Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona zemessargu mācības 12. janvārī, apgūstot prasmes izdzīvošanai vēsos laika apstākļos. Foto — Aizsardzības ministrija
Budžetā šogad aizsardzībai atvēlēta rekordliela summa — 2,1 miljards eiro. Kādās militārās spējās plānots ieguldīt, un kā tās stiprinās mūsu drošību?
Krievijas agresija Ukrainā un Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, kas atnesusi nenoteiktību un bīstamas pārmaiņas ierastajā pasaules kārtībā, liek Eiropai kļūt militāri spēcīgākai. Pērn Hāgas samitā NATO dalībvalstis vienojās tuvākajā desmitgadē būtiski kāpināt aizsardzības finansējumu — līdz 5% no IKP. Latvija šo mērķi plāno sasniegt jau nākamgad. Esam jau tuvu — šogad valsts aizsardzības budžets sasniedz 2,1 miljardu eiro jeb 4,91% no IKP. Vēl pirms pieciem gadiem summa bija gandrīz trīsreiz mazāka.
Finansējuma pieaugums šogad ir ļoti būtisks — par 624 miljoniem eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 366 miljonus veido aizņēmums no SAFE, Eiropas Drošības rīcības fonda. Pavisam no šī Eiropas Savienības radītā fonda Latvija līdz 2030. gadam varēs aizņemties 3,49 miljardus eiro, lai ieguldītu kritisko aizsardzības spēju trūkuma mazināšanā. «Nav tā, ka mums iedeva papildu finansējumu un mēs tagad sāksim finansēt pilnīgi jaunas lietas,» skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš. Šis aizdevums ļauj ātrāk īstenot jau izstrādātos plānus.
«Labs sākums,» saka militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš, atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku kapteinis. Tomēr viņš atgādina, ka militārās spējas tiks reāli uzaudzētas tad, kad iepirkumi būs pabeigti, pasūtītās ieroču sistēmas piegādātas, personāls apmācīts un sistēmas stāsies kaujas dežūrā. «Tad es teikšu — jā, paspējām. Šobrīd tie ir tikai cipari.»
0 / 0
Foto: TODO : REWORK
Pagrieziena punkts
Šogad 1,14 miljardi eiro jeb 53% no aizsardzības budžeta līdzekļiem novirzīti bruņoto spēku kaujas spējām — vajadzībām, kas nepieciešamas, lai kara gadījumā pārciestu pirmo uzbrukuma vilni un apturētu pretinieku. Personāla izdevumi veido 21% no kopējā apjoma, uzturēšanas izdevumi — 17%, bet infrastruktūrā ieguldīsim 6%. Finansējuma pieaugums tieši kaujas spējām ir iespaidīgs — vēl 2023. gadā no kopējā aizsardzības budžeta kaujas spēju attīstībai novirzīja tikai trešo daļu jeb 366 miljonus.
Vērdiņa ieskatā pagrieziena punkts bija NATO samits Viļņā 2023. gadā, kur gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā alianses līderi paziņoja par jaunu reģionālās aizsardzības plānu ieviešanu, tajā skaitā Baltijā. Plānos uzsvars likts uz ciešāku sabiedroto spēku organizēšanu reģionos uz vietas, skaidri paredzot, kuri spēki kādā scenārijā ko un kur dara, lai uzbrukuma gadījumā reaģētu maksimāli īsā laikā.
«Domāju, ka NATO līmeņa štābos attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību tika izanalizēts, kas mums ir, konstatēti akūtie trūkumi un uzdots šos trūkumus, kā minimums, mazināt,» Vērdiņš saka. Turklāt ģeopolitiskā situācija liek pārlikt prioritāšu secību: «Nevis mums vajag to vai šo, bet tieši uz kuru brīdi to vajag.»
«Tas pats attiecas uz valsts aizsardzības dienestu, kas pēkšņi mums parādījās,» Vērdiņš ir pārliecināts. Militārā analītiķa ieskatā NATO līmenī tika pateikts: draugi mīļie, ar mobilizācijas rezervi ir galīgi švaki, un šī problēma ir jāatrisina. Vērdiņš notiekošo vērtē pozitīvi — naudas tēriņi liecina, kā sāk īstenoties NATO izstrādātais Baltijas valstu aizsardzības plāns.
