Pazīstamākais ODIS dalībnieks Arnis Mednis ar jauno skaņuplati. Publicitātes foto
Pirmo reizi platē izdotas 80. gados populārās grupas ODIS agrīnās dziesmas
Ja man būtu jānosauc visu laiku labākā latviešu popdziesma, ilgi nedomājot, atbildētu — grupas ODIS dziesma Hei, mazā. Jā, apzinos, tas varbūt nav profesionāla muzikologa vērtējums, šāds secinājums balstās manās emocijās un bērnības atmiņās. Kā šodien atceros Ziedoņdārzu pie 6. vidusskolas, kur bieži starpbrīžos vai pēc stundām, sēžot ar klasesbiedriem uz soliņa, skaļi dungojām šo melodiju («Hei, mazā, kāpēc tu neatver logu. Hei! Nesaki nē»).
Un tomēr. Palūkosimies tagad objektīvi.
Ir 80. gadu vidus, pelēkie un drūmie padomju gadi, kaut kur jau attāli iezīmējas perestroikas kontūras, taču kopumā dzīvojam aiz dzelzs priekškara un tikai sapņojam par krāsainajos ārzemju katalogos redzētajiem kapitālisma brīnumiem — no stilīga apģērba līdz kvalitatīvai sadzīves un audio tehnikai. Un te uzrodas grupa, kas nespēlē skarbo Liepājas roku, nedzied Paula melodijas, nav arī pārāk dziļā underground, bet eleganti, arī tehniski profesionāli adaptē aktuālo amerikāņu elektro/džezfanka, britu sophisti-pop* skaņu Latvijā, precīzāk, Ogresgalā — grupas pirmsākumi meklējami Ogres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas telpās. Tāpēc arī nosaukums — ODIS.
