Adrenalīna ražotne

Par to, kā aizraušanās izveidojas par biznesu, stāsta piedzīvojumu organizētāja Lūzumpunkts vadītājs Māris Lazdiņš. Viņš sevi piesaka kā dīleri, kurš piedāvā tādas lietas, no kurām rodas pozitīva atkarība

Tas nav vienkāršs uzņēmums, kurš rīko piedzīvojumu sacensības un komandas saliedēšanas pasākumus, iznomā laivas vai organizē ceļojumus. Lūzumpunkts piedāvā sajūtas un kopā ar tām – milzum daudz emociju un pārdomu, stāsta veidotājs Māris Lazdiņš. Iedomājieties dienu, ko jūs atkal pavadāt ar saviem kolēģiem! Taču šoreiz nevis katrs pie sava datora, bet kopā skrienot un meklējot slēpņus, braucot ar riteņiem, slīdot pa ūdeni laivās, rāpjoties kokos vai ložņājot pa virvēm! Jūs svīstat, kājas trīc no bailēm, jūs šķendējaties, ir vēlme izkliegties uz kādu nejēgu, nepieciešamība apslāpēt emocijas, sajūsma un vārdos neaprakstāms prieks par piedzīvoto, jūs gribat kādam krist ap kaklu un raudāt aiz jūtu pārpilnības. Pēc šādas dienas gan kolēģus, gan sevi pašu viņu vidū uzlūko citādām acīm nekā iepriekš. Lūk, to pārdod Lūzumpunkts, kas izveidojās no dažu cilvēku piedzīvojumu kāres.

Kopā ar draugiem

Māris sevi atceras dažādos pasākumos, cik vien tālu sniedzas viņa atmiņa. Viņa mamma ar savu māsu izveidojusi bērnu un jauniešu organizāciju Jaunie vanagi, kas rīkoja arī dažādus pārgājienus, ekskursijas un ceļojumus starptautiskos apmaiņas projektos. Pirmās piedzīvojumu sacensības Māris rīkoja jau 13 gadu vecumā. Darbojoties jauniešu nevalstiskajās organizācijās, viņš sadraudzējās ar Māri Resni un Valdi Vanagu, ar kuriem vēlāk radās pirmās biznesa idejas.

«Man bija 18, kad mēs ar Valdi un Māri nolēmām piedalīties Kristapa Liepiņa (alpīnisma instruktors, piedzīvojumu un dēku meklētājs – red.) rīkotajās piedzīvojumu sacensībās. Šķiet, tas bija pārgājiens no Ainažiem līdz Saulkrastiem,» mēģina atcerēties Māris. Otro reizi, kad viņš ar draugiem piedalījās Liepiņa rīkotajās sacensībās Latgalē, viņš atminas mazliet labāk. Jo tajā reizē viņi, veidojot komandu, iepazinās ar Ingu Ludzenieci. Ar viņu kopā izveidots Lūzumpunkts, un trīs no 2003. gadā radušās komandas – abi Māri un Inga – joprojām strādā kopā.

Pirms draugi izveidoja piedzīvojumu kompāniju, bija daudzas un dažādas biznesa idejas: organizēt snovotāju ceļojumus uz lielajiem kalniem un nopirkt laivu, lai rīkotu atpūtu veikojot. Lai varētu to darīt, kādā skaistā 2006. gada dienā Uzņēmumu reģistrā tika pieteikts uzņēmums Momentum. Neveiksmīgs nosaukums, jo izveidot mājaslapu ar šādu nosaukumu nevarēja – kāds cits to jau bija izdarījis. «Man patīk sērfot, un es iedomājos par brīdi, kad ar dēli var uzslīdēt uz viļņa. To sauc par lūzumpunktu. Savukārt psiholoģijā lūzumpunkts ir brīdis, kad cilvēks pieņem lēmumu no ilgas plānošanas pāriet pie reālas rīcības. Tāpēc veidojām mājaslapu Luzumpunkts.lv, un drīz arī uzņēmumu pārdēvējām šajā vārdā,» stāsta Māris.