No kaujas spējām šogad lielākais finansējums piešķirts 84 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD iegādei — 303 miljoni eiro. Ar tām paredzēts apgādāt divus Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes bataljonus. Par akūti nepieciešamo kaujas mašīnu iegādi 760 miljonus vērtie līgumi ar Spānijas uzņēmumu GDELS-Santa Bárbara Sistemas noslēgti jau pērn, un pirmās piegādes solītas šā gada otrajā pusē. «Protams, šis ir plats solis uz priekšu,» vērtē Vērdiņš. Tomēr līdz pilnai laimei vēl esot tālu. «Kājnieku brigādē vien ir trīs bataljoni, bet tur ir vēl visādas atbalsta vienības, kurām vajag, ja mēs runājam tikai par priekšējo līniju — manevru bataljoniem, kas reāli karo. Lai nokomplektētu šo brigādi, mums vajadzētu vēl trīsreiz pa 42.»
Slāņveida pretgaisa aizsardzībai — gaisa telpas novērošanas radaru, tuvas un vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei — atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Šīs spējas bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns sauc par «nemainīgi galveno prioritāti», un to stiprināšanai valdība jau ceturto gadu pēc kārtas piešķir papildus 200 miljonus eiro.
Jau šogad gaidāmas pirmās vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, par kuru iegādi Latvija 600 miljonus eiro vērto līgumu ar Vācijas uzņēmumu Diehl Defence noslēdza 2023. gada rudenī. Sistēmas spēj iznīcināt ienaidnieka gaisa kuģus un dronus 40 kilometru rādiusā un līdz 20 kilometru augstumā.
Par papildu tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu RBS 70 NG piegādi aptuveni 200 miljonu eiro apmērā līgums pērn noslēgts ar Zviedrijas uzņēmumu Saab Dynamics AB. Arī šis uzņēmums pirmās piegādes sola šogad. Ar šīm sistēmām iespējams notriekt ne tikai dronus, bet arī lielus zemu lidojošus mērķus, piemēram, helikopterus un kaujas lidmašīnas deviņu kilometru rādiusā.
Gandrīz 182 miljoni eiro budžetā atvēlēti lielkalibra munīcijai, bruņojumam un ekipējumam. Ministrija atklāj, ka vairāk kā pusi no finansējuma izmantos munīcijas iegādei, bet drošības apsvērumu dēļ detalizētāk neskaidro.
Vēl krietna summa — nepilni 159 miljoni eiro — novirzīta mīnmetējiem, pašgājējriteņu artilērijai un tālas darbības raķešu sistēmām. Papildus jau 2023. gadā noslēgtajam līgumam ar ASV par tālas darbības artilērijas raķešu sistēmu HIMARS un augstas precizitātes raķešu ATACMS iegādi būtisks pienesums netiešās uguns atbalsta spējas stiprināšanā ir nupat janvārī valdības pieņemtais lēmums atbalstīt līguma slēgšanu ar Zviedrijas valdību par 18 Archer 8x8 riteņu artilērijas sistēmu piegādi. Līdz piegādei abas valstis veidos kopēju 6x6 vienību, lai varētu aizvadīt kopējas mācības. Savukārt pirmās HIMARS piegādes plānotas nākamgad.
Nākamgad Latvija saņems arī krasta aizsardzības raķetes Naval Strike Missile, par kuru iegādi 105 miljonu ASV dolāru vērto līgumu ar ASV noslēdzām 2023. gadā.
