Drošībā

Sievai nav kaifa par to, ka esmu inovators, godīgi atzīst programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Raivis Dejus. Tāpēc ģimenē atraduši kompromisu — hibrīdauto. Lai viens var pētīt uzlādes tīklu mudžekļus, priecāties par ietaupījumu un iespēju dzīvot zaļāk. Bet otrs vienmēr droši nokļūtu galā.

Radošie ļaundari

Kādas shēmas izmanto krāpnieki, lai izmānītu iedzīvotāju naudu

Krāpšanas gadījumi Baltijā: cietušie zaudē vidēji 3000 eiro

Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.

Mākslīgais intelekts – krāpnieku bieds, sabiedrotais vai abi reizē?

Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.

VIDEO: Finanšu krāpnieku lamatas

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2023  Foto - 

Šķiltavas speciālizlaidums: Finanšu krāpnieku lamatas