Ar snovošanu un veikošanu nekāds veiksmīgais bizness nesanāca. Tomēr neviens īpaši nebēdāja, jo toreiz katram no draugiem bija savs algots darbs ar pastāvīgiem ienākumiem, turklāt viņi visi biedrībā Latvijas Pieredzes izglītības centrs vadīja komandas veidošanas mācības. «Mūsu pieeja balstījās [filozofa Deivida] Kolba apļa teorijā, kuras pamatā ir pārliecība, ka mācīšanās ir nepārtraukts un ciklisks process un tajā mijiedarbojas pieredze un zināšanas,» stāsta Māris. «Vienkāršojot var teikt tā: ir darbība, tad analīze un plānošana, un tad atkal darbība.»

Nākamajā vasarā Lūzumpunktā pieteicās vairāki uzņēmumi, kas bija apmeklējuši mācības Pieredzes izglītības centrā, kā arī kompānijas, kurās strādāja draugu radi un paziņas. Māris gan neatceras, no kura uzņēmuma bija pirmie klienti: no autoservisa Skandi Motors vai apdrošināšanas firmas Seesam Insurance. Taču Skandi Motors vēl lūdza noorganizēt sev pasākumu, savukārt Seesam Insurance ir Lūzumpunkta klienti līdz pat šai dienai.

«Viens notikums pēc otra likumsakarīgi aizveda mūs līdz uzņēmuma izveidošanai, un tāpat arī notikumu virknē izkristalizējās, ka naudu pelnīsim nevis ar ceļojumu organizēšanu, bet ar uzņēmumu saliedēšanas pasākumiem,» atceras Māris. 2008. gadā šķita, ka darba ir gana daudz, lai pamestu algoto darbu un atteiktos no pastāvīgiem ienākumiem. Abi Māri un Inga nolēma strādāt tikai savā uzņēmumā.

Bildēties policista auto

«Toreiz  mums šķita, ka visas durvis ir vaļā: mēs darbojāmies tikai divus gadus, bet mūsu klientu vidū jau bija lielie uzņēmumi. Bet tieši tad Latvijā sākās finanšu krīze,» atceras Māris. Visi uzņēmumi, kas bija pieteikušies Lūzumpunkta pasākumiem, atcēla tos. Taču Mārim un Ingai radās jauna ideja, kā piesaistīt interesentus. Reiz piedalījušies autofotoorientēšanās sacensībās, viņi nolēma sarīkot fotoorientēšanos ar velosipēdiem, ko nosauca par Pilsētas medībām.

«Jau pirmajā un otrajā reizē pieteicās daudzi cilvēki, tāpēc nolēmām šādas sacensības visiem gribētājiem rīkot divas reizes mēnesī. Tas bija labs pagrieziens,» atceras Māris. Lai gan peļņa bija niecīga, mēneša ienākumi nepārsniedza 600 eiro, toties Lūzumpunkts ieguva atpazīstamību: cilvēki gribēja sev Pilsētas medības dzimšanas dienas ballītēs un korporatīvajos pasākumos. Arvien vairāk uzņēmumu sāka interesēties par Lūzumpunktu, un pamazām, atkopjoties no budžeta konsolidēšanas gadiem, uzņēmumi atgriezās arī pie saliedēšanas un komandas veidošanas pasākumiem.

Kad Māris viesojās drauga kāzās Nīderlandē, vērojot laivu izbraucienus Amsterdamas kanālos, radās ideja piedāvāt laivas nelielām tūrēm arī pa Rīgas kanālu. «Nu jau kādus sešus gadus mums ir laivas. Lielu peļņu tās nenes: iznomājot laivas, gadā nopelnām tikpat, cik sarīkojot uzņēmumam lielu piedzīvojumu pasākumu. Bet ir forši, jo, pirmkārt, nomājot laivas, varam trīs puišus nodarbināt, otrkārt, varam Rīgai kaut ko iedot,» saka Māris ar apmierinātu smaidu. «Laivas man pašam ļoti patīk. Patīk redzēt, kā uzņēmums aug, domāt, ko vēl varam iedot cilvēkiem.»