Milzīgs būvdarbu apjoms
Militāro bāzu un poligonu infrastruktūras attīstībai šogad atvēlēti 135 miljoni eiro. Lielākā daļa no finansējuma — nepilni 39 miljoni — piešķirti valsts aizsardzības dienesta infrastruktūras izbūvei Ādažu, Lielvārdes, Alūksnes, Lūznavas, Sēlijas, Mežaines un Liepājas militārajās bāzēs. Infrastruktūra jābūvē, lai nodrošinātu ik gadu pieaugošo karavīru skaitu. Salīdzinājumam — šogad dienestā paredzēts iesaukt 1580 jauniešus, bet pilnu kapacitāti ar ik gadu 4000 dienestā iesauktiem karavīriem plānots sasniegt 2028. gadā. Ik gadu pieaug arī dienējošo skaits Zemessardzē, tāpēc pakāpeniski tiek attīstīta Zemessardzes bataljonu infrastruktūra.
Gandrīz līdzvērtīgu summu — 36 miljonus eiro — plānots ieguldīt noliktavu izbūvē (munīcijas, pārtikas uzglabāšanai, degvielas krātuvēm), esošās mācību infrastruktūras, mācību poligonu un šautuvju attīstībā. Tāpat jāpalielina kapacitāte, lai spējam uzņemt sabiedroto valstu karavīrus.
30 miljoni eiro šogad atvēlēti Sēlijas poligona otrajai kārtai, kurā līdz 2029. gadam paredzēts izbūvēt manevru koridoru, noliktavas un militāro bāzi ar kazarmām, ēdnīcu, medicīnas centru. «Faktiski no šī gada teritoriju var izmantot vairs ne tikai militāriem manevriem, bet arī dzīvai munīcijai ar sprādzieniem. Tur ir izbūvētas šautuves, mērķa zonas, un jau tādā līmenī šogad tiks sākta poligona izmantošana — šaušanai mērķī,» Puriņš stāsta par poligona pirmajā kārtā izbūvēto mācību zonu. Pirmās kārtas būvdarbi noslēdzās pagājušā gada beigās un izmaksāja 36,5 miljonus eiro. Tajos uzbūvēta arī daļa no pagaidu telšu laukuma, kurā pietiek vietas, lai uz mācību laiku izvietotu rotas sastāvu, aptuveni 150 karavīrus.
Vēl 55 miljoni eiro budžetā piešķirti valsts austrumu robežas stiprināšanai. Šogad plānots sākt pretmobilitātes infrastruktūras praktisku izveidi — pūķa zobu, betona bloku un citu šķēršļu piegādi un izvietošanu. Turpināsies arī robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve, izveidoti bruņoto spēku atbalsta punkti un munīcijas noliktavas pierobežas zonā.
«Infrastruktūras sagatavošana ir ļoti strauji vajadzīga daudzām lietām — spējām, noliktavām, kazarmām, ēdnīcām, un tie apjomi ir pietiekami lieli,» bažīgs par infrastruktūras būvdarbu tempiem ir Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (AS), kurš vada Aizsardzības komisiju un agrāk bijis aizsardzības ministrs. Viņš atgādina, ka strauji palielinās ne tikai valsts aizsardzības dienesta karavīru skaits, bet arī sabiedroto klātbūtne un profesionālā dienesta karavīru skaits. Bergmanis brīdina par lieliem riskiem, ko var radīt plānoto būvdarbu kavēšanās: «Tas automātiski ir saistīts ar domino principu — ja neizbūvē mācību, apkopes vai uzturēšanas infrastruktūru kādai no spējām, tad to nevar pilnvērtīgi izmantot.»
Izaicinājumi ir, nenoliedz ministrijas valsts sekretārs Puriņš, jo darbu apjoms ir augošs un «visos aizsardzības nozares virzienos cilvēki ir ļoti nodarbināti». Taču darbi notiek.
