Šķūnīša siena Maskavas forštatē. Foto - Evija Trifanova, LETA
Pašlaik daudz tiek runāts par dažādiem uzlabojumiem izglītības sistēmā. Bet varbūt, domājot par jaunu metožu ieviešanu, vispirms vajadzētu atslogot skolēnus no nekvalitatīvu zināšanu apguves.
Ir prieks, ka izaugušas paaudzes, kurām nav bijis obligāti jārunā krieviski, tomēr šī valoda, tāpat kā iepriekš, spēj mums atkal ieriebt – šoreiz tiem skolēniem, kas līdz skolai nav ar slāvu mēli saskārušies.
Sākot mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, zināšanu līmenis ir stipri nevienmērīgs - klasēs ir daļa skolēnu, kuriem radi vai draugi ir krievi – tie vismaz zina, kā valoda izklausās. Lielākajai daļai bērnu tā ir īsta ķīniešu ābece – sveši burti un izruna. Skolotāja runā tikai krieviski, kas, protams, ir pareizi, bet pārsvarā ar tiem, kas kaut ko saprot. Pārējie neko nesaprot, jo latviskās mazpilsētās un lauku rajonos nevienu krievu sadzīvē nav satikuši un multenes krieviski nav skatījušies.
