Tehnoloģijas maina finanšu sektoru – bankas no tradicionālām finanšu iestādēm kļūst par moderniem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums. Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.
Finansējuma pieejamība ir būtiska veselīgai tautsaimniecībai. Tā ļauj efektīvi novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēmu veido dažādi cieši saistīti spēlētāji, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos un izaugsmi, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt noturīgākiem, kapitāla tirgi ir būtiski, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.
Privātpersonu kreditēšanas tirgus Eiropā ir sadrumstalots. Šīs daudzšķautņainās problēmas pamatā ir kultūras faktori, regulatīvi šķēršļi un ekonomiski iemesli.
Lai arī sarunas par jaunām nodokļu iniciatīvām nevienā brīdī nav rimušas, tomēr nupat tās uzņem jaunu sparu. Mēs saprotam priekšlikuma galveno mērķi – veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, bet to nevarēs sasniegt, ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei.
Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai. Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
