Vēsture kā mācību priekšmets skolā daudziem no mums asociējas ar plašiem tekstiem un dažādiem faktiem vai gadskaitļiem, kas bija jāzina no galvas. Tomēr vēsturi var apgūt arī daudz saistošākā un interaktīvā veidā. Īpaši pamatskolā ir svarīgi, lai mācību stundās vēsture atdzīvotos, tāpēc nepieciešami aizvien jauni veidi, kā piesaistīt skolēnu uzmanību, rosināt interesi par vēsturi un palīdzēt iegaumēt lietas, notikumus un personības. Vēsturi var mācīties, “sarunājoties” ar vēsturiskiem personāžiem, spēlējot spēles un risinot burtu šifrus, kā arī skenējot grāmatā ietvertos kvadrātkodus (QR Code), kas aizved uz ārējiem resursiem un attiecīgo tēmu atklāj interesantos video vai virtuālās ekskursijas.
Augusts ir ne tikai noslēdzošais vasaras mēnesis, bet arī laiks, kad vecāki un pedagogi sāk domāt par jauno mācību gadu. Viens no tematiem, kas bijis aktuāls iepriekšējos mācību gados un būs dienaskārtībā arī šogad, ir bērnu un jauniešu lasītprasme, tai skaitā spēja izprast lasīto tekstu. Lasītprasme ir jautājums, kas jārisina jau pirmsskolā un sākumskolā, liekot spēcīgus pamatus turpmākajam mācību procesam. Dažādi starptautiski pētījumi liecina, ka skolēnu sniegums lasīšanā samazinās, taču problēmai ir risinājumi – pedagogu un vecāku sadarbība, mācību līdzekļu pieejamība, kvalitāte un atbilstība laikmeta aktualitātēm u.c.
Šā gada 9. klases centralizētajā eksāmenā matemātikā vidējais vērtējums bija tikai 43,2%, kas ir zemāks rezultāts nekā iepriekšējā mācību gadā. Turpretim Valsts izglītības satura centra (VISC) provizoriskie rezultāti liecina, ka vidusskolēnu vidējais vērtējums optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā ir 34%.
Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Šogad, gatavojoties jau 18. Čē Čē Čempionātam, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c. Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.
Pašlaik daudz tiek runāts par dažādiem uzlabojumiem izglītības sistēmā. Bet varbūt, domājot par jaunu metožu ieviešanu, vispirms vajadzētu atslogot skolēnus no nekvalitatīvu zināšanu apguves.
Bērnam nevar būt ļoti spēcīga motivācija katru dienu iet uz skolu un apgūt jaunas prasmes – tas nav dabiski. Dabiski ir gribēt mācīties jaunas lietas, kas arī nav saistītas ar skolu, piemēram, izpildīt jaunus trikus ar velosipēdu vai noskatīties jaunu multfilmu. Tāpēc loģisks ir vecāku jautājums, kā bērnu motivēt mācīties. Vai nauda par labu atzīmi skolā ir labs motivēšanas veids?
Mēs sūtām savus bērnus skolā, jo gribam sagatavot viņus reālajai dzīvei, attīstīt prasmes un iedot zināšanas, kas noderēs arī pēc skolas – gan augstskolā, gan vēlāk profesionālajā un ikdienas dzīvē. Gribam, lai bērni izaug par personībām, kas spēj izsvērti un pārdomāti izvērtēt informāciju, pieņemt lēmumus un saprātīgi rīkoties. Gribam, lai viņi prot domāt kritiski. Tāpēc skolotāju un vecāku uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā kritiskā domāšana, līdzatbildība, radošums, lietpratība un citas “pieaugušo dzīvē” svarīgas prasmes ir vērtīgākas par atzīmēm. Viens no šīs vides stūrakmeņiem ir efektīva skolēnu snieguma vērtēšana, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti.
Tehnoloģiju uzplaukums ir mainījis veidu, kā iegūstam informāciju, it īpaši tas attiecināms uz bērniem. Viņi arvien vairāk laika pavada ar digitālajām ierīcēm, aizraujoties ar spēlēm vai skatoties video. Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 rezultāti raisa bažas, jo skolēnu lasītprasmes vidējie rezultāti ir pazeminājušies, turklāt ir būtiski pasliktinājusies attieksme pret lasīšanu. Galvenais izaicinājums ir izpratnes trūkums par lasīto. Lai uzlabotu situāciju, svarīga ir ne tikai pirmsskolas un skolas loma, bet arī vecāku iesaiste. Būtiskākais – radīt izpratni, ka lasīšana ir ne tikai izglītības, bet arī izklaides avots.
Lai gan skolās stundas nenotiek, par skolēnu sekmēm drūmas
Kancelejas preces, higiēnas piederumi, nauda klases telpas iekārtošanai un tamlīdzīgi… Tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi daļa vecāku pievērš uzmanību tam, ka mācību piederumu iegāde un naudas līdzekļu vākšana nereti tiek virzīta ar tā dēvētās vecāku padomes lēmumu. Tiesībsargs skaidro, cik pamatota ir šāda kārtība. Līdz šim izpētē saņemtas vairāk nekā 1200 ziņas.
Obligātā pirmsskolas izglītība Vācijā tiek uzsākta piecu gadu vecumā. Līdz tam vecāki var brīvprātīgi izvēlēties, no kāda vecuma bērnam sākt pirmsskolas gaitas. Lai gan vecāku maksājums par pirmsskolu var būtiski atšķirties atkarībā no reģiona, vecāku ienākumiem un pirmsskolas veida, lielākā daļa bērnu apmeklē pirmsskolu jau krietni pirms obligātā vecuma, turklāt arī agrīna pirmsskola ir izplatīta prakse.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
