Šķūnīša siena Maskavas forštatē. Foto - Evija Trifanova, LETA
Pašlaik daudz tiek runāts par dažādiem uzlabojumiem izglītības sistēmā. Bet varbūt, domājot par jaunu metožu ieviešanu, vispirms vajadzētu atslogot skolēnus no nekvalitatīvu zināšanu apguves.
Ir prieks, ka izaugušas paaudzes, kurām nav bijis obligāti jārunā krieviski, tomēr šī valoda, tāpat kā iepriekš, spēj mums atkal ieriebt – šoreiz tiem skolēniem, kas līdz skolai nav ar slāvu mēli saskārušies.
Sākot mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, zināšanu līmenis ir stipri nevienmērīgs - klasēs ir daļa skolēnu, kuriem radi vai draugi ir krievi – tie vismaz zina, kā valoda izklausās. Lielākajai daļai bērnu tā ir īsta ķīniešu ābece – sveši burti un izruna. Skolotāja runā tikai krieviski, kas, protams, ir pareizi, bet pārsvarā ar tiem, kas kaut ko saprot. Pārējie neko nesaprot, jo latviskās mazpilsētās un lauku rajonos nevienu krievu sadzīvē nav satikuši un multenes krieviski nav skatījušies.
Man šķiet, ka pašlaik skolās krievu valoda joprojām netiek uzskatīta par svešvalodu, bet tāpat kā agrāk – par visiem pamatos zināmu valodu. Bet laiki mainījušies - pamatos tagad visi zina angļu valodu, kuru ikdienā lieto internetā.
Pēc programmas skolēniem ļoti ātri jāsāk krieviski runāt un rakstīt, bet tas nav iespējams, ja ir tikai divas mācību stundas nedēļā un klasē vairāk par 20 skolēniem. Mācot svešvalodu, parasti mācāmos sadala grupās – iesācēji, zinātāji (lai zinošajiem nav jāgarlaikojas, kamēr iesācēji burto). Nevar prasīt garus teikumus no skolēna, kas joprojām vārdus spēj tikai izboksterēt. Tagadējiem vecāko klašu bērniem mācīšanos ļoti apgrūtināja arī kovids, kad daudzas mācību stundas nenotika vai skolotājas izvēlējās nevakcinēties. Bet mācību plānus tas nekādi nav ietekmējis, atkārtošana vai patiesā zināšanu līmeņa noskaidrošana nenotiek, un nezināšanas bedre kļūst ar katru gadu dziļāka. Nav skaidrs, vai skolotāji izliekas, ka viss kārtībā, vai tiešām nesaprot?
Es neesmu pedagogs, bet redzu, ka manu mazbērnu labā atzīme krievu valodā ir pilnīgs blefs - nedaudz viņi spēj palasīt, bet lielāko daļu no garajiem tekstiem nesaprot. Kā tad tiek pie atzīmes? Protams, ka ar tulkotāju telefonā. Bet es priecājos, ka manējiem ir atsaucīga skolotāja, kas izdomā veidus, kā uzrakstīt pieklājīgus pārbaudes darbus, lai sliktā atzīme krievu valodā nebojā viņu labo vidējo atzīmi. Es pati ļoti labi zinu krievu valodu, gribētu palīdzēt, bet nezinu, no kā lai sāk. Kā skaidrot teikumu, kurā vārdiem ir dzimtes, galotnes, locījumi, ja nav pamatzināšanu? Ir grāmata, kuru nelieto, bet izmanto nokopētas lapas, pēc kurām grūti saprast, kas ir mācīts, kas nav. Var jau būt, ka tā ir modernā mācīšanas metode, kuru neesmu apguvusi.
Nolēmu par šo jautājumu parunāt ar skolas direktori, domāju, varbūt viņa nezina. Izrādījās, ka arī viņas pašas bērniem krievu valodas atzīme vienmēr bojājusi izcilo vidējo atzīmi. Un nelīdzējis arī privātskolotājs. Jo valodu nevar ātri iemācīties, iepriekš apgūto jāatkārto bieži un regulāri. Bet vai ir ticams, ka mūsdienu pārslogotajam skolēnam tam pietiek laika? Arī ar motivāciju pašlaik pavisam slikti, jo arī bērni zina par karu un to, ka drīz krievu valodu nemācīs vispār. Nelīdz argumenti, ka krievi pie mums ir un tik drīz nepazudīs, un labāk ir saprast, ko viņi runā.
Beigās nervozi ir gan skolēni, jo pat gribēdami nespēj iemācīties, gan skolotāji, jo nepietiek laika iemācīt. Rodas jautājums, kam vajadzīgas šīs stundas, kas nedod pietiekamas zināšanas?
Pašlaik skolēniem normālas svešvalodas zināšanas ir tikai angļu valodā. To parāda eksāmenu rezultāti (dažiem skolēniem ir pat labākas atzīmes nekā latviešu valodā!). Bet citu svešvalodu apguve arī iepriekš ir bijusi tikai ķeksīša līmenī (tās pašas 2 stundas nedēļā). To es varu apgalvot, jo manas meitas mācījās labā humanitārā vidusskolā Rīgā, kur ļoti labi apguva angļu valodu, slikti - krievu, un ļoti slikti trešo valodu (vienai tā bija zviedru, otrai – franču).
Jautājumi, kas man lika rakstīt šīs pārdomas:
Vai tas ir pedagoģiski pareizi, ka skolotāji izliekas, ka ar nepietiekamu stundu skaitu spēj iemācīt svešvalodu?
Vai tas ir pedagoģiski pareizi, ka skolēni cer dabūt atzīmi bez zināšanām?
Varbūt otro, trešo svešvalodu vajag mācīt fakultatīvi vai tikai interesentiem, bez atzīmes, kura var sabojāt vidējo atzīmi, stājoties citā mācību iestādē?
Varbūt var nolemt nepieskaitīt krievu valodas atzīmi, rēķinot vidējo, lai nebojātu nervus skolēniem, kas jau ir pietiekami cietuši attālināto mācību laikā?
Saprotams, ka palielināt stundu skaitu vai dalīt grupās nav iespējams, jo skolēni jau tagad ir pārslogoti. Vienīgais risinājums svešvalodu mācīšanai, kas man ienāca prātā, ir video stunda, ko skolēns mājās varētu noskatīties iepriekš, izpildīt vingrinājumus, un tad stundā skolotājam būtu laiks vairāk parunāt.
Mani mazbērni mācās 7. un 9. klasē, informācija pārsvarā ir no viņiem un vēl dažiem skolēniem. Bet pieņemu, ka citur varētu būt līdzīgi.
Autore ir žurnāla Ir lasītāja