Militārais analītiķis Vērdiņš neapstrīd, ka no infrastruktūras daudz kas ir tiešām vajadzīgs. Tomēr kārtējo reizi aicina izvērtēt prioritātes. «Var uzbūvēt dzelzsbetona kazarmas, stabilas, plašas, ērtas, modernas. Bez šaubām, tas palielina morāli karavīriem. Bet, ja man šobrīd prasītu, vai uzbūvējam vēl divas kapitālas kazarmas, es teiktu — nopērkam papildu kājnieku kaujas mašīnas un padzīvojam mūsdienīgās vācu ražojuma modulārajās kazarmās,» saka Vērdiņš. Viņš atgādina, ka «karavīri ir tādi dzīvnieki», kas var mēnešiem ilgi dzīvot šādās modernās modeļu tipa kazarmās, kas ir pārvietojamas un pielāgojamas dažādām vajadzībām, piemērotas arī ziemas apstākļiem un izmaksu ziņā elastīgākas. Tāpēc Vērdiņš skarbus vārdu velta būvnieku lobijam, kas esot ieinteresēts kapitālās būvēs. «Tas viss ir okey, ja tu prognozē ilgstošus miera laikus. Tad tu ieguldi infrastruktūrā, kas, starp citu, var tikt iznīcināta ar pāris Shahed trāpījumiem,» atgādina Vērdiņš. Viņš aicina fokusēties uz kinētiskajām spējām, ar ko var reāli kaitēt pretiniekam, «visas tās jaukās lietas, kas saistītas ar infrastruktūru», atstājot otrajā plānā.
Maksimāli iesaistīt vietējos
Sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem pamatā notiek dažādu saimniecisko funkciju nodrošināšanā — ēdināšana, tehnikas uzturēšana, militāro bāzu infrastruktūras uzturēšana. Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad budžetā bruņoto spēku ikdienas vajadzību nodrošināšanai atvēlēti 200 miljoni eiro. Tāpat šogad vismaz 135 miljonus eiro plānots ieguldīt infrastruktūras būvniecībā, kur vietējie būvnieki un inženieruzņēmumi īsteno projektus militāro bāzu, noliktavu un reģionālo militāro poligonu attīstībai.
Vēl gandrīz 110 miljoni eiro piešķirti atbalstam Ukrainai. Aptuveni puse no šī finansējuma būs atbalsts ar Dronu koalīcijas starpniecību, kurā lielākais finansējums tiek piesaistīts no Latvijas industrijas, organizējot Ukrainas vajadzībām atbilstošās piegādes, skaidro Puriņš.
Taču vietējās industrijas iesaiste notiek arī bruņoto spēku lielo spēju iepirkumos. Tā kā šīs lielās pretgaisa aizsardzības sistēmas, prettanku ieročus, kājnieku kaujas mašīnas Latvijā neviens neražo, līgumos iekļauts uzstādījums par vietējās industrijas iesaisti 30% apjomā vai vairāk. «Pamatideja ir tāda, ka viņi atnes līdzi tādu tehnoloģijas pārnesi, kas Latvijā līdz šim uzņēmumiem nav bijusi», tādējādi vietējie ražotāji var iegūt jaunas zināšanas, lai paši vēlāk varētu radīt produktus eksporta tirgum, skaidro Puriņš.
Lielie ārvalstu uzņēmumi reizi ceturksnī ziņo Aizsardzības ministrijai, kādus partnerus ir atraduši un kā īsteno izvirzīto prasību atrast vietējos partnerus un sadarboties ar Latvijas ekonomiku. Risinājumi ir dažādi. «Kāds veido atsevišķu elementu pasūtījumus, cits skatās uz meitasuzņēmuma veidošanu, kas turpinās apkalpot sistēmas Latvijā, ja neizdodas atrast vietējo partneri,» stāsta Puriņš.
Viens no piemēriem, kuros vietējās industrijas iesaiste pasūtījuma izpildē ir jau publiski zināma, ir spāņu ASCOD kaujas mašīnu līgums. Tas paredz vismaz desmit Latvijas uzņēmumu līdzdalību, tajā skaitā Defence Partnership Latvia, Belss, LMT. No vietējās industrijas tiks pasūtīti komponenti, notiks platformas gala komplektēšana, un Latvijā izveidos servisa centru, kas nodrošinās apkopi un ātrāku rezerves daļu pieejamību, līdz ar to īsāku dīkstāvi remonta gadījumā.
«To var apsveikt, tā ir pasaules prakse,» par vietējās industrijas iesaisti aizsardzības pasūtījumu izpildē saka Vērdiņš. «Varētu kritizēt, ja tā nebūtu un, piemēram, to pašu kājnieku kaujas mašīnu remontēšanai mēs aicinātu brigādes no Spānijas.»
