krievu valoda
- Radars
- 22.05.2025.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 13.01.2025.
Likuma grozījumi apdraud gan pacienta drošību, gan medicīnas personāla ētisku rīcību
- Aktuāli
- 08.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Valodu zini?
- Intervija
- 13.11.2024.
- Māra Miķelsone
Pelni jārušina, lai būtu liesma
- Viedoklis
- 21.02.2025.
Dzimtās valodas dienā – apdraudēto valodu aizsardzība
Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.
- Viedoklis
- 13.01.2025.
Likuma grozījumi apdraud gan pacienta drošību, gan medicīnas personāla ētisku rīcību
Pērn pieņemti grozījumi Pacientu tiesību likumā attiecās uz pacientiem medicīniskajās iestādēs, kuri nepārvalda valsts valodu, bet kur medicīniskais personāls nepārvalda pacienta valodu – tas lielāko tiesu attiecināts uz krievu valodu. Grozījumi paredz - ja pacientam būtu nepieciešama tulkošana valsts valodā, nodrošināt tulkošanu ar kaimiņa, radinieka, drauga, Google translate vai mākslīgā intelekta palīdzību. Ja lieto tulka pakalpojumus, tos apmaksā pats pacients.
- Aktuāli
- 08.12.2024.
- Ilze Šķietniece
Valodu zini?
Darbiniekiem vairs nevar prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien tam nav īpaša pamatojuma
- Intervija
- 18.11.2024.
- Māra Miķelsone
Īvāns: Pelni jārušina, lai būtu liesma
Dainis Īvāns mainījis tēlu, nodomāju, kad viņš, melnu bereti galvā, ienāk redakcijā. Izrādās, no beretes viņš vairs nešķiroties, kopš nācies iejusties dzejnieka Knuta Skujenieka tekstā un arī galvsegā, kad piedalījās pēc savas mazmeitas Paulīnas un dzejnieka vēstuļu sarakstes veidotā muzikālā izrādē
- Intervija
- 13.11.2024.
- Māra Miķelsone
Pelni jārušina, lai būtu liesma
Dainis Īvāns stāsta, kā strādājis pie filmas Zeme, kas dzied scenārija, mudina pārvarēt latviešu mazvērtības kompleksu un neļaut krievu kultūrai uz mums šaut tanku vietā
- Raksts
- 24.10.2024.
Valsts valoda Ukrainā
- Radars
- 18.09.2024.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Lojalitātes atvaļinājums
- Personība
- 05.06.2024.
- Laura Dumbere
Miers un neirastēnija
- Viedoklis
- 30.10.2024.
Krāpšanas gadījumi Baltijā: cietušie zaudē vidēji 3000 eiro
Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
- Radars
- 18.09.2024.
Radars Latvijā
Lai kā ārsti vairāk nekā nedēļu pūlējās glābt, Bērnu slimnīcā nomiris četrus gadus vecais puisēns no Vidzemes reģiona, kurš bija saslimis ar difteriju. Neviens no saslimušās ģimenes četriem bērniem nebija vakcinēts. Latvijā no 2007. līdz 2023. gadam reģistrēti 122 difterijas gadījumi, 10 saslimušie miruši.
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Lojalitātes atvaļinājums
Rīgas domes pirmajā sēdē pēc atvaļinājumiem par vadītāju bērnudārzam Dzirnaviņas iecelta Marianna Jode, kas vēl nesen bija Lašor valdes locekle. Lašor ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
- Personība
- 05.06.2024.
- Laura Dumbere
Miers un neirastēnija
Aktieris Šamils Hamatovs (39) pameta Krieviju, sākoties tās iebrukumam Ukrainā. Latvijā viņš atradis jaunas mājas sev un ģimenei un kļuvis par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jauno premjeru
- Viedoklis
- 04.06.2024.
Mediju politiku neveido priekšvēlēšanu solījumi
Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot - atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
