevis tikai atzīmes izlikšana. Vienlaikus vērojama tendence, ka starptautiski arī STEM jomas aizvien vairāk tiek sasaistītas ar mākslas priekšmetiem, parādās jauna abreviatūra STEAM (science, technology, engineering, art and math – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, mākslas un matemātika). Tā atspoguļo ļoti svarīgo sinerģiju starp dabaszinātnēm un radošo domāšanu.
- Viedoklis
- 13.05.2024.
Progresīvas izmaiņas nodokļu politikā
Ienākumu nevienlīdzības mazināšana Latvijā ilgstoši ir bijis politisks lozungs bez seguma. Turpretī valdībā, kurā strādā Progresīvie, šis mērķis ir cieši saistīts ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā. Kā iespējams palielināt ienākumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas?
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Vai publisko personu līdzdalības kritēriji kapitālsabiedrībās kavē Latvijas attīstību?
Informatīvajā telpā bieži izskan ziņas par Latvijas lēno ekonomisko attīstību salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, it īpaši Lietuvu un Igauniju. Šajos apstākļos, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir kritiski svarīgi nodrošināt investīciju plūsmu valstiski svarīgākajās nozarēs, radīt jaunas, inovatīvas preces un pakalpojumus, kā arī ieguldīt resursus zinātnes veicināšanā. Vieni no vērienīgākajiem tirgus spēlētājiem, kas sekmē ārkārtīgi būtisku lomu Latvijas kopējā ekonomiskajā attīstības līmenī, ir valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības. Tomēr jau vairāk nekā astoņus gadus Latvijas normatīvais regulējums būtiski ierobežo šo tirgus spēlētāju iespējas nodarboties ar komercdarbību.