«Veicinām iniciatīvas, kas ir gatavi Latvijā ražot, vienkārši atvērt rūpnīcas,» Puriņš piemin vēl trešo virzienu, kurā tiek strādāts, lai attīstītu rūpniecisko bāzi Latvijā.
Šogad 13 miljoni no aizsardzības budžeta atvēlēti darbu turpināšanai, lai Iecavā izveidotu 155 mm artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni. Būvdarbi sākās janvārī, un ražotnei jāsāk darbs jau šā gada nogalē. Tāpat Valsts aizsardzības korporācija turpina strādāt pie projekta par 155 mm artilērijas lādiņu ražotnes izveidi, par ko Latvija pērn parakstīja saprašanās memorandu ar Vācijas militārās rūpniecības gigantu Rheinmetall.
Neizšķērdējam?
Aizsardzībai piešķirto finansējumu uzrauga vairākos līmeņos. Iekšējo kontroli nodrošina pati ministrija, ārējo — Valsts kontrole. No pagājušā gada pastiprinātu uzmanību aizsardzības jomai pievērsis arī KNAB. Jau budžeta sagatavošanas procesā birojs un ministrija sākuši kopēju darbu pie korupcijas risku padziļinātas novērtēšanas.
KNAB pārstāve Anita Bethere atgādina, ka straujš finansējuma pieaugums jebkurai nozarei veicina korupcijas risku, taču aizsardzības jomā netrūkst arī citu risku. Komplicēti, tehniski sarežģīti iepirkuma priekšmeti, ierobežots piegādātāju loks. Un vēl slepenība, ko nepieciešams ievērot drošības vārdā. Tomēr Bethere slavē ministrijas paveikto pēdējos gados. «Riski ir ļoti labi pārbaudīti», un «aizsardzības nauda ir drošībā», viņa saka.
Aizsardzības ministrija šogad pirmo reizi publiskojusi arī pretkorupcijas pasākumu plānu. Puriņš uzsver, ka ministrija mēģinājusi atrast līdzsvaru — kā neatvieglot darbu krievu spiegiem, bet vienlaikus informēt sabiedrību, lai cilvēki gūtu pārliecību, ka iztērētā nauda tiešām stiprina valsts aizsardzību. «Mums ir ļoti intensīva Krievijas interese, viņu cilvēki to vien dara, kā mēģina izzināt, kur kas tiek būvēts, glabāts, un tas savukārt ir tieši tas, kur tā nauda tiek tērēta — būvniecībā, iegādēs un tehnikā,» atgādina Puriņš.
«Mēs saprotam, ka sektors ir noslēpumains un sabiedrībā simtprocentīga informācija nenonāk. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai KNAB vērtē un iesaistās iekšējo risku un kontroles sistēmu pārskatīšanā regulāri ik pēc laika,» uzsver pretkorupcijas organizācijas Delna pārstāve Agnija Birule. Vienlaikus viņa iesaka Balto grāmatu, kurā ministrija sniedz pārskatu par aizsardzības izdevumiem konkrētajā gadā, papildināt ar sadaļu par noslēgtajiem publisko iepirkumu līgumiem, to izpildi un rezultātu. Tas sniegtu sabiedrībai plašāku priekšstatu par tēriņiem.
Vēl Delnas pārstāve uzsver, ka nepieciešama atklātāka informācija par lobētājiem, kas cenšas ietekmēt lēmumus. Viņa atgādina, ka pavasarī tiks publiskots jaunākais Transparency International Defence & Security aizsardzības sektora korupcijas risku indekss. «Tas arī parādīs politiskos, personāla riskus publisko iepirkumu sektorā, kas arī būs indikators tām jomām, kam jāpievērš uzmanība,» saka Delnas pārstāve. Taču esot jau redzams, ka sektors apzinās atbildību ne tikai par naudas tēriņiem, bet par valsts drošību kopumā. Arī Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Bergmanis apstiprina, ka deputāti regulāri saņem skaidrojumus no bruņoto spēku puses: «Esam informēti ļoti detalizēti.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