Lielāko daļu, 60-70%, uzņēmuma ienākumu veido korporatīvie piedzīvojumu pasākumi. Pagājušajā gadā gāja viskarstāk Lūzumpunkta pastāvēšanas vēsturē – bija 150 projektu. Gan mazi, gan lieli pasākumi pat 300 dalībniekiem. Pārējā nauda tiek nopelnīta ar komandas saliedēšanas pasākumiem un laivu nomu. Jautāts, ar ko tad Lūzumpunkts atšķiras no citiem uzņēmumiem, kas piedāvā līdzīgus pasākumus, Māris paškritiski atzīst: «Es nedomāju, ka darām kaut ko unikālu. Jebkas izdarāms arī citā organizācijā. Taču mēs iedodam cilvēkiem foršas emocijas. Cilvēki jūt, ka mūs interesē, kā viņi jūtas un ko domā. Tas ir iemesls, kāpēc pie mums atgriežas. Protams, ir vajadzīgas tehniskās zināšanas un prāts, bet tas nav pats galvenais. Ir jābūt pozitīvai attieksmei.»

Kad Lūzumpunkta darbinieki paši sāk just, ka dara kaut ko bez sajūsmas, viņi atsakās no tā. Šī iemesla dēļ viņi nekad nav organizējuši sporta spēles, kaut gan ar tām pašlaik varētu pelnīt lielu naudu. Bet piedzīvojumu organizācijā nevienu neinteresē lēkšana maisos vai futbola turnīra rīkošana. Kad Lūzumpunkts sajuta apnikumu no Pilsētas medībām, nolēma tās organizēt tikai reizi gadā kā pasākumu patiesiem interesentiem. Tikai uzņēmumiem tās augu gadu tiek piedāvātas kā pasākums, kas attīsta sociālās un komunikācijas iemaņas.

«Orientēšanās ir daļa spēles, ir arī dažādi uzdevumi, kuru izpildei kaut kas jānoskaidro, jāsarunā, ar kādu jāvienojas,» stāsta Māris. Piemēram, jānofotografējas policijas mašīnā. Jāpanāk, lai Lūzumpunktam piezvana kāds no Kanādas. «Mums jāizdomā šie uzdevumi tādi, lai neviens pēc tam pie mums nenāktu ar rungu. Ir bijuši arī tādi gadījumi. Reiz Pierīgā bija uzdevums nofotografēt komandu uz siena gubas. Diemžēl 40 komandām bija tikai viena siena guba. Kad visas pārgāja tai pāri, gubas vairs nebija, un saimnieks bija dusmīgs. Tagad gādājam, lai nevienam netraucētu.»

Dažādībā ir spēks

«Aizraušanās noteikti var būt arī bizness. Es nezinu, vai tas var būt miljonu bizness, gan jau ka var. Bet mēs darām to, kas pašiem patīk, un tā arī ir mūsu veiksmes atslēga,» gandarīts saka Māris. Viņš, gluži tāpat kā uzņēmuma otra vadītāja Inga Ludzeniece, vismaz pusi sava darba laika velta piedzīvojumu pasākumu rīkošanai. Māris Resnis un organizāciju psiholoģe Lauma Žubule koncentrējušies komandas saliedēšanas pasākumiem.

Uzņēmuma kodolā ir arī projektu vadītājs, fotogrāfs Juris Zīģelis. Māris vairākas minūtes stāsta par saviem kolēģiem, sen iepazītajiem un jaunajiem. Tāpēc ka uzskata – tieši viņi ir magnēts, kas piesaista klientus: «Pie mums strādā enerģiski, spēcīgi cilvēki, kuri sajūt grupu un iedod tai tieši to, kas nepieciešams. Kādreiz man šķita, ka mums ir grūti sastrādāties, jo esam tik dažādi. Tagad saprotu, ka dažādībā ir mūsu spēks.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Ticība, ka piedzīvojumi un pārdzīvojumi palīdz iepazīt cilvēkus un pašam sevi. 

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Uzņemoties rīkot pārlieku daudz pasākumu, ir risks iedzīvoties pārgurumā, turklāt kopā ar darba prieku zūd spēja racionāli salāgot izdevumus, kā rezultātā iet secen plānotā peļņa. 

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Ja dažādu apstākļu dēļ kaut kas biznesā neiet, kā plānots, jāmaina fokuss. Kad Lūzumpunkts finanšu krīzē zaudēja klientus – uzņēmumus -, tas piedāvāja piedzīvojumu pasākumu visiem interesentiem, un tas organizācijai palīdzēja pārciest krīzes laiku.