Ilustrācija — Bayu Dirgantara/Vectweezy
Attieksme pret pensiju nav saistīta tik daudz ar matemātikas vai finanšu zināšanām, cik ar to, kā darbojas cilvēka uztvere un domāšana
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izvēlamies nedomāt par nākotnes pensiju: tā šķiet tāla, nesasniedzama, pat nereāla, saka psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Kristīne Millere. «Mūsu smadzenes evolūcijas gaitā ir attīstījušās tā, lai reaģētu uz tūlītējiem draudiem vai tuvākajiem ieguvumiem.» Tieši tāpēc pensija lielākajai daļai cilvēku šķiet ļoti attāls notikums.
Strausa politika
Ja cilvēkam ir 30 vai 40 gadu, vecumdienas var šķist gandrīz kā abstrakts jēdziens, kas emocionāli nav saistīts ar viņa šodienas dzīvi un vajadzībām. «Psiholoģijā šo parādību dēvē par tagadnes prioritātes efektu,» skaidro Millere. Daudz augstāk novērtējam ieguvumus šodien nekā ieguvumus nākotnē. Tāpēc tūlītēju vajadzību apmierināšana, piemēram, jauns telefons, ceļojums vai dzīvokļa remonts, šķiet daudz svarīgāka par ieguldījumu nākotnes pensijā.